Iesaki rakstu: 
Latvijas Tiesībsarga birojs pastāv kopš 2007. gada. Likuma par tiesībsargu 1. pants nosaka, ka “Tiesībsarga mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.” Taču, neraugoties uz vairāk nekā 40 darbiniekiem, biroja darbība praksē nereti atstāj iespaidu par neefektivitāti, īpaši vārda brīvības jomā. Atgādinu, ka Tiesībsarga birojam un Saeimai par to jautājuma loku bija sūtīti vairāki iesniegumi ar konkrētiem lūgumiem. Kaut kā neredzu, ka Tiesībsarga birojs praktizētu oficiālas pārbaudes.
Funkcionālie trūkumi
1. Mērķa neskaidrība: Biroja likumā noteiktais mērķis ir formulēts vispārīgi. Kā rāda starptautiskā pieredze, institūcijas ar neskaidri definētu funkciju bieži nespēj sasniegt konkrētus rezultātus.
2. Iedzīvotāju uzticamības trūkums: Statistiski Tiesībsarga birojs saņem ap 3 000 iesniegumu gadā. Taču nav publiski pieejama analīze par to efektīvo izskatīšanu. Nereti iedzīvotāji par problēmām ziņo nevis tiesībsargam, bet medijiem, kas liecina par zemu uzticamību.
3. Nepietiekama efektivitāte vārda brīvības aizsardzībā: No publiski pieejamiem gadījumiem nav vērojami būtiski sasniegumi, kas reāli uzlabo vārda brīvību Latvijā. Tas rada iespaidu, ka juridiskās kompetences potenciāls netiek pilnībā izmantots.
Budžets un resursu izmantošana
2025. gadā Tiesībsarga biroja uzturēšanai atvēlēti 3,4 miljoni eiro;
2026. gadā plānoti 3,6 miljoni eiro;
Darbinieku skaits: vairāk nekā 40 darbinieki;
Iestādes funkcijas: administratīvo iesniegumu apstrāde, sabiedrības informēšana, starptautisko saistību nodrošināšana.
Analīze rāda, ka efektīvi izpildīt biroja uzdevumus varētu ar 10–15 profesionāliem darbiniekiem, kas specializētos galvenajās funkcijās, piemēram:
vārda brīvības aizsardzībā;
administratīvo iesniegumu efektīvā izskatīšanā;
sabiedrības informēšanā par cilvēktiesību jautājumiem.
Šāda konsolidācija ļautu saglabāt funkcionalitāti un vienlaikus ietaupīt vismaz 50–60% no budžeta, kas šobrīd tiek tērēts personāla algām un birokrātiskajām procedūrām.
Ieteikumi efektīvākai darbībai
1. Strukturāla konsolidācija: samazināt darbinieku skaitu līdz kompaktai struktūrai, saglabājot tikai būtiskās funkcijas.
2. Funkcionālā precizēšana: konkrēti definēt Tiesībsarga biroja prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot vārda brīvības aizsardzībai.
3. Rezultātu monitorings un statistika: izveidot datubāzi, kurā redzami iesniegumu skaits, risinājumu termiņi un sasniegtie rezultāti.
4. Sabiedrības uzticamības stiprināšana: aktīva komunikācija par reāli sasniegtajiem rezultātiem, īpaši vārda brīvības jomā.
Secinājums
Uzsveru, ka institucionāla konsolidācija un mērķu precizēšana nenozīmē demokrātijas vai starptautisko saistību graušanu. Gluži pretēji — koncentrēta, profesionāla un pārskatāma institūcija spēj efektīvi nodrošināt vārda brīvību un cilvēktiesību aizsardzību, vienlaikus demonstrējot politisku gribu mazināt birokrātiju un uzlabot tiesiskuma īstenošanu praksē.
Šāda pieeja ļautu Latvijai:
saglabāt tiesību aizsardzību;
efektīvi mazināt birokrātijas slogu;
demonstrēt, ka valsts vara spēj darboties tiesiski, lietderīgi un sabiedrības interesēs.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
