Iesaki rakstu: 
Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem, režīmiem un pārejošām varām. Tā ir mūžīga patiesība, kas caurstrāvo jebkuru taisnīgu sabiedrību un ikvienu valstisku veidojumu, kurš vēlas būt saskaņā ar tiesību principiem, nevis tikai politisko izdevīgumu.
Mūsdienu cilvēkam, kas dzīvo dažādu informācijas, interešu un interpretāciju laikmetā, var šķist, ka likumība ir elastīgs jēdziens, ko var locīt pēc vajadzības. Taču likuma gars nav pārdodams. Tas ir iedibināts taisnīgumā, cilvēciskā cieņā un nepārtrauktībā.
Valsts tiesiskā pārstāvība nav tikai forma – tā ir būtība. To nevar uzkonstruēt, balstoties uz nelikumīgu spēku vai ārēju uzspiešanu. Valsts, kuras pamatelementi – tauta, teritorija un tiesiskā kārtība – ir saglabājušies, pastāv nevis tāpēc, ka kāds to atļāva, bet tāpēc, ka tās pamats ir patiesībā.
Mēs dzīvojam laikā, kad tiek pārbaudīta ne tikai mūsu izpratne par taisnīgumu, bet arī mūsu gatavība to aizstāvēt. Tāpēc ir svarīgi turēt cieņā šīs patiesības – ne tikai vēsturisku atmiņu dēļ, bet arī nākotnes dēļ.
Mūsu pienākums ir sargāt šos principus ne tikai vārdos, bet darbos. Ja likums kļūst par instrumentu nevis taisnības nodrošināšanai, bet tās apiešanai, tad pazūd pats valsts pamats.
Tāpēc atcerēsimies:
* Tiesiskums nav dekorācija, bet būtība.
* Nevienai varai nav leģitimitātes, ja tā balstās uz nelikumību.
* Tauta, kas apzinās sevi kā valsts saimnieci, ir stiprāka par jebkuru laicīgu varu.
Lai kāds arī būtu laiks – miera vai nemiera – taisnība nedrīkst būt kompromisa objekts. Mūsu nākotne būs tik droša, cik stingri mēs stāvam par patiesību šodien.
Un kad nāks jaunas paaudzes, kas skatīsies atpakaļ, lai viņas varētu teikt: “Mēs bijām uzticīgi. Mēs nenodevām taisnību. Mēs saglabājām gaismu.”
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
