Ja šķita, ka enerģijas tirgos nekas vairs nevar pārsteigt, šeit - par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) savādo un nevajadzīgo plānu mainīt atļauto peļņu enerģijas sadales un pārvades sistēmas operatoriem, kas jau tuvākajos mēnešos mūs var nozīmēt tarifu pieaugumu, īpaši industriālajiem patērētājiem.
Šī SPRK iniciatīva saucas Konsultāciju dokuments par kapitāla izmaksu uzskaites un aprēķināšanas metodikas projektu https://sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/KD%20par%20Kapit%C4%81la%20izmaksu%20uzskaites%20un%20apr%C4%93%C4%B7in%C4%81%C5%A1anas%20metodiku_14072022.pdf, kur tiek piedāvāta jauna kapitāla izmaksu aprēķināšanas kārtība regulētajiem sistēmas operatoriem - Sadales tīklam, GASO u.c.
Formāli metodika (spēkā esošā https://likumi.lv/ta/id/300987-kapitala-atdeves-likmes-aprekinasanas-metodika) ir ārējs normatīvais akts, kuru regulators izdod atbilstoši šādiem likumiem - Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem; Elektroenerģijas tirgus likums; Enerģētikas likums; Pasta likums – ar plašu rīcības brīvību SPRK ziņā.
Nedaudz no vēstures – līdz 2018.g uzņēmumiem tika atļauta savāda/unikāla kārtība: regulators ļāva pārvērtēt aktīvus, un vienlaicīgi peļņa tika aprēķināta ar nominālo likmi. Proti, tika ļauts uz papīra pārrēķināt iepriekšējās investīcijas, lai palielinātu nākamo gadu peļņu.
Cita starpā tas radīja salīdzinoši strauju un nekontrolētu elektroenerģijas un dabasgāzes tarifu pieaugumu. Lai to ierobežotu 2018.g tika nolemts manīt šo principu un ieviest vienu no divām opcijām - aktīvu vēsturiskās vērtības+nominālā likme pret tirgus vērtības+reālā likme.
Vairāki argumenti nosliecās par labu pārvērtētajiem aktīviem un reālai likmei, un rezultātā atļautā peļņa sistēmas operatoriem tika samazināta (tas būtu noticis arī pie otras opcijas). Neticami, taču šobrīd SPRK piedāvā vismaz uz laiku atjaunot peļņu iepriekšējā līmenī!
Jaunās metodikas projekts paredz, ka tiek ņemtas vērā visas līdz pagājušajam gadam veiktās Sadales tīkla un GASO aktīvu pārvērtēšanas un pāriets no reālās uz nominālo peļņas likmi! Paredzams, ka Sadales tīkla un GASO jaunajos tarifos kapitāla izmaksas palielināsies vismaz par 70 miljoniem EUR.
SPRK pamatojums tik radikālam peļņas pieaugumam ir dīvains - Eiropas zemās kapitāla likmes un augstā inflācija, kas draud reālo peļņas likmi ieraut mīnusos. Bet tāda situācija pasaulē nav pirmo reizi un operatoru peļņu nevar skatīt atrauti no valsts parādzīmju likmēm.
Nepārsteidz neslēptais optimisms, ko var lasīt Sadales tīkla, GASO, Augstsprieguma tīkla, Conexus atzinumos: "atzinīgi novērtē SPRK vēlmi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas", "šāda Regulatora pieeja ir vērtējama pozitīvi", "kopumā vērtē pozitīvi", "atbalsta Regulatora piedāvāto vienoto pieeju".
Jā, esošajā metodikā ir neprecizitāte, jo kapitāla tirgus likmes periods 10 gadi un inflācijas periods - 5 gadi nav sinhroni un tie būtu jāizlīdzina, taču to nedrīkst izmantot par ieganstu uz papīra uzzīmētai tīklu īpašnieku peļņai!
Kopumā šīs darbības kļūst aizdomīgas arī saistībā ar plānoto GASO aktīvu pārņemšanu, jo piedāvātā pāreja ievērojami palielinās kompensācijas apjomu, ko valsts samaksās esošajiem GASO īpašniekiem - Gazprom un Itera.
Kādi ir risinājumi? Jau minētā kapitāla un inflācijas likmju periodu sinhronizācija, vai arī vēsturisko vērtību sliekšņa noteikšana vismaz 2011.g, kas abos gadījumos saglabās tīkla operatoru peļņu saprātīgā līmenī un nepieļaus strauju tarifu kāpumu.
Tāpat to var risināt likuma grozījumos, lai ierobežotu SPRK rīcības brīvību kapitāla atdeves noteikšanai, piemēram, nostiprinot principu periodu sinhronizācijai vai definējot vēsturisko vērtību slieksni vismaz 10 gadu periodu pēdējai pārvērtēšanai.
Tās nav vienīgās problēmas piedāvātajā metodikā, jo joprojām nav pareizi aprēķināta bezriska likme (tā tiek nepamatoti pacelta UIN apmērā), nav precīzi definētas atsauces CAPM betai un tirgus prēmijai u.c. par ko arī runāsim saskaņošanā SPRK.
Pārpublicēts no Twitter






Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.