Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mans vecākais dēls Kristers ir 21 gadu vecs. Viņam ir smagi garīga rakstura traucējumi, tāpēc noteikta 1. grupas invaliditāte. Viņš saslima 5 gadu vecumā, un kopš tā laika esmu darījusi visu, kas bijis manos spēkos, lai tiktu uzlabota viņa veselība, attīstītas nepieciešamās iemaņas un prasmes. Cerēju, ka viņš varēs dzīvot patstāvīgi, nebūdams ne no viena atkarīgs. Daudz ko izdevās panākt un izmainīt, bet diemžēl šobrīd pienācis laiks atzīt, ka pilnīgi patstāvīgu dzīvi viņš nevarēs dzīvot nekad. Ko darīt tad, kad atsāksies darbs klātienē? Puiku atstāt vienu mājās nedrīkst, kur nu vēl uz visu dienu - viņš var sevi savainot vai neadekvāti noreaģēt kādā situācijā.

Līdz ar to aktualizējas vēl kāds jautājums: kas notiks ar Kristeru, kad mēs ar viņa tēvu sēdēsim uz mākoņa maliņas, kājas šūpodami? Jautājumu, kuru esmu sev uzdevusi jau kopš laika gala, vairs nevar aizdzīt tālākajā domu apcirknī, liekot tam apklust ar tik mānīgi nomierinošo: kuš, kuš, vēl jau ir laiks. Dabiskā lietu kārtība paredz to, ka bērni dzīvo ilgāk par vecākiem. Realitāte ir nepielūdzama.

Teorētiski man nevajadzētu uztraukties - jau 2010. gadā Latvijā stājās spēkā viens no pamatdokumentiem cilvēktiesību jomā “ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām”,  kuras 19. pants nosaka: “Šīs konvencijas dalībvalstis atzīst, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē[1].”

Skaisti, es atviegloti uzelpoju un, tā kā konvencijas ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, dodos uz viņu mājas lapu. Tur viss aprakstīts tik gari, plaši un skaisti, ka vai asaras sariešas acīs no aizkustinājuma un atvieglojuma  - ar manu bērnu viss būs kārtībā! Tiek nodrošināts plašs sociālo pakalpojumu klāsts, kurš ir vērsts uz katras personas individuālajām vajadzībām.[2] Jau kopš 2015. gada  ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu pilnā jaudā noris deinstitucionālizācijas process (DI)[3], kas palīdzēs izlīdzināt nelielos robus un uzlabot sīkās nepilnības esošajā lieliskajā sistēmā. Turklāt valdība jau 2019. gadā solīja: “Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem.[4]

Plānošanas reģionu virsvadībā pašvaldībās tiek nostiprināti esošie un ieviesti jauno sabiedrībā balstīti pakalpojumi – drīz visi  dzīvos mājās, ģimeniskā vidē, lietderīgi pavadot laiku attīstot savas individalās spējas daudzajos jaunizveidotajos centros. Neskaitāmie Labklājības ministrijas ierēdņi, padomes un konsultanti pilnveido un uzrauga procesu. Visi sadarbojas un strādā, lai veicinātu integrāciju, rehabilitāciju attīstību un vajadzībām pielāgotu individuālu atbalstu. To apstiprina neskaitāmas tabulas, pētījumi, grafiki, plāni, stratēģijas, slēdzieni un atzinumi.[5] [6] [7] [8]

Jo visiem ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā.  Mums viss ir un būs vēl labāk – ierēdņi veikli virknē frāzes.

Ooo, es nopriecājos -  ja šī visa nebūtu, mans bērns, visticamāk, ar laiku tiktu ievietots vienā no ilgstošas sociālas aprūpes un rehabilitācijas institūcijām, kuras vispasaules līmenī jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tika atzītas par arhaiskām, necilvēcīgām un valsts budžetam nelietderīgām,[9] [10] tomēr kā baisa padomju dzīves atblāzma ik pa laikam uzplaiksnī manā apziņā. Bet mēs taču arī esam civilizēta valsts, satraukumam nav pamata – pie mums viss labi, pie mums ir attīstība un lietderība. Mēs esam par progresu. Mums ir pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi.

Sāku lūkoties dziļāk – kas tad jādara, lai tiktu pie kāda no šiem pakalpojumiem, kuru ietvaros mans bērns tiks integrēts, izglītots, socializēts, rehabilitēts?

Mēs dzīvojam Rīgā, tātad eju uz  Rīgas domes mājas lapu.  Rīgas pašvaldība DI procesā nepiedalās, jo visus pakalpojumus jau gadiem nodrošina un uzskata, ka pēc jauniem nav nekādas vajadzības[11]. Viņiem ir pieredze un zināšanas. Mājas lapā ar grūtībām izdodas atrast vajadzīgo. Ilgāks laiks paiet, kamēr saprotu, ka atrodamā informācija par pieejamiem pakalpojumiem un veidu, kādā tiem pieteikties, riņķo savu riņķa danci – no pašvaldības portāla uz latvijai.lv, tā arī konkrētu atbildi nesniedzot.

Tā nu vienīgais, kas man atliek ir sekot uzmundrinošam aicinājumam:  Rīdziniek, uzzini vairāk par Rīgas pašvaldības sociālo palīdzību (pabalstiem) un sociālajiem pakalpojumiem un zvani pa BEZMAKSAS informatīvo tālruni!

Ir nedaudz pāri deviņiem no rīta. Atbild sieviete labi nostādītā balsī. Uzklausījusi problēmu, noskaidrojusi dzīvesvietas adresi, viņa laipni, bet noteikti novirza mani uz rajona sociālo dienestu. Tur man visu izskaidros, informēs, noformēs. Jauki, nodomāju es, un zvanu uz norādīto tālruni. Neatbild. Tad aizņemts. Tad neatbild. Ar ceturto piegājienu izdodas viņus sazvanīt. Atbild vīrietis. Es tā un tā, man dēls, smagi traucējumi,  1. grupa, gribētu, lūdzu, uzzināt, kādas iespējas, kādi pakalpojumi pašvaldībā.  

Vai viņš saņem pabalstu? jautā vīrieša balss. Nu jā, es samulsusi atbildu, jo valsts maksātais pabalsts tiek saņemts.  Tad man esot jāzvana vecākajai darbiniecei, viņš strupi nosaka.  Lai pierakstot telefonu. Kas jādara - jādara, nodomāju un sāku rakstīt. Vīrietis ir nosaucis pirmos ciparus, kad pēkšņi pats sevi pārtrauc. Viņa intonācija ir mainījusies -  no garlaikoti vienaldzīgas tā negaidot kļuvusi augstprātīgi nicinoša: A nu bet man tāds jautājums - a ko jūs no mums gribat? Ko jums vajag? viņš šņāc klausulē metāliski stindzinošā balsī.

Man sāk trīcēt rokas un raustīties valoda. Sāku taisnoties – es jau neko, man jau neko, tikai uzzināt, noskaidrot, dienas centri un tā… ā, nu ja dienas centri, tad tiešām jāzvana vecākajai darbiniecei, un viņš atvēl telefona numura otru pusi, liekot birokrātijas riņķa dancim turpināties no telefona uz telefonu. Pēdējie, kam zvanīju, pierakstīja manējo un solīja atzvanīt. Tā arī gaidu. Riņķa dancis noslēdzies.

Rokas man trīcēja vēl pāris stundas. Jo nav viegli lūgt pēc palīdzības, pēc atbalsta, lai gan zini, ka viss likumā noteiktajā kārtībā. Nav viegli pieņemt, to, ka bērns ir neizdziedināmi slims. Lūgt un justies vainīgai.

Te nu mēs esam – no vienas puses skaisti noapaļoti teikumi, frāzes un atskaites, uzsaukumi, bet no otras puses  - realitāte.

Tā, kurā nekādi pakalpojumi faktiski nepastāv. Vismaz ne tādi, par kādiem viņi raksta savos bezgalīgi garajos un spožajos birokrātijas paraugdemonstrējumos. Par šo realitāti jau gadiem runā gan Tiesībsargs, gan dažādas nevalstiskas organizācijas, norādot gan uz to, ka DI process tiek īstenots ārkārtīgi lēni[12], gan uz to, ka tajā iesaistīto cilvēku skaits ir nepiedodami mazs[13], gan arī uz to, ka jēgpilnas aktivitātes šī procesa ietvaros praktiski netiek nodrošinātas[14].

Piemēram, tematiskajā izdevumā “Deinstitucionalizācija Vidzemē rakstīts: “Cēsu novadā dzīvo 253 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (1. un 2. invaliditātes grupa). Projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistīti 33 Cēsu novada iedzīvotāji, no tiem 18 cilvēki uzlabojuši savu pašsajūtu fizioterapijas nodarbībās, 1 cilvēkam sniegts īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, bet 1 cilvēks izmanto dienas aprūpes centra pakalpojumus. Plānots, ka patstāvīgu dzīvi Cēsu novadā uzsāks 10 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri šobrīd saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus.[15] 33 cilvēki no 253, kuri dzīvo novadā!

 Jautājums, kas tad notiek ar visiem pārējiem, paliek neatbildēts. Un šāda aina paveras gandrīz visā Latvijā.

Interesanti, ka cilvēku skaits, kuri joprojām dzīvo  institūcijās, nav saprotams. Balstoties uz LM 01.01.2020. sniegtajiem datiem Tiesībsargs, norāda, ka  institūcijās uzturas 3513 cilvēki[16] , savukārt 18.02.2021 LM mājaslapā atrodama informācija, ka “4 496 (cilvēki) šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās[17]”. Mēģinot atrast to mājas lapu, uz kuru atsaucas tiesībsargs, parādās uzraksts: Lapa nav atrasta [18].

Tiesībsargs norāda, ka  DI projektā piedalās 353 cilvēki, no kuriem piecus gadus pēc DI uzsākšanas 67 ir uzsākuši dzīvi sabiedrībā[19]. DI procesam jānoslēdzas jau 2023.gadā!

Tiesībsarga ziņojumos gadu no gada tiek uzskaitīti neskaitāmi cilvēktiesību pārkāpumi ilgstošas sociālas aprūpes un rehabilitācijas institūcijās.[20] [21] [22] [23] Ne tur aprūpe, ne rehabilitācija. Paliek tikai ilgstošas institūcijas, kurās varētu filmēt Dikensa romānu cienīgus šausmu stāstus par to, kādos apstākļos tiek turēti cilvēki. Tomēr Labklājības ministrija joprojām uzņem vēl jaunus un jaunus klientus un plāno investēt tur arvien vairāk līdzekļus [24] [25], lai gan fakti liecina, ka sabiedrībā balstīti pasākumi valsts budžetam izmaksā lētāk[26] [27] - nemaz nerunājot par cilvēcisko aspektu.

Gadu desmitiem ierēdņiem raksta, informē, lūdzas, cenšas iežēlināt… nekas nemainās.

Kopš neatkarības atgūšanas notiek daudzas un  dažādas aktivitātes, kurās cilvēki regulāri tiek lūgti iesaistīties un ziedot pašsaprotamām lietām, kuras birokrātiskais aparāts visas pasaules priekšā  apņēmies nodrošināt.

 Dažādas sabiedriskas iniciatīvas un kampaņas laiku pa laikam uzvirmo publiskajā telpā, bet tas viss norimst un pāriet.

Pa šiem gadiem izveidotas un veiksmīgi darbojas vairākas biedrības, organizācijas un  apvienības, ar kuru paveikto pierādīts, ka cilvēki, kuriem ir paveicies mazāk, arī var būt sabiedrības daļa un savu iespēju robežās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tomēr tās galvenokārt balstās  uz to nedaudzo cilvēku neizsīkstošās enerģijas bāzes, kuri, spītējot sistēmai, ar savu smago darbu ir radījuši ko vērtīgu un paliekošu – uz  kvalitatīvajiem pakalpojumiem ir rindas desmit, divdesmit gadu garumā.

Tomēr jāsaprot, ka ar privāto iniciatīvu var palīdzēt cilvēkiem, kuru skaits mērāms desmitos, varbūt dažos simtos, bet tie, kuriem vajadzīgs atbalsts, ir daudz daudz  lielāks. Labklājības ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka  patlaban Latvijā 21 992 pilngadīgiem iedzīvotājiem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte garīga rakstura traucējumu dēļ[28]. Un diezin vai tas mainīsies – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vienmēr ir bijuši daļa no sabiedrības.[29] 

Turklāt neviens jau nerēķina, cik daudz ir to līdzcilvēku, kuri izdeg, cīnoties par saviem bērniem, rūpējoties par tuviniekiem. Cik ir depresijas, šķirtas laulības un pāragras nāves. Par to statistika klusē.

Paliek tikai realitāte. Tā, par kuru rakstīja Tiesībsargs.

Bet tā nav tā realitāte, kuru vēlos savam bērnam tuvā vai tālā nākotnē.

Jā, viņam visu mūžu vajadzēs atbalstu, bet viņš tāpat kā daudzi citi ir mūsu sabiedrības daļa. Un šie cilvēki noteikti nav pelnījuši, lai pret viņiem izturas sliktāk[30] kā pret tiem, kuri atrodas cietumos[31]. Turklāt no cietumiem ir iespēja izkļūt, no institūcijām - ne pārāk.

Es saprotu, ka mans bērns (jo viņš vienmēr būs mans bērns) nekad nebūs vesels, bet es vēlos, lai viņš ir drošībā un var dzīvot laimīgu dzīvi sabiedrībā. Lai viņš var darīt lietas, kuras viņam patīk, ēst to, kas viņam garšo, vilkt mugurā to, kas viņam der, un nopelnīt savu iztikšanu ar to, kas viņam sanāk.


[1] Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām  // Latvijas vēstnesis – 27, 17.02.2010. Publ. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630 (sk.21.01.2020)

[2]Sociālo pakalpojumu vispārīgs apraksts. Publ. https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-pakalpojumu-visparejs-apraksts. (sk.17.02.2020)

[3] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas (sk.15.02.2020)

[4]  Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Sadaļas “Latvijas cilvēki. Labklājība” 115.1. punkts.// Latvijas Vēstnesis, 91, 09.05.2019. https://likumi.lv/ta/id/306691  (sk.18.02.2020)

[5] Pašvaldību plānotie sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reģionu DI plānu grozījumiem) līdz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)

[6] Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam.  – SAFEGE Baltija: 2017 – 146.lpp. Publ. https://www.kurzemesregions.lv/apstiprinati-grozijumi-kurzemes-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana/ (sk.15.02.2020)

[7] Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam. Stratēģiskā daļa. ­– KPMG: 2018, 118.lpp Publ. https://www.zemgale.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/41-zemgales-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plans-2017-2020 (sk.16.02.2020)

[8] Deinstitucionalizācijas process. Publ. http://adm.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialie-pakalpojumi/9-noderiga-informacija/sabiedriba-balstiti-socialie-pakalpojumi-un-deinstitucionalizacija/informacija-par-projektu (sk.17.02.2020)

[9] Hisayo Katsui, Katja Valkama, Teppo Kröger. FI-ANED 2018-19-Country report Living independently – Finland. Publ.  https://www.researchgate.net/publication/341510746_FI-ANED_2018-19-Country_report_Living_independently_-_Finland_final_for_web (sk.8.02.2021)

[10] Regnier, Victor. Design for assisted living: Guidelines for housing the physically and mentally frail – New York: John Willey&Sons, 2002, 344 lpp.

[11] Pērn Rīgā grupu dzīvokļi nodrošināti 127 personām ar garīga rakstura traucējumiem // Leta – 15.05.2017 Publ.  https://medicine.lv/raksti/pern-riga-grupu-dzivokli-nodrosinati-127-pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem (sk.21.10.2020)

[12] Tiesībsarga 2020. gada 13. oktobra vēstule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu un situāciju valsts sociālās aprūpes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.05.01.2020)

[13]  Tiesībsarga 2020. gada 13. oktobra vēstule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu un situāciju valsts sociālās aprūpes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.05.01.2020)

[14] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[15] Tematisks izdevums deinstitucionalizācija Vidzemē // Vidzemes Plānošanas reģiona izdevums: 2020. jūnijs

Publ. www.vidzeme.lv (skat.10.10.2020)

[16] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[17] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas%20(sk.18.02.2020)

[18] Cilvēki, kas dzīvo VSAC, dati uz 01.01.2020 (Pieejams: http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialie-pakalpojumi/ilgstosas-socialas-aprupes-un-socialas- rehabilitacijas-pakalpojumi

[19] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[20] Tiesībsarga 2020. gada 13. oktobra vēstule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu un situāciju valsts sociālās aprūpes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[21] Tiesībsarga 2018. gada 29. novembra vēstule Nr. 1-5/147 “Par vizītēm uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[22] Tiesībsarga 2020.gada 12. novembra ziņojums Nr. 1-5/147 “Par cilvēktiesību nodrošināšanu Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiālē “Litene”.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[23] Maslova piramīda.” Citāti no ziņojumiem par apstākļiem VSAC. 13.10.2020. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

[24] LM dati http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas- palidzibas-joma/gada-dati

[25] Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi. Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna projekts” – nekompetence, cinisms vai apzināta ļaunprātība? 10.02.2020.  Publ. https://www.facebook.com/lkndz (sk.11.02.2020)

[26] VSAC pakalpojums pilngadīgai personai svārstās robežās no 27,74 līdz 32,27 eur/ dienā,
bet bērniem ir 101,66 eur/dienā, VSAC sniegtā informācija uz 2020. gada 1. Oktobri;

[27] sabiedrībā balstītu pakalpojumu vidējās izmaksas svārstās no 12,37 līdz 24,34 eur/ dienā, apkopojot vairāku dienas centru un grupu dzīvokļu izmaksas uz 2020. gadā. No: Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[28] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas (sk.18.02.2020)

[29] Psihiskā veselības aprūpe Latvijā 2007. Statistikas gadagrāmata. – Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra, 2008.

[30] Latvijas Republikas Tiesībsargs. Preses konference tiesības dzīvot sabiedrībā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprūpes centru realitāte. Prezentācija. – Rīga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

[31] https://jauns.lv/raksts/zinas/321707-arestants-savu-kameru-labiekartot-var-pieticigi-personiskas-mantas-ne-vairak-par-30-kilogramiem

Pārpublicēts no https://ievarosne.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

56
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kas viņus dīda? (Kroņa vīruss kā hibrīdkara elements, svarīgākais elements)

FotoSastopoties ar acīmredzamā noliedzējiem, es vienmēr neizpratnē plātu rokas, jo neizprotu, kas viņiem prātā, kas viņus dīda, kas liek tā uzvesties?! Ko viņi grib un vēlas panākt?
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par to, kur labāka dzīve – Latvijā vai Krievijā?

FotoCilvēki Krievijā slīkst nabadzībā, pensionāri mirst no bada, savukārt latviešus pārņem nauda, greznība un prieks. Tā Kasīklis savā kartējā sacerējumā apraksta dzīvi abās valstīs. 
Lasīt visu...

21

„Linča tiesa” sit augstu vilni

FotoCeru, ka esat gatavi uzklausīt arī mani*. Pirmkārt, ar tīru sirdsapziņu varu viennozīmīgi apgalvot: nekad neesmu ne sitis vai kā citādi fiziski aizskāris ne savu sievu, ne kādu citu sievieti.
Lasīt visu...

21

Nav jūtama krietna, kārtīga saimnieka roka

Foto2017. gada pašvaldību vēlēšanās Smiltenes novadā no 66 kandidātiem četros partiju sarakstos tikai 7 kandidāti bija partiju biedri. Rezultātā deputātu vietu vairākumu 9 no 15 Smiltenes novada domē ieguva Nacionālās apvienības (NA) saraksts, no kura nebija ievēlēts neviens NA biedrs. Tā par Smiltenes novada mēru kļuva bezpartejiskais Gints Kukainis un kopā ar astoņiem bezpartejiskiem deputātiem faktiski vadīja novadu līdz brīdim, kad 2019. gada 2. septembrī bijušais izpilddirektors Kārlis Lapiņš pieņēma Latvijas Reģionu apvienības/Vidzemes partijas (LRA) saraksta deputāta mandātu un lielā vienprātībā tika ievēlēts par domes priekšsēdētāja vietnieku.
Lasīt visu...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

Laikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet...

Foto

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

Kopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk,...

Foto

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

Partiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT...

Foto

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

Cienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā....

Foto

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

Vakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta...

Foto

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās...

Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....