Par tieslietu sistēmas apbalvojumu atņemšanas kārtību un Tieslietu ministrijas atbildi padomju okupācijas “sarkanā” tiesneša Ulda Krastiņa lietā
Vilors Eihmanis26.08.2025.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
2025. gada 11. augustā Tieslietu ministrijai tika adresēts iesniegums par nepieciešamību izvērtēt tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu Uldim Krastiņam, ņemot vērā Ordeņu kapitula lēmumu viņam atņemt Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības krustu.
Ministrijas oficiālā atbilde (TM reģ. 11.08.2025. Nr. 1-24/5391) sniedz būtisku ieskatu ne vien procedūras kārtībā, bet arī tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principu piemērošanā.
Tieslietu ministrijas oficiālā atbilde:
„Atbildot uz Jūsu 2025. gada 11. augusta vēstuli, informējam, ka Tieslietu ministrija ir pieprasījusi Ordeņu kapitulam informāciju par faktiskajiem apstākļiem, kuru dēļ pieņemts lēmums atņemt Uldim Krastiņam piešķirto apbalvojumu – Atzinības krustu. Par nepieciešamību iekļaut Tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes (turpmāk – Apbalvošanas padome) darba kārtībā jautājumu par U. Krastiņam piešķirtā tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanu Tieslietu ministrija lems pēc Ordeņu kapitula sniegtās informācijas izvērtēšanas.
Tieslietu sistēmas apbalvošanas nolikums (turpmāk – Nolikums) cita starpā nosaka tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanas nosacījumus, Apbalvošanas padomes darba organizācijas kārtību un kandidāta izvērtēšanas, lēmuma par tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanu un atņemšanu pieņemšanas un paziņošanas kārtību. Atbilstoši Nolikumam lēmumu par tieslietu apbalvojuma piešķiršanu un atņemšanu pieņem Apbalvošanas padome. Apbalvošanas padomes sēdi sasauc vienu reizi gadā, savukārt tieslietu sistēmas apbalvojumu pasniedz katru gadu maijā par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai. Tādējādi šobrīd nav noteikts precīzs ikgadējās Apbalvošanas padomes sēdes sasaukšanas datums. Tā tiks sasaukta 2026. gada pavasarī – orientējoši aprīļa pirmajā pusē.
Valsts sekretārs M. Papsujevičs.”
Juridiskā analīze
1. Saikne starp valsts ordeņiem un tieslietu sistēmas apbalvojumiem.
Ja Ordeņu kapituls atzīst par nepieciešamu atņemt augstāko valsts apbalvojumu, tad tieslietu sistēmas apbalvojuma saglabāšana rada pretrunu ar tiesiskās konsekvences principu. Tas var graut sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
2. Labas pārvaldības princips.
Ministrijas norāde, ka Apbalvošanas padomes sēde paredzēta tikai 2026. gada pavasarī, nozīmē, ka faktiski līdz tam laikam apbalvojuma atņemšanas jautājums nevar tikt izskatīts. Tas rada risku, ka persona, kurai jau ir atņemts valsts augstākais apbalvojums, gadu var saglabāt tieslietu sistēmas goda statusu.
3. Tiesiskā paļāvība vs. tiesiskās konsekvences.
Nolikumā noteiktā kārtība nedrīkst kļūt par šķērsli acīmredzamu reputācijas risku novēršanai tieslietu sistēmā. Satversmes tiesas prakse uzsver, ka tiesiskās paļāvības princips nedrīkst tikt interpretēts atrauti no sabiedrības leģitīmajām interesēm.
Secinājumi un priekšlikumi
Ņemot vērā minēto, nepieciešams:
1. Steidzami sasaukt Apbalvošanas padomes ārkārtas sēdi, ja rodas objektīvi apstākļi (piemēram, valsts augstāko apbalvojumu atņemšana).
2. Grozīt Tieslietu sistēmas apbalvošanas nolikumu, iekļaujot mehānismu, kas ļautu apbalvojumu atņemt arī ārpus ikgadējās sēdes.
3. Saskaņot lēmumus ar Ordeņu kapitula praksi, nodrošinot vienotu un konsekventu tiesiskās atbildības piemērošanu.
Iesniegums Tieslietu ministrijai par tieslietu sistēmas apbalvojuma atņemšanas kārtības pilnveidi
Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas 2025. gada 11. augusta atbildi (Nr. 1-24/5391), lūdzu:
1. Sasaukt ārkārtas Apbalvošanas padomes sēdi, lai izvērtētu Ulda Krastiņa apbalvojuma lietu, negaidot 2026. gada pavasari.
2. Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam grozījumus Tieslietu sistēmas apbalvošanas nolikumā, paredzot iespēju sasaukt ārkārtas sēdi gadījumos, kad personai ir atņemts valsts augstākais apbalvojums vai ir citi būtiski reputācijas riski.
3. Nodrošināt, ka turpmāk tiek ievērots tiesiskās konsekvences princips, saskaņojot lēmumus par apbalvojumu atņemšanu ar Ordeņu kapitula praksi.
4. Rakstiski likumā noteiktā termiņā sniegt atbildi pēc būtības, darot zināmu to personu vārdus, uzvārdus un amatus, kuras atbildīgas par iesnieguma izskatīšanu
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
