Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

SIA “Pirmais Baltijas kanāls” informē sabiedrību un medijus par savu viedokli attiecībā uz  Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam, norādot uz tā nepilnībām un iespējamo valdības tuvredzīgo politiku elektronisko plašsaziņas līdzekļu un televīzijas nozarē.

Kontekstā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk - Padome) pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2022.gadam (turpmāk – Stratēģija), diskusijām sabiedrībā par audiovizuālās jomas aktualitātēm, kā arī jaunām likumdošanas iniciatīvām kā viens no Latvijas lielākajiem televīzijas kanāliem vēlamies izteikt savu viedokli par nozares aktualitātēm.

Šobrīd sabiedrībā ir diskusijas par to, kādā veidā būtu jāmaina atsevišķi likumdošanas akti, kā arī jāuzliek papildus pienākumi esošajiem tirgus dalībniekiem, taču vienlaikus netiek pietiekami uzsvērts, ka šo jauno prasību izpilde būs administratīvais un finansiālais slogs šobrīd Latvijā strādājošiem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Īpaši negatīvi šī ietekme skars komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuri nesaņem nekādu finansējumu no valsts. Šajā sakarā īpaši vēlamies pievērst uzmanību televīzijas reklāmas tirgum, kur ne tikai pastāv nevienlīdzīga konkurence starp sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, bet arī dubultstandarti attiecībā uz komerciālajām televīzijas programmām.

Stratēģijas (25) punktā minēts, ka izaicinājumus nacionālā (vietējā) televīzijas satura radīšanai un līdz ar to nacionālās kultūras daudzveidības saglabāšanai rada tendence retranslētajos TV kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu. Tādējādi samazinās Latvijas reklāmas tirgus kapacitāte ģenerēt resursus nacionālā (vietējā) televīzijas satura veidošanai. Nepieciešams AVMPD pārskatīšanas ietvaros vienoties par kompensējošu mehānismu, lai daļu ieņēmumu par retranslētajos ārvalstu kanālos ievietoto lokalizēto reklāmu būtu iespējams novirzīt vietējā satura stiprināšanai (valsts nodevas mehānisms vai īpaša retranslācijas atļauja).

Jau spēkā esošie normatīvie aktiem un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums neparedz iespēju retranslētajos kanālos izvietot Latvijas auditorijai paredzētu reklāmu, līdz ar to Padomei ir visas tiesības un pienākums šo praksi pārtraukt.

Papildus tam, mēs jūtam spiedienu uz Pirmo Baltijas kanālu kā uz vienu no nacionālajai drošībai nozīmīgajām komercsabiedrībām, kas izpaužas gan kā asociēšana ar kādu no Krievijas propagandas kanāliem, gan jaunu iniciatīvu ieviešanu, kas pasliktinātu PBK kā komerciālas televīzijas finansiālo darbību.

Jau daudzkārt dažādās instancēs ir uzsvērts, ka ar cīņu ar naidīgu propagandu ir jārealizē, veicinot medijpratību un pretī liekot kvalitatīvu žurnālistiku. Pirmais Baltijas kanāls vēsturiski ir lielā mērā balstījies uz krievu valodā runājošās valstīs ražoto saturu, bet arī savu finansiālo iespēju robežās veidojis vietējo saturu, it īpaši jāpiemin Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienests, kas ir uzticamākais ziņu avots starp komerciālajiem televīzijas kanāliem, ko apliecina „Latvijas Fakti” 2017.gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījums.

Protams, nevienam nav noslēpums, ka gan sabiedriskā televīzija, gan visi lielākie komerciālie kanāli savās programmās iekļauj Krievijā veidotu saturu, bet PBK ir vienīgais komerciālais televīzijas kanāls, kas veido savus ikdienas informatīvos ziņu raidījumus krievu valodā, sniedzot objektīvu informāciju par aktualitātēm un sabiedriski nozīmīgām tēmām. Uzskatām, ka tas ir pats efektīvākais veids, kā paplašināt Latvijas nacionālo informatīvo telpu kā sabiedrībai kopīgu resursu, kas arī ir iekļauts Stratēģijā. Mēs lūdzam Padomi paredzēt līdzekļus informatīvo raidījumu veidošanai ne tikai valsts, bet arī mazākumvalodās, kur PBK uz vienādiem nosacījumiem ar citiem tirgus dalībniekiem varētu pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem visas valsts auditorijai, ne tikai atsevišķiem reģioniem.

PBK piekrīt Stratēģijā minētajam, ka būtisks vietējo mediju eksistences risks ir ārkārtīgi zemās tehnoloģiskās barjeras piekļuvei nelegālam televīzijas saturam, it īpaši internetā.

Rezumējot aicinām nodrošināt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanu attiecībā uz vietējo reklāmu izvietošanas aizliegumu retranslētajos kanālos, kā arī nodrošināt nelegālo televīziju darbību pārtraukšanu Latvijas Republikā, tai skaitā atbalstot likuma grozījumus, kas nodrošinātu efektīvu cīņu pret satura pirātismu internetā.

Tikai tad, kad tiks atrisinātas šīs divas galvenās problēmas, kas kavē Latvijas vienotās informatīvās telpas attīstību, iespējams atgriezties pie jautājuma, kā pilnveidot legāli strādājošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi. Pretējā gadījumā Latvijas valsts neizpildīs savu galveno pienākumu par daudzveidīgu un kvalitatīvu mediju saturu Latvijas iedzīvotājam, un konkurētspējīgu, ilgtspējīgu elektronisko mediju uzņēmējdarbības vidi.

Ņemot vērā, ka vairākas jaunās likumdošanas iniciatīvas ir vērstas uz legālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu diskrimināciju, bet atsevišķu tirgus dalībnieku publiski paustajos viedokļos ir negodīgas konkurences pazīmes, izskatām iespēju vērsties Konkurences padomē ar lūgumu izvērtēt gan atsevišķas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci mediju tirgū, gan atsevišķu tirgus dalībnieku rīcību.

Novērtē šo rakstu:

15
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

Foto"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par 12 baltkrievu IT kompāniju uzņemšanu LV, nepamanot, ka tajā slēpjas arī āķis.
Lasīt visu...

21

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

FotoEs pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju loma un funkcija mūsdienu ekonomikā ir būtiski paplašinājusies. Bankas pilda funkcijas, kas ir svarīgas ne tikai tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, bet banku biznesa modeļu ilgtspēja, tai skaitā kreditējot mazos un vidējos uzņēmumus gan Rīgā, gan reģionos, var būt veiksmes pamats Latvijas ekonomikas un finanšu sektora attīstībai arī nākotnē.
Lasīt visu...

21

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

FotoKoronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu mēs bijām pieraduši dzīvot, pirms vīruss skāra mūs pašus, tuviniekus, paziņas, tuvākajā laikā neatgriezīsies. Daudziem no mums ir pilnībā mainījušās darba gaitas. Liela daļa ir sākusi strādāt no mājām, taču arī tas nav viegli. Sabiedrība deviņu mēnešu laikā ir nogurusi, un ziņas no kaimiņvalstīm, kur atkal ir augsti saslimšanas radītāji, liek bažīties, vai vispār mēs atgriezīsimies pie tās dzīves, kas bija pirms vīrusa izraisītās pandēmijas.
Lasīt visu...

21

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

FotoLatvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.
Lasīt visu...

21

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

FotoVēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā jauns vīrietis (tālāk “mūsu varonis”) ar it kā nejauša taksista palīdzību veiksmīgi aizbēg no OMONa. Apskatīsim tuvāk, kāpēc šis notikums atgādina Holivudas filmu ne tikai savā sižetā, bet arī pēc specefektiem.
Lasīt visu...

18

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

FotoVērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru.
Lasīt visu...

15

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

FotoŠodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, un tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Tajā ir arī runa par četrām reģistrētajām kultūrtelpām – suiti, Rucava, Lībiešu krasts, kultūrtelpa “Upīte”, bet ne tikai par jau reģistrētajām kultūrtelpām.
Lasīt visu...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...