Iesaki rakstu: 
Visiem Jums, kuri kritizē varu, man ir tēvišķs aizrādījums. Īpaši to virzienā, kuri veido varas un lielāko Saeimas partiju reitingus. Tie ir ievērojami lieli arī šodien. Krietni virs puses vēlētāju tās atbalsta. Pozīcijas, opozīcijas partijas, tas vienalga, jo lielās partijas ik pa brīdim pamainās vietām un ne metodes, ne tikumi no tā nemainās.
Kādreiz mums bija identificējami kaklakungi. Vācu baroni, zviedru karaļi, austrumu cari un kas tik ne. Realizēja savas intereses, kam vietējie šad tad nepiekrita, tos tad pamācīja ar rīksti. Uzlika kādu nodokli un izveda uz savu zemi, nocirta kādu koku vai lika atstrādāt kunga labā. Uzticība varai bija zema, un ko tur uzticēties, ko gribēja, to darīja. Vara to arī nozīmē.
Tagad te daudzi gaudo - neuzticos varai, kāpēc man jāmaksā nodokļi! Saprotu, viss saprotami, bet tagad jau kaklakungu nav. Sen nav. Latviskas koalīcijas 30+ gadus un pat tāda elementāra lieta kā Satversme nav realizēta - izglītības sistēmā ir divvalodība.
Bet nu tagad tā. Daļa nebalso dažādu iemeslu dēļ, tiem nav tiesību sūdzēties par iznākumu, jo nepiedalās, bet tikmēr lielākā daļa balso un ievēl tieši to, kas mums te tagad ir. Tā ir apzināta izvēle un vairākkārt izdarīta. Kļūdas te nav. Vairums latviešu balso par to, kas ir. Demokrātija ir vairākuma diktatūra.
Un nesakiet, ka uzrunāja solījumi, kļūdījāmies, kam negadās. Tos jau nepilda atkārtoti, kļūdas nav, darbi liecina par sevi.
Falšos nacionāļus un virkni savas valsts izsaimniekotājus ievēlam mēs paši. Atkārtoti. Un ievēlēsim vēl. Tā ir izvēle, apzināta un informēta, tātad tieši tas arī patīk.
Kas patīk? Tradīcija. Ģimeniska, ar mīlestību saistīta. Tautas Mīlestības izpausme.
Šī latviešu tradīcija pārņemta no Puškina zemes.
Bjot, značit, ļūbit (sit, tātad mīl). Mums tas tā patīk, ka tā gaudošana patiesībā ir baudas izpausme.
Mēs ievēlam saskaņā ar Puškina zemes tradīciju, vara ņirgājas ar naudas izzagšanu, zaļiem kursiem un monitoringiem, kamēr naudas medicīnai, pensijām un izglītībai pašiem trūkst. Puškinzemē dara tieši to pašu, lai gan vēl izteiksmīgāk, jo tradīcijas oriģinālzeme.
Sit, tātad mīl. Puškina aplis, tautieša nacionālā īpatnība.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
