Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

[1] Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk - pašvaldība) 2022. gada 11. jūlijā saņemta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstule Nr. 1-132/4887 (turpmāk - ministra vēstule), kuru ir parakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs (turpmāk - ministrs), kurā norādīts, ka plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija par to, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš un domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Aleksejs Vasiļjevs šā gada 5. jūlijā ir apmeklējis viesnīcas „Latgola” restorānā rīkotās Baltkrievijas neatkarības dienas svinības (turpmāk - pasākums).

Ievērojot minēto un atsaucoties uz „likuma „Par pašvaldībām” 5. panta piekto daļu, 25. panta pirmo daļu un 65. pantu un uz Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumu Nr. 233 „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums” 1.3., 4.4. un 5.5.4. apakšpunktu un 8. punktu, ministrs pieprasa pašvaldības domes priekšsēdētājam sniegt paskaidrojumu par savu un domes priekšsēdētāja 1.vietnieka dalību minētajā pasākumā.

[2] Veļos Jums norādīt, ka no likuma „Par pašvaldībām” 5. panta piektās daļas izriet pašvaldību institucionālās pārraudzības saturs, kas nosaka juridiski precīzu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā pašvaldību pārraudzības institūcijas darbības ietvaru saistībā ar pašvaldības un tās institūciju darbības pārraudzību, proti, „valsts pārvaldes iestādēm un amatpersonām, kuras likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā pārrauga pašvaldību darbības likumību un konstatē, ka pašvaldības dome, tās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kā arī citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, ir pienākums par to ziņot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.”

Izvērtējot ministra vēstulē norādīto pamatojumu, varu secināt, ka ministrs ir atsaucies un vērtējis atsevišķus tiesību aktus un Saeimas politisko lēmumu, kas piekrīt Ārlietu ministrijas kompetences jomai. Vienlaikus no ministra vēstules neizriet atsauces uz Ārlietu ministrijas (vai Valsts drošības dienesta) ziņojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (vai ministram), kas izriet no likuma „Par pašvaldībām” 5. panta piektās daļas, par maniem iespējamiem pārkāpumiem, apmeklējot minēto pasākumu. Papildus tam no plašsaziņas līdzekļiem izriet, ka Ārlietu ministrija pieļauj šādu pašvaldības domes amatpersonu rīcību, ievērojot noteiktus nosacījumus, kurus es esmu ievērojis, kas izriet no turpmāk minētā skaidrojuma.

[3] No ministra vēstules var konstatēt, ka tajā nav norādītas atsauces uz likuma „Par pašvaldībām” 93. un 94.1 pantiem, kas paredz ministra tiesības pieprasīt pašvaldības domes priekšsēdētājam paskaidrojumus.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka ministra vēstule satur vien vispārīgas atsauces uz likuma “Par pašvaldībām” 5. panta piekto daļu un 25. panta pirmo daļu, varu sniegt turpmāk norādīto situācijas skaidrojumu:

[3.1] Pildot likuma „Par pašvaldībām” 62. panta noteiktos pašvaldības domes priekšsēdētaja pienākumus, es neesmu pārkāpis Satversmi, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, kā arī visi tiesas spriedumi pašvaldībā tiek izpildīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Arī ministra vēstulē nav norādīta informācija, kas apliecinātu pretējo. Turklāt ministrs manā rīcībā nav arī konstatējis pārkāpumu saistībā ar manu dalību šā gada 5. jūlija pasākumā. Ministra paskaidrojuma pieprasījuma tekstā nav norādīti konkrēti tiesību akti (panti vai punkti), ko es šajā situācijā būtu pārkāpis, un vēstule satur vienīgi vispārēju atsauci uz ANO rezolūciju un Saeimas paziņojumu par Krievijas agresijas nosodījumu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistei un Krievijas atbalstam nelikumīga spēka pielietošanā Ukrainā. Ievērojot šādu vispārīgu informāciju, man ir sarežģīti sniegt jebkādus papildu paskaidrojumus.

[3.2] Šobrīd normatīvajos tiesību aktos, kā arī jebkādos starptautiskos vai nacionālos politiskos lēmumos, Baltkrievija nav noteikta kā valsts, ar kuras amatpersonām pašvaldības domes amatpersonām būtu aizliegts tikties. Turklāt neviens normatīvais akts Latvijā neaizliedz pašvaldības domes priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam vai deputātam apmeklēt Baltkrievijas ģenerālkonsulāta organizētos pasākumus, ko minētajā situācijā apliecina plašsaziņas līdzekļos Ārlietu ministrijas publiskotais skaidrojums, par ko var pārliecināties ikviens, proti, šīs ministrijas „pārstāve Solvita Martinsone atzīmēja, ka Baltkrievijas ģenerālkonsulātam Daugavpilī nav aizliegts rīkot svinīgus pasākumus, tomēr Latvijas amatpersonām būtu rūpīgi jāizvērtē dalība tajos, ņemot vērā Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko neleģitīmās vēlēšanas, represijas pret pilsonisko sabiedrību, hibrīduzbrukumu Latvijas robežai, kā arī Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā”.

Vēl jo vairāk, informācija par minēto pasākumu bija gan Ārlietu ministrijas, gan Valsts drošības dienesta rīcībā, taču no minētajām institūcijām pašvaldībā netika saņemta jebkāda informācija ar lūgumu vai aicinājumu pašvaldības domes amatpersonām atturēties apmeklēt minēto pasākumu. Papildus tam nedz Ārlietu ministrija, nedz Valsts drošības dienests manā rīcībā, apmeklējot pasākumu, jebkādus tiesību normu pārkāpumus nav konstatējuši.

[3.3] Lūdzu ņemt vērā, ka papildus likuma “Par pašvaldībām” 62. panta noteiktajiem domes priekšsēdētāja amata pienākumiem, savā vēlēšanu apgabalā pildu arī deputāta pienākumus un savas deputāta tiesības jautājumos, kas skar Daugavpils pašvaldības vēlētāju intereses, kas izriet no Pašvaldības domes deputāta statusa likuma.

Ir jāņem vērā, ka Daugavpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ir ievērojams uzņēmumu skaits ar Baltkrievijas ekonomisko kapitālu, kuru vidējais apgrozījums gadā ir 50 milj. eiro un kuros tiek nodarbināti vismaz 400 darbinieki, kas ir pašvaldības iedzīvotāji. Turklāt daļa no šiem uzņēmumiem joprojām darbojas arī Baltkrievijā, un, neskatoties uz minēto, Daugavpils pašvaldība, ja tas ir nepieciešams, ievērojot normatīvos tiesību aktus, šādiem uzņēmumiem un to darbiniekiem sniedz visu nepieciešamo atbalstu.

Papildus tam Daugavpils ir izteikti daudznacionāla pilsēta, un baltkrievi tajā ir viena no skaitliski lielākajām etniskajām grupām. Vairākumam Latvijas baltkrievu ir ļoti ciešas saiknes ar etnisko dzimteni, kur dzīvo to radinieki un draugi vai tur atrodas to radinieku kapi. Savukārt Baltkrievijas ģenerālkonsulāts Daugavpilī sniedz konsulāros pakalpojumus, ko saņem liela Daugavpilī dzīvojoša baltkrievu diasporas daļa, ikdienā risinot jautājumus saistībā ar vīzu izsniegšanu.

Ievērojot šajā skaidrojumā iepriekš citēto Ārlietu ministrijas pārstāves paziņojumā plašsaziņas līdzekļos minēto, ka Baltkrievijas ģenerālkonsulātam Daugavpilī nav aizliegts rīkot svinīgus pasākumus, tomēr Latvijas amatpersonām būtu rūpīgi jāizvērtē dalība tajos, esmu veicis šādu izvērtējumu, kas izriet no turpmāk skaidrotā.

Baltkrievijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī organizēto pasākumu es apmeklēju ar mērķi nodrošināt Daugavpils pašvaldības iedzīvotāju tiesību un likumīgo interešu aizsardzību, kas izriet no pašvaldību kompetences, vienlaikus aktualizējot ģenerālkonsulāta darbiniekiem arī jautājumu par Latvijas valsts pilsoņa iespējamo nepamatoto ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, kas šā gada jūnija mēnesī tika plaši aprakstīta vietējos plašsaziņas līdzekļos.

Tāpat šā pasākuma ietvaros es tikos gan ar baltkrievu kultūrizglītības biedrības „Uzdim” un biedrības „Latvijas Baltkrievu savienība” pārstāvjiem, gan ar biedrības „Ukraiņu kultūras centrs „Mrija”” pārstāvjiem, kā arī Daugavpils pašvaldībā strādājošo uzņēmumu pārstāvjiem, vienlaikus apliecinot savu atbalstu tiem cilvēkiem, kuri briesmīgā kara situācijā meklē patvērumu Latvijas valstī.

[3.4] Ņemot vēra ministra vēstulē izteikto lūgumu sniegt paskaidrojumu arī par domes priekšsēdētāja 1.vietnieka Alekseja Vasiļjeva dalību minētajā pasākumā, norādu, ka esmu noskaidrojis, ka Aleksejs Vasiļjevs pasākumā piedalījās kā pašvaldības domes deputāts, īstenojot savas politiskās amatpersonas tiesības saskaņā ar Pašvaldības domes deputāta statusa likumu.

Pašvaldības domes priekšsēdētājam normatīvajos aktos nav noteiktas tiesības kontrolēt vai ierobežot šādu tiesību īstenošanu. Turklāt arī ministra vēstule nesatur norādi uz tiesību aktiem, kas paredzētu šādas domes priekšsēdētāja tiesības. Ievērojot minēto, es nevaru paskaidrot viņa īstenoto pašvaldības domes deputāta konkrēto aktivitāti.

Novērtē šo rakstu:

59
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...