Par spīti ārkārtas stāvoklim Rēzeknē tapusi padomju karavīriem veltīta "Uzvaras aleja"
Pietiek lasītājs17.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada pavasarī jau tika ziņots par to, ka Rēzeknes vate ar mēra Aleksandra Bartaševiča atbalstu bija ieplānojusi iestādīt t.s. „Uzvaras dienas” septiņdesmitpiecgadei veltītu „Atmiņas un uzvaras aleju” (Аллея Памяти и Победы)
Saistībā ar COVID-19 izplatību no 75 bērziem, kuriem vajadzēja simbolizēt padomju armijas uzvaru „Lielajā Tēvijas”, toreiz tika iestādīti vien 10. Atlikušos 65 vietējie prokremliskie aktīvisti solīja iestādīt, citēju, „kā tikai atļaus epidemioloģiskā situācija”.
Izrādās, ka Rēzeknes mēra un atbalstītāju vērtējumā labvēlīga epidemioloģiskā situācija bija iestājusies aizvadītajā sestdienā, laikā, kad vidējais saslimušo skaits valstī bija sasniedzis 400-500 cilvēkus diennaktī.
Gan maijā, gan novembrī līdztekus vietējiem prokremliskajiem aktīvistiem (biedrībai „Slavija”) bērzu stādīšanā piedalījās arī no „Saskaņas” ievēlētais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, kura klātbūtne veicināja aizdomas, ka padomju karavīriem veltītās alejas tapšanā varētu būt piesaistīts pašvaldības vai Eiropas fondu finansējums.
Rēzeknes Domes mājaslapā ir lasāms, ka Vipingas mikrorajonā iestādītie bērzi tur nonākuši, pamatojoties uz kādas SIA “Ainavu izpētes un plānošanas institūts” izstrādātās Rēzeknes apstādījumu koncepcijas autoru rekomendācijām.
Šī gada maijā šīs pašas SIA eksperti uzstājās „Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas” organizētā seminārā. Toreiz projekta „Zaļās pilsētvides plānošana un pārvaldība ilgtspējīgai pilsētu attīstībai Latvijas – Krievijas robežpilsētās” ietvaros Rēzeknē un Pleskavā tika izraudzītas divas it kā degradētas teritorijas, kurā tiks izstrādāta attīstības koncepcija.
Rēzeknē šim mērķim tika izvēlēts Vipingas mikrorajons, kur „sagadīšanās pēc” atrodas pilsētas mēra un viņa brāļa privātmājās, kā arī nupat iestādītā „Atmiņas un uzvaras aleja”.
Projektam atvēlētais finansējums 2020.-2024.gadam sastādīja 650 560,77 eiro. Lielāko daļu no tā veidoja iepriekšminētās pārrobežo sadarbības programmas līdzfinansējums. Savukārt Rēzeknes pašvaldības līdzfinansējums – 10% no kopējās summas.
Starp citu, šī gada jūnijā „Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma” bija nonākusi mediju redzeslokā saistībā ar Krievijas centieniem Latvijas Armijas bāzes tuvumā izvietot novērošanas kameras apkārt Alūksnes ezeram. Toreiz projekts tika apturēts ar Valsts Drošības dienesta ziņu.
Rezumējot izskatās, ka Rēzeknes mērs kārtējo reizi ir visus bezkaunīgā veidā aptinis pa pirkstu – izmantojis ES finansējumu, lai pie savām mājām uzceltu piemiņas vietu Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju. Savukārt Krievija turpina nesodīti izmantot ES un Latvijas budžeta līdzekļus, lai finansētu pret mums izvērsto hibrīdkaru.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
