Par tiesībsarga institūcijas nozīmi un attīstības perspektīvām Latvijā
Vilors Eihmanis07.09.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija ar augstu cieņu iepazinās ar Dr. iur., zvērinātās advokātes Kristīnes Jarinovskas viedokļrakstu, kas aktualizē būtiskus jautājumus par Tiesībsarga institūcijas lomu Latvijas valsts tiesiskās sistēmas attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Mēs atbalstām rakstā pausto atziņu, ka Tiesībsarga institūcija nevar aprobežoties tikai ar šauru cilvēktiesību aizsardzības jomu, bet tai jābūt plašākai – valsts tiesiskuma un labas pārvaldības sistēmiskai veicinātājai.
1. Tiesībsarga institūcijas loma konstitucionālajā sistēmā
Satversmes 4. pants, 91. pants un 100. pants uzliek pamata pienākumu Tiesībsargam uzraudzīt ne tikai individuālo pamattiesību ievērošanu, bet arī valsts varas lietderību, atklātību un pārskatāmību. Šaurā “ombuda” izpratne vairs neatbilst Latvijas sabiedrības vajadzībām.
Mūsu priekšlikums:
Satversmē vai Tiesībsarga likumā precīzāk nostiprināt Tiesībsarga pienākumu attīstīt tiesiskās metodoloģijas un sistēmiskus risinājumus valsts pārvaldē, nevis tikai individuāli aizstāvēt tiesību pārkāpumu gadījumus.
2. Valsts valoda kā nacionālo pamattiesību elements
Atbalstām autores akcentu, ka latviešu valodas aizsardzība nav tikai kultūras jautājums, bet konstitucionāla nepieciešamība. Valsts valodas lietojums publiskajā telpā jānodrošina kā tautas lingvistisko pamattiesību aizsardzība.
Mūsu priekšlikums:
noteikt Tiesībsargam skaidru mandātu izvērtēt valsts valodas politikas īstenošanu un uzraudzīt, lai valsts un pašvaldību iestādes konsekventi nodrošinātu latviešu valodas prioritāti.
3. Laba pārvaldība un tiesiskā metodoloģija
Piekrītam autores kritikai, ka Latvijas normatīvo aktu jaunrade bieži ir fragmentāra un pārslogota ar birokrātiskiem mehānismiem. Trūkst vienotas tiesību aktu sistematizācijas un metodoloģijas.
Mūsu priekšlikums:
ieviest vienotu elektronisku normatīvo aktu izstrādes rīku, kas nodrošinātu caurskatāmu un homogēnu likumdošanas procesu parlamentā, valdībā un pašvaldībās.
apsvērt vienota civildienesta ieviešanu, kas nodrošinātu vienlīdzīgus standartus publiskajā pārvaldē, tai skaitā izglītības, veselības un pašvaldību sektorā.
4. Atklātība un sabiedrības uzticēšanās
Atbalstām autores nostāju, ka amatpersonu atalgojuma slēpšana ir pretrunā ar Satversmes 100. pantā garantētajām informācijas atklātības tiesībām. Sabiedrības uzticēšanās valsts varai nav iespējama bez caurskatāmības.
Mūsu priekšlikums:
saglabāt un nostiprināt likumā prasību par amatpersonu atalgojuma un prēmiju publiskošanu, kā arī nodrošināt sabiedrībai pieejamu datubāzi par valsts pārvaldes izdevumiem.
5. Vide, veselība un pārtikas drošība
Īpaši atzinīgi vērtējam uzmanības vēršanu uz primordiālās profilakses principu, kas sasaista vides un veselības aizsardzību ar indivīda tiesībām.
Mūsu priekšlikums:
noteikt Tiesībsargam mandātu izvērtēt klimata un dabas aizsardzības politikas ietekmi uz cilvēka pamattiesībām, tai skaitā tiesībām uz veselīgu vidi.
6. Patērētāju tiesības un konkurence
Piekrītam, ka patērētāju tiesību un konkurences uzraudzība tieši ietekmē sabiedrības labklājību un tiesības uz veselīgu dzīvi.
Mūsu priekšlikums:
izveidot Tiesībsarga ietvaros patērētāju tiesību aizsardzības platformu, kas nodrošinātu strīdu ātru izskatīšanu un ieteikumus likumdevējam konkurences stiprināšanai.
7. Izglītība un intelektuālais īpašums
Īpaši būtiska ir autores norāde par Starptautiskā pakta 13. panta prasību – pakāpenisku bezmaksas augstākās izglītības ieviešanu. Šis jautājums Latvijā tiešām ir novārtā atstāts.
Mūsu priekšlikums:
rosināt valdību un Saeimu izstrādāt pakāpenisku bezmaksas augstākās izglītības ieviešanas plānu, sasaistot to ar intelekta ekonomikas un inovāciju attīstību.
8. Budžeta efektivitāte
Piekrītam, ka Tiesībsarga birojam jābūt solidarīgam ar valsts taupības principiem. Tomēr budžeta samazinājumam jābūt sabalansētam, lai netiktu apdraudētas pamattiesību aizsardzības funkcijas.
Mūsu priekšlikums:
paredzēt regulāru Tiesībsarga biroja finanšu auditu, nodrošinot efektīvu līdzekļu izlietojumu un caurskatāmību.
Secinājums
Tiesībsarga institūcijai Latvijā ir jāattīstās no šaura “ombuda” uz plašāku tiesiskuma, labas pārvaldības un sabiedrības uzticēšanās stiprinātāju.
Biedrība Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija atbalsta Kristīnes Jarinovskas uzstādījumus un aicina Saeimu, valdību un tiesību zinātnes kopienu:
stiprināt Tiesībsarga mandātu valsts valodas, labas pārvaldības, atklātības, vides un izglītības jomās;
nodrošināt metodoloģisku un caurskatāmu normatīvo aktu jaunradi;
paplašināt Tiesībsarga institūcijas lomu kā sabiedrības tiesiskās izaugsmes virzītājam.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
