Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) izskatīja Jūsu 2013.gada 18.augusta vēstuli un iepazinās ar vēstulē minēto rakstu portālā Pietiek.
Informējam, ka VARAM Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes (turpmāk – Valmieras RVP) speciālisti jau kopš 2009.gada regulāri, saņemot augstāk minētā raksta autores iesniegumus, veic pārbaudes iesniegumā norādītajā Rīgas līča piekrastes posmā Salacgrīvas novadā. Pēdējā piekrastes apsekošana tika veikta 2013.gada 17.septembrī. Līdz šim nelegālas notekūdeņu novadīšanas vietas, tai skaitā pazīmes par „trubas gala” esamību, nav konstatētas.
Salacgrīvā, tai skaitā iepriekšminētās pludmales tuvumā, ir mājsaimniecības, kuras nav iespējams pieslēgt pie centralizētās kanalizācijas sistēmas. Šajās mājsaimniecībās notekūdeņu apsaimniekošana jāveic decentralizēti, notekūdeņus uzkrājot atbilstoši izbūvētos krājrezervuāros, nodrošinot to regulāru izvešanu attīrīšanai uz komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Diemžēl ir gadījumi, kad netiek nodrošināta atbilstoša mājsaimniecību notekūdeņu apsaimniekošana un neattīrīti notekūdeņi tiek infiltrēti gruntī, veidojot piesārņojumu. Dabā šādus piesārņojuma gadījumus konstatēt un pierādīt praktiski nav iespējams. Valmieras RVP, konstatējot šāda veida pārkāpumu, sazinās ar vietējo pašvaldību, tai skaitā Salacgrīvas novada domi, un informē par pārbaudēs konstatēto.
Lai nodrošinātu mājsaimniecības ar centralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem un samazinātu vides piesārņojuma draudus, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, Salacgrīvā šobrīd tiek īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts. Projekta ietvaros līdz 2014.gada 20.oktobrim paredzēts veikt trīs jaunu kanalizācijas sūkņu staciju būvniecību, kanalizācijas tīklu paplašināšanu par 13 837 m, tai skaitā teritorijā gar piekrasti, kā arī 1645 m kanalizācijas tīklu rekonstrukciju. Ūdenssaimniecības projekta īstenošanas rezultātā plānots nodrošināt 67% Salacgrīvas iedzīvotājus ar normatīvo aktu prasībām atbilstošiem notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumiem.
Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 1.punktam pašvaldības funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tai skaitā ūdensapgādi un kanalizāciju, notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Savukārt Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 32.punkts nosaka, ka par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība, bet, ja tiek izveidota decentralizēta kanalizācijas sistēma, pašvaldība nodrošina visu tajās savākto notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām (34.punkts).
Ņemot vērā iepriekšminēto, VARAM jau 2013.gada 12. jūlijā nosūtīja vēstuli Salacgrīvas novada domei, lai informētu par iedzīvotāju iesniegumu ar bažām par iespējamajiem pārkāpumiem un lūgtu noskaidrot situāciju, kā arī veikt nepieciešamās darbības un informēt VARAM par paveikto.
Informējam, ka 2013.gada 18.augusta rakstā portālā Pietiek minētās Salacgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbojas atbilstoši paredzētajam tehnoloģiskajam procesam un B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai nosacījumiem. Saskaņā ar Valmieras RVP rīcībā esošo informāciju arī akciju sabiedrības Brīvais vilnis notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbojas atbilstoši B kategorijas atļaujas piesārņojošai darbībai nosacījumiem (pēdējā Valmieras RVP pārbaude veikta 2013.gada 18.jūnijā). Jāpiebilst, ka AS Brīvais vilnis notekūdeņu attīrīšanas iekārtas atrodas krasta kāpas aizsargjoslā, tāpēc, lai mazinātu piesārņojuma draudus iespējamās avārijas gadījumā, VARAM uzskata, ka AS Brīvais vilnis būtu jāmeklē risinājumi, lai ražošanas notekūdeņus novadītu attīrīšanai uz Salacgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un rosinās uzņēmumu izvērtēt tādu iespēju.
Vienlaikus atzīmējam, ka Valmieras RVP 2013.gada 17.septembra kontroles vizītē konstatēts, ka Rīgas līča piekrastē Salacgrīvā vēl aizvien turpinās jūras izskaloto aļģu sadalīšanās un pūšanas procesi, kuru rezultātā izdalās nepatīkama smaka, kas līdzīga neattīrītu notekūdeņu smakai.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
