Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, draugu būšanu, normatīvo aktu prasību neievērošanu, finanšu līdzekļu izšķērdēšanu un augstākās vadības nekompetenci SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”.

Kopš 2021. gada decembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Zinta Zālīte-Rukmane, kas līdz šim ir strādājusi AS “Latvijas gaisa satiksme” un VAS “Latvijas pasts”. Savas darba attiecības SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” Z.Zālīte-Rukmane ir sākusi 2021. gada maijā, Juridisko un administratīvo lietu direktora amatā. Juridisko un administratīvo lietu direkcija un direktora amats tika speciāli izveidoti Z.Zālītei-Rukmanei, likvidējot Personāla, Juridiskā un Saimniecības un inženiertehniskā aprīkojuma daļas. Divi darbinieki, kas ir strādājuši augstāk minētās struktūrvienībās, ar vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi dzelzceļā, tika atlaisti, samaksājot no uzņēmuma budžeta atlaišanas pabalstu 34 680 EUR apmērā.

Lai īstenotu turpmākās strukturālās un personāla izmaiņas, 2021. gada oktobrī Z.Zālīte-Rukmane ir aicinājusi Raiti Apini, kas līdz šim strādāja VAS “Latvijas pasts”, strādāt par SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” stratēģisko personāla vadības partneri ar atalgojumu 2500 EUR, lielāku, nekā bija galvenā biroja daļas vadītājiem tajā laikā. Jau 2022. gada martā, R.Apinis ir kļuvis par Juridisko un administratīvo lietu direktoru un galveno valdes konsultantu.

Strādājot Juridiskā un administratīvo lietu direktora amatā, Z.Zālītes-Rukmanes un pēc tam R.Apiņa darbības rezultātā uzņēmums pārdzīvoja vairākas strukturālās un personāla izmaiņas. Tajā pašā laikā direkcijas pamatfunkcijas netika pildītas, proti, divu gadu laikā lielākā daļa iekšējo normatīvu aktu novecojās un netika aktualizēti; lielai daļai administrācijas darbiniekiem ilgu laiku nebija amata aprakstu; COVID-19 pandēmijas laikā netika ievēroti ierobežojumi attiecībā uz kontaktpersonām ar saslimušajiem.

2022. gada janvārī Z.Zālīte-Rukmane ir pieņēmusi lēmumu neslēgt jaunus līgumus un nepaaugstināt tarifus par siltumenerģiju, ko SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ražoja un pārdeva SIA “LDZ CARGO” un AS “Baltijas tranzīta serviss”. Ņemot vērā dabasgāzes cenas kāpumu 2021. gadā par vairāk nekā 600%, šis lēmums rada zaudējumus uzņēmumam apmēram 120 000 EUR apmērā par 2021.-2022. gada apkures sezonu.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes locekļa amatu kopš 2022. gada februāra ieņem Anda Sīviņa, kas līdz šim ir strādājusi AS “Latvijas gaisa satiksme” un ir Ginta Sīviņa sieva (Ogres domes priekšsēdētāja vietnieks, ievēlēts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, “Latvijas Zemnieku savienība”, “Latvijas Zaļā partija”). Savu darbu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” A.Sīviņa ir sakusi 2021. gada augustā Attīstības direktora amatā (vēlāk Attīstības un pārdošanas direktors). Lai izveidotu šo struktūrvienību, tika likvidēta Komercdirekcija un Iepirkumu un materiāltehniskā nodrošinājuma daļa, “de facto” pārmantojot augstāk minēto struktūrvienību funkcijas.

Lai pieņemtu darbā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 22 gadus vecu studenti, A.Sīviņai nācās atlaist no darba vienu no pieredzējušākajām iepirkumu daļas speciālistēm, samaksājot atlaišanas pabalstu 15 000 EUR apmērā un izveidot jauno štata vienību - projektu vadītāja asistente. Jāatzīmē, ka projektu vadītāja asistentes atalgojums ir vienāds ar projektu vadītāja algu un ir 1800 EUR.

Valdes locekle A.Sīviņa bieži pilda savus darba pienākumus attālināti. Tajā brīdī, kad saskaņā ar uzņēmuma valdes reglamentu valdes locekļiem nebija paredzēti atvaļinājumi, A.Sīviņa ir pildījusi savus darba pienākumus, atrodoties Taizemē un ASV.

Pildot attīstības direktora un vēlāk valdes locekļa funkcijas, A.Sīviņa vairāk nekā pusgadu ir gatavojusi uzņēmuma vidēja termiņa stratēģiju. Tā kā A.Sīviņai pusgadu laikā neizdevās izstādāt atbilstošās kvalitātes vidēja termiņa stratēģiju, tika pieaicināti “Ernst & Young” konsultanti par 20 000 EUR un “Me & Media” diskusijas moderatori par 1600 EUR, un gala rezultātā vidēja termiņa stratēģija uz 60 lapām tika izstrādāta. Jāatzīmē, ka šo stratēģiju ilgu laiku neskaņoja valdošais uzņēmums (VAS “Latvijas dzelzceļš”).

2020. gadā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” tika izveidota padome, kas šobrīd sastāv no trim cilvēkiem - padomes priekšsēdētāja Gunta Stafecka, kas līdz šim strādāja AS “Latvenergo”, kopā ar tagadējo SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” padomes locekli Āri Dandenu un padomes locekli Baibu Beatrisi-Sleži, kura līdz šim strādāja AS “Lido”, kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” dinanšu direktoru Remu Razumu.

2021. gada martā tika izveidota jaunā struktūrvienība - Finanšu direkcija, un direktora amatā tika iecelta Evija Klapkalne, kas līdz šim ir strādājusi par grāmatvedi zobārstu klīnikā “Sirowa”. Pēc sešiem mēnešiem E.Klapkalne ir likvidējusi Ekonomikas daļas vadītāja vietnieka amatu, kurā strādāja pieredzējis speciālists, un izveidoja finanšu projekta vadītāja štata vienību savam protežē Ģirtam Ozoliņam, kurš pēc 3 mēnešiem ir aizgājis prom no uzņēmuma. Vēlāk tika izveidota Finanšu daļa, kurā par daļas vadītāju tika iecelts bijušais VAS “Latvijas pasts” darbinieks Gatis Putenis.

2022. gada novembra beigās tika veikta pretendentu atlase uz finanšu direktora amatu, kurā uzvarēja Ivars Vertuls, bijušais SIA “Reitan Convenience Latvia” (Narvesen) darbinieks un VAS “Latvijas dzelzceļš” finanšu direktora Rema Razuma bijušais kolēģis.

2021. gada novembrī Juridisko un administratīvo lietu direkcijas sastāvā tika izveidots jauns amats - vadošais korporatīvas pārvaldības partneris ar atalgojumu 2500 EUR. Šajā amatā tika iecelta bijusī Rīgas domes darbiniece Iveta Zalpētere.

I.Zalpēteres darbiekārtošana ir fiktīvas darbiekārtošanas gadījums, jo I.Zalpētere neapmeklē uzņēmuma biroju un neveic nekādu darbu attālināti vai izbraukumā, lai ko nerunātu valde un Juridisko un administratīvo lietu direktors R.Apinis. Attiecībā uz šo fiktīvās darbiekārtošanas gadījumu bija iesniegta sūdzība Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), uz ko KNAB pieprasīja no SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” sniegt skaidrojumu par I.Zalpēteres funkcijām uzņēmumā, un ar šo gadījuma izskatīšana bija pārtraukta.

2022. gada aprīlī pēc I.Zalpēteres lūguma tika atlaista no darba biroja vadītāja (likvidēts amats) un izveidota jauna štata vieta - valdes priekšsēdētāja palīgs, par ko tika iecelta bijusī Rīgas domes darbiniece un Ivetas Zalpēteres kolēģe Baiba Roziņa. Jāatzīmē, ka valdes priekšsēdētāja palīga tāpat ka biroja vadītājas funkcijas ir lietvedība, proti, referentes funkcijas. Ar atalgojumu 2000 EUR apmērā šis amats tiek atalgots krietni labāk nekā jebkurš cits speciālists uzņēmumā, izņemot struktūrvienību vadītājus.

Tajā pašā 2021. gada novembrī Juridisko un administratīvo lietu direkcijā tika izveidota papildu štata vieta - galvenais speciālists darba aizsardzības jautājumos, kurā tika iecelta bijušā VAS “Latvijas pasts” darbiniece Līga Paņko. Līdz šim darba aizsardzības funkcijas uzņēmumā pildīja divi speciālisti Daugavpilī, un nebija acīmredzamas nepieciešamības palielināt speciālistu skaitu, jo strādnieku skaits uzņēmumā, it īpaši Rīgas reģionā, tiek samazināts.

2022. gada septembrī bez līdzšinējās pieredzes personāla vadībā L.Paņko kļuva par iepriekš likvidētās Personāla vadības daļas vadītāja p.i. Bet vienu mēnesi pirms tam tika izveidota iepriekš likvidētā Juridiskā daļa, kurā par daļas vadītāju tika iecelta Aina Driviniece, kas līdz šim ir strādājusi Ogres domē.

2022. gada oktobrī Juridisko un administratīvo lietu direkcijā tika izveidota vēl viena jauna štata vieta - saimniecības pārzinis, par ko tika iecelts Roberts Borhards ar atalgojumu 1500 EUR, kas ir lielāks nekā jebkuram no SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” remonta centru administrācijas darbiniekiem, izņemot centra vadītājus, kā arī ar privāto kabinetu galvenajā birojā. Saimniecības pārziņa funkcijās ietilpst arhīva telpu tīrīšana, durvju zīmju maiņa, riepu maiņa un valdes privāta šofera funkcijas.

Strukturālo izmaiņu rezultātā 2022. gada oktobrī tika likvidēta Remonta plānošanas un kvalitātes kontroles daļa, kura līdz šim koordinēja visus ražošanas procesus un nodrošināja kvalitātes kontroli uzņēmumā. Likvidētās struktūrvienības vietā bija izveidota Iekšējās kontroles un risku vadības daļa, kura daļēji pārmantoja likvidētās struktūrvienības funkcijas.

Par Iekšējās kontroles un risku vadības daļas vadītāju tika iecelta bijušā VAS “Latvijas pasts” risku speciāliste Ieva Rudzīte, kas ir sākusi savās darba attiecības SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” 2022. gada jūnija beigās vecākās referentes amatā un kurai pēc viena mēneša kopš darba līguma parakstīšanas tika piešķirts apmaksāts atvaļinājums.

Daļu no likvidētās Remonta plānošanas un kvalitātes kontroles daļas funkcijām deleģēja jaunajam Ražošanas direktoram Rolandam Vimbam, kas līdz šim strādāja AS “Latvenergo”, kopā ar esošo SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” padomes locekli Āri Dandenu. R.Vimba, kuram tāpat ka I.Rudzītei nav izglītības vai darba pieredzes dzelzceļa jomā, nespēj risināt nevienu operatīvo jautājumu ne ar uzņēmuma klientiem, ne ar ražošanas struktūrvienību vadītājiem. Ar darba algu 5000 EUR, kas par ir 1000 EUR lielāka, nekā bija izsludināta konkursā uz šo amatu, R.Vimba pirmām kārtām izlūdzās no valdes dienesta transportlīdzekli un jaunāko Samsung viedtālruni.

Atsevišķi vēlētos pievērst uzmanību tam, kā notiek uzņēmuma finanšu līdzekļu izšķērdēšana. 2022. gada septembrī uzņēmuma delegācija 20 cilvēku sastāvā apmeklēja “Innotrans” dzelzceļa jomas inovāciju izstādi Berlīnē. Bezrezultāta braucienam tika iztērēti vismaz 23 500 EUR, un nav saprotams, kādu iemeslu dēļ uz šo tehnisko izstādi ir braukuši Juridisko un administratīvo lietu direktors un uzņēmuma padome.

Uzņēmuma valdes primārā prioritāte - izpatikt padomei, kam valde uzņēmuma naudu nežēlo. Ja agrāk padomes sēdes notika attālināti vai galvenajā birojā, tad tagad šim pasākumam izīrē konferenču zāles Rīgā un ārpus pilsētas, piemēram, “Semarah hotel” viesnīcā par 800 EUR vai sporta bāzē “Virogna” Višķu pagastā, kur vienā no izbraukuma sēdēm uzņēmuma delegācija izdedzināja pirti. Pievēršama uzmanība arī tam, ka, neskaitot padomi, uzņēmuma valdes sastāvā vēl darbojas valdes padomnieks stratēģiskajos jautājumos.

2021. gadā kompānija “Supportunity” par 18 000 EUR veica SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ražošanas procesu analīzi ar nolūku veikt darba procesu optimizāciju, bet 2022. gadā kompānija “MAK Interconsulting” par 20 000 EUR veica SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ražošanas procesu analīzi. Paveikto darbu rezultātā nekādi uzlabojumi ražošanas procesos netika ievesti.

Laika periodā no 2021. gada līdz 2022. gadam uzņēmums iztērēja 17 000 EUR savā Lokomotīvju remonta centra sertifikācijai Ukrainā un pa šo laiku nav dabūjis nevienu pasūtījumu no Ukrainas.

Laika periodā no 2020. gada līdz 2022. gadam SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” iztērēja vismaz 60 000 EUR personāla atlasei direktoru, valdes un padomes locekļu amatiem, par kuriem bija izklāstīts iepriekš. Atlases rezultāti bija samērā prognozējami, jo personāla atlases komisijās piedalījās VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja Z.Zālīte-Rukmane, padomes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis, Juridisko un administratīvo lietu direktors R.Apinis un citi, kuri bīdīja savus cilvēkus uz augsti atalgotām pozīcijām uzņēmumā.

Pēdējo divu gadu laikā uzņēmumā ir bijušās vairākās strukturālās izmaiņas, kuru rezultātā četri pieredzējuši galvenā biroja vadītāji bija atlaisti no darba un trīs vadītāji pazemināti amatā, turpinot pildīt savus darba pienākumus pilnā apjomā. Esošās vadības sastāvā nepalika neviens vadītājs ar dzelzceļa izglītību vai darba pieredzi uzņēmumā, kas ilgāka par 2 gadiem.

Sešas no vienpadsmit nozīmīgākajām pozīcijām uzņēmumā ieņem VAS “Latvijas pasts” bijušie darbinieki ar darba pieredzi SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” no 4 līdz 18 mēnešiem, par ko VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam Mārim Kleinbergam kā bijušam VAS “Latvijas pasts” darbiniekam būtu jāzina.

Kopš 2021. gada galvenā biroja štats bez acīmredzamas nepieciešamības pieauga par 38%, bet naudas izteiksmē par papildus vairāk nekā 370 000 EUR izmaksām gadā, neskaitot esošās vakances. Jāatzīmē, ka pa šo laiku galvenā biroja funkcijas kļuva mazākas, jo dažas uzņēmuma tehniskās un ražošanas funkcijas tika deleģētas uzņēmuma struktūrvienībām Daugavpilī.

2021. gadā direktoru algas tika paceltas no 4000-4200 EUR līdz 4500 EUR, bet tajā pašā laikā uzņēmums turpina samazināt strādnieku skaitu remonta centros ceturto gadu pēc kārtas. Salīdzinājumam, ritošā sastāva atslēdznieka darba alga Daugavpilī ir 545 EUR mēnesī.

2022. gada 5. augustā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valde apstiprināja lēmumu par pēdējā remonta ceha slēgšanu un personāla atbrīvošanu Rīgas lokomotīvju remonta centrā, Šķirotavā. Situācijas ciniskums ir tās, ka 5. augusts ir Latvijas dzelzceļnieku (profesijas) diena, par ko valdei bija zināms.

Līdz šī gada beigām, valde grasījās slēgt lokomotīvju remonta cehu Liepājā un samazināt Daugavpils vagonu remonta centra strādnieku skaitu par 50%, neizvērtējot uzņēmuma spēju turpmāk pildīt savas līgumsaistības un darīt to atbilstoši iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām.

2022. gadā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” ir izremontējusi lokomotīvi klientam no Krievijas Federācijas. Ņemot vērā to, ka vairāku Krievijas banku darbība ir ierobežota starptautisko sankciju dēļ, uzņēmuma valde apzināti ir pieņēmusi lēmumu nodot lokomotīvi klientam, nesaņemot apmaksu par paveikto darbu pilnā apmērā, kā tas bija paredzēts līgumā. Rezultātā uzņēmuma zaudējumi sastāda 983 145 EUR.

Lai uzņēmums nebankrotētu līdz šī gada beigām un izmaksātu VAS “Latvijas dzelzceļš” dividendes, kas ir viens no SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” valdei noteiktajiem mērķiem, valde pārdeva lielāko daļu no uzņēmuma lokomotīvju rezerves, proti 21 lokomotīvi, kas nozīmē, ka nākotnē uzņēmumam nebūs peļņas no lokomotīvju nomas SIA “LDZ CARGO” un citiem dzelzceļa kravu pārvadātajiem.

Novērtē šo rakstu:

198
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...