Par sviestmaizi atdotā Liepājas ostas uzņēmuma pārdošanas noteikumi pastiprina šaubas par Velmera lēmumu
PIETIEK25.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viens no būtiskākajiem kritēriju kopumiem, lai izvēlētos, kam pārdot kādreizējo Liepājas metalurga meitasuzņēmumu Liepājas osta LM, līdztekus augstākajai cenai un daļu apmaksas termiņam bijis tas, vai pretendents izteicis piedāvājumu arī paša metalurģijas kombināta iegādei, rāda Pietiek rīcībā nonākušie Liepājas osta LM pārdošanas noteikumi, kurus publicējam.
Tomēr maksātnespējas administratora Haralda Velmera un pārdošanas konsultanta Prudentia izraudzītais pircējs - "pretendents Konstantin Goncharov", kā viņš minēts Velmera vēstulē, - pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nav starp pretendentiem uz Liepājas metalurga iegādi.
Vienlaikus Velmers pirmdien, ziņu aģentūrai LETA komentējot cita Liepājas osta LM potenciālā pircēja, kurš piedāvājis vairākkārt lielāku cenu par uzņēmumu, Kirova Lipmana atraidīšanu, šo lēmumu pamatojis tieši ar faktu, ka Lipmans neesot starp pretendentiem uz Liepājas metalurga iegādi, ar kuriem tiek turpinātas sarunas. "Pretendents Konstantin Goncharov", kā Pietiek ziņoja jau svētdien, par Liepājas osta LM piedāvājis 150 000 eiro, bet Lipmans - 555 000 eiro.
Tāpat Pietiek rīcībā nonākušais Velmera nosūtītais piedāvājums Liepājas osta LM pircējiem arī raksturo, cik vērtīgs ir šis aktīvs. Liepājas osta LM pircējs par 150 000 eiro pēc būtības iegādājies arī ilgtermiņa nomas līgumu vairākām piestātnēm un teritorijai Liepājas ostas teritorijā, kas izmantojama sauskravu uzglabāšanai.
Līgumi, kurus Liepājas osta LM noslēgusi ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, dod piestātņu nomas tiesības līdz pat 2028. gada 12. martam, rāda Velmera sagatavotais piedāvājums investoriem. Tāpat dokumentā uzsvērts, ka pirms krīzes Liepājas metalurgs sava ostas meitasuzņēmuma attīstībā 2011. un 2012. gados investējis 6 miljonus eiro.
Tas parāda, cik kārdinošs kumoss investoriem patiesībā bijis Liepājas metalurga kādreizējais meitasuzņēmums ostas teritorijā, un, ka "par sviestmaizi" nav pārāk smagi teikts, salīdzinot uzņēmuma patieso vērtību iepretim tā pārdošanas cenai - 150 000 eiro.
Velmera sagatavotais piedāvājums investoriem arī prognozē, ka Liepājas osta LM, sākot ar 2015. gadu, sāks atgūties no Liepājas metalurga krīzes un sekojušā kravu apgrozījuma krituma radītajiem zaudējumiem. 2014. gada plānotā neto ieņēmumi uzņēmumam ir 4,431 miljons eiro, bet 2015. gadā - jau 5,164 miljoni eiro. Pirms krīzes 2012. gadā uzņēmuma neto ieņēmumi bija 14,283 miljoni eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
