Iesaki rakstu: 
Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem, režīmiem un pārejošām varām. Tā ir mūžīga patiesība, kas caurstrāvo jebkuru taisnīgu sabiedrību un ikvienu valstisku veidojumu, kurš vēlas būt saskaņā ar tiesību principiem, nevis tikai politisko izdevīgumu.
Mūsdienu cilvēkam, kas dzīvo dažādu informācijas, interešu un interpretāciju laikmetā, var šķist, ka likumība ir elastīgs jēdziens, ko var locīt pēc vajadzības. Taču likuma gars nav pārdodams. Tas ir iedibināts taisnīgumā, cilvēciskā cieņā un nepārtrauktībā.
Valsts tiesiskā pārstāvība nav tikai forma – tā ir būtība. To nevar uzkonstruēt, balstoties uz nelikumīgu spēku vai ārēju uzspiešanu. Valsts, kuras pamatelementi – tauta, teritorija un tiesiskā kārtība – ir saglabājušies, pastāv nevis tāpēc, ka kāds to atļāva, bet tāpēc, ka tās pamats ir patiesībā.
Mēs dzīvojam laikā, kad tiek pārbaudīta ne tikai mūsu izpratne par taisnīgumu, bet arī mūsu gatavība to aizstāvēt. Tāpēc ir svarīgi turēt cieņā šīs patiesības – ne tikai vēsturisku atmiņu dēļ, bet arī nākotnes dēļ.
Mūsu pienākums ir sargāt šos principus ne tikai vārdos, bet darbos. Ja likums kļūst par instrumentu nevis taisnības nodrošināšanai, bet tās apiešanai, tad pazūd pats valsts pamats.
Tāpēc atcerēsimies:
* Tiesiskums nav dekorācija, bet būtība.
* Nevienai varai nav leģitimitātes, ja tā balstās uz nelikumību.
* Tauta, kas apzinās sevi kā valsts saimnieci, ir stiprāka par jebkuru laicīgu varu.
Lai kāds arī būtu laiks – miera vai nemiera – taisnība nedrīkst būt kompromisa objekts. Mūsu nākotne būs tik droša, cik stingri mēs stāvam par patiesību šodien.
Un kad nāks jaunas paaudzes, kas skatīsies atpakaļ, lai viņas varētu teikt: “Mēs bijām uzticīgi. Mēs nenodevām taisnību. Mēs saglabājām gaismu.”
Seko mums 
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
