Par spīti ārkārtas stāvoklim Rēzeknē tapusi padomju karavīriem veltīta "Uzvaras aleja"
Pietiek lasītājs17.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada pavasarī jau tika ziņots par to, ka Rēzeknes vate ar mēra Aleksandra Bartaševiča atbalstu bija ieplānojusi iestādīt t.s. „Uzvaras dienas” septiņdesmitpiecgadei veltītu „Atmiņas un uzvaras aleju” (Аллея Памяти и Победы)
Saistībā ar COVID-19 izplatību no 75 bērziem, kuriem vajadzēja simbolizēt padomju armijas uzvaru „Lielajā Tēvijas”, toreiz tika iestādīti vien 10. Atlikušos 65 vietējie prokremliskie aktīvisti solīja iestādīt, citēju, „kā tikai atļaus epidemioloģiskā situācija”.
Izrādās, ka Rēzeknes mēra un atbalstītāju vērtējumā labvēlīga epidemioloģiskā situācija bija iestājusies aizvadītajā sestdienā, laikā, kad vidējais saslimušo skaits valstī bija sasniedzis 400-500 cilvēkus diennaktī.
Gan maijā, gan novembrī līdztekus vietējiem prokremliskajiem aktīvistiem (biedrībai „Slavija”) bērzu stādīšanā piedalījās arī no „Saskaņas” ievēlētais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, kura klātbūtne veicināja aizdomas, ka padomju karavīriem veltītās alejas tapšanā varētu būt piesaistīts pašvaldības vai Eiropas fondu finansējums.
Rēzeknes Domes mājaslapā ir lasāms, ka Vipingas mikrorajonā iestādītie bērzi tur nonākuši, pamatojoties uz kādas SIA “Ainavu izpētes un plānošanas institūts” izstrādātās Rēzeknes apstādījumu koncepcijas autoru rekomendācijām.
Šī gada maijā šīs pašas SIA eksperti uzstājās „Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas” organizētā seminārā. Toreiz projekta „Zaļās pilsētvides plānošana un pārvaldība ilgtspējīgai pilsētu attīstībai Latvijas – Krievijas robežpilsētās” ietvaros Rēzeknē un Pleskavā tika izraudzītas divas it kā degradētas teritorijas, kurā tiks izstrādāta attīstības koncepcija.
Rēzeknē šim mērķim tika izvēlēts Vipingas mikrorajons, kur „sagadīšanās pēc” atrodas pilsētas mēra un viņa brāļa privātmājās, kā arī nupat iestādītā „Atmiņas un uzvaras aleja”.
Projektam atvēlētais finansējums 2020.-2024.gadam sastādīja 650 560,77 eiro. Lielāko daļu no tā veidoja iepriekšminētās pārrobežo sadarbības programmas līdzfinansējums. Savukārt Rēzeknes pašvaldības līdzfinansējums – 10% no kopējās summas.
Starp citu, šī gada jūnijā „Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma” bija nonākusi mediju redzeslokā saistībā ar Krievijas centieniem Latvijas Armijas bāzes tuvumā izvietot novērošanas kameras apkārt Alūksnes ezeram. Toreiz projekts tika apturēts ar Valsts Drošības dienesta ziņu.
Rezumējot izskatās, ka Rēzeknes mērs kārtējo reizi ir visus bezkaunīgā veidā aptinis pa pirkstu – izmantojis ES finansējumu, lai pie savām mājām uzceltu piemiņas vietu Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju. Savukārt Krievija turpina nesodīti izmantot ES un Latvijas budžeta līdzekļus, lai finansētu pret mums izvērsto hibrīdkaru.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
