Iesaki rakstu: 
Ja šķita, ka enerģijas tirgos nekas vairs nevar pārsteigt, šeit - par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) savādo un nevajadzīgo plānu mainīt atļauto peļņu enerģijas sadales un pārvades sistēmas operatoriem, kas jau tuvākajos mēnešos mūs var nozīmēt tarifu pieaugumu, īpaši industriālajiem patērētājiem.
Šī SPRK iniciatīva saucas Konsultāciju dokuments par kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikas projektu https://sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/KD%20par%20Kapit%C4%81la%20izmaksu%20uzskaites%20un%20apr%C4%93%C4%B7in%C4%81%C5%A1anas%20metodiku_14072022.pdf, kur tiek piedāvāta jauna kapitāla izmaksu aprēķināšanas kārtība regulētajiem sistēmas operatoriem - Sadales tīklam, GASO u.c.
Formāli metodika (spēkā esošā https://likumi.lv/ta/id/300987-kapitala-atdeves-likmes-aprekinasanas-metodika) ir ārējs normatīvais akts, kuru regulators izdod atbilstoši šādiem likumiem - Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem; Elektroenerģijas tirgus likums; Enerģētikas likums; Pasta likums – ar plašu rīcības brīvību SPRK ziņā.
Nedaudz no vēstures – līdz 2018.g uzņēmumiem tika atļauta savāda/unikāla kārtība: regulators ļāva pārvērtēt aktīvus, un vienlaicīgi peļņa tika aprēķināta ar nominālo likmi. Proti, tika ļauts uz papīra pārrēķināt iepriekšējās investīcijas, lai palielinātu nākamo gadu peļņu.
Cita starpā tas radīja salīdzinoši strauju un nekontrolētu elektroenerģijas un dabasgāzes tarifu pieaugumu. Lai to ierobežotu 2018.g tika nolemts manīt šo principu un ieviest vienu no divām opcijām - aktīvu vēsturiskās vērtības+nominālā likme pret tirgus vērtības+reālā likme.
Vairāki argumenti nosliecās par labu pārvērtētajiem aktīviem un reālai likmei, un rezultātā atļautā peļņa sistēmas operatoriem tika samazināta (tas būtu noticis arī pie otras opcijas). Neticami, taču šobrīd SPRK piedāvā vismaz uz laiku atjaunot peļņu iepriekšējā līmenī!
Jaunās metodikas projekts paredz, ka tiek ņemtas vērā visas līdz pagājušajam gadam veiktās Sadales tīkla un GASO aktīvu pārvērtēšanas un pāriets no reālās uz nominālo peļņas likmi! Paredzams, ka Sadales tīkla un GASO jaunajos tarifos kapitāla izmaksas palielināsies vismaz par 70 miljoniem EUR.
SPRK pamatojums tik radikālam peļņas pieaugumam ir dīvains - Eiropas zemās kapitāla likmes un augstā inflācija, kas draud reālo peļņas likmi ieraut mīnusos. Bet tāda situācija pasaulē nav pirmo reizi un operatoru peļņu nevar skatīt atrauti no valsts parādzīmju likmēm.
Nepārsteidz neslēptais optimisms, ko var lasīt Sadales tīkla, GASO, Augstsprieguma tīkla, Conexus atzinumos: "atzinīgi novērtē SPRK vēlmi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas", "šāda Regulatora pieeja ir vērtējama pozitīvi", "kopumā vērtē pozitīvi", "atbalsta Regulatora piedāvāto vienoto pieeju".
Jā, esošajā metodikā ir neprecizitāte, jo kapitāla tirgus likmes periods 10 gadi un inflācijas periods - 5 gadi nav sinhroni un tie būtu jāizlīdzina, taču to nedrīkst izmantot par ieganstu uz papīra uzzīmētai tīklu īpašnieku peļņai!
Kopumā šīs darbības kļūst aizdomīgas arī saistībā ar plānoto GASO aktīvu pārņemšanu, jo piedāvātā pāreja ievērojami palielinās kompensācijas apjomu, ko valsts samaksās esošajiem GASO īpašniekiem - Gazprom un Itera.
Kādi ir risinājumi? Jau minētā kapitāla un inflācijas likmju periodu sinhronizācija, vai arī vēsturisko vērtību sliekšņa noteikšana vismaz 2011.g, kas abos gadījumos saglabās tīkla operatoru peļņu saprātīgā līmenī un nepieļaus strauju tarifu kāpumu.
Tāpat to var risināt likuma grozījumos, lai ierobežotu SPRK rīcības brīvību kapitāla atdeves noteikšanai, piemēram, nostiprinot principu periodu sinhronizācijai vai definējot vēsturisko vērtību slieksni vismaz 10 gadu periodu pēdējai pārvērtēšanai.
Tās nav vienīgās problēmas piedāvātajā metodikā, jo joprojām nav pareizi aprēķināta bezriska likme (tā tiek nepamatoti pacelta UIN apmērā), nav precīzi definētas atsauces CAPM betai un tirgus prēmijai u.c. par ko arī runāsim saskaņošanā SPRK.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
