Par tiesneša Jura Freimaņa lēmumu
Aivars Gobiņš, AS Ventbunkers preses dienests23.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis ar 18.septembra lēmumu (http://goo.gl/M9DR7) ir pārspējis pats sevi. Lēmums ir ne vien juridiski pretrunīgs, bet skaidri parāda, ka tiesnesis pat nav centies saprast prasības iesniedzēju sarakstītā sacerējuma būtību un tik vien papūlējies kā pārrakstīt prasītāju, kas nu jau kļuvuši par viņa pastāvīgajiem klientiem, iesniegumu.
Acīmredzot tiesnesis Freimanis vairs pat nekautrējas klaji un tieši pildīt Ventspils naudas maisu Olafa Berķa un Oļega Stepanova pasūtījumus, ieklausoties abu oligarhu advokātu lūgumos, tāpat kā savulaik to darīja, kad viņam zvanīja advokāts „Gutups”.
Pāris mēnešu laikā šī ir jau trešā reize, kad Berķa un viņa domubiedru izmisīgās prasības pret likumīgo AS Ventbunkers un AS Latvijas naftas tranzīts vadību ar neiedomājamu nelokāmību taisnā virzienā nonāk tiesneša Freimaņa izskatāmo lietu mapītē. Tāda sakritība ir vairāk nekā pārsteidzoša, taču, šķiet, nevienu tas pagaidām neuztrauc. Laikam jau šāds tiesnesis Freimanis, ar kuru var lietas sakārtot tā, kā politiski un finansiāli ietekmīgiem ļaudīm izdevīgāk, ir pa prātam arī reformu sludinātājiem un veco oligarhu padzinējiem.
Likumīgās AS Ventbunkers amatpersonas var tikai minēt, kādu luksusa preci šoreiz par saviem pakalpojumiem dabūs tiesnesis. Pirms gadiem četriem mediji piefiksēja, ka vienlaikus ar sirsnīgām attiecībām ar Jūrmalas prokurori Sigitu Priedi (viņa bija aizdomās turamā KNAB izmeklētā lietā par kukuļņemšanu) tiesneša Freimaņa autoparks papildinājās ar 100 tūkstošu dolāru vērtu Cadillac Escalade, kamēr viņa paša gada ienākumi bija vien 28 tūkstoši latu. Tā kā šoreiz tiesneša labvēlīgais vaigs pagriezies bagāto Ventspils tranzītkaru nemiera cēlāju virzienā, droši vien arī neliela kosmosa kuģīša nonākšana tiesneša īpašumā nebūtu nekas brīnumains.
Jebkurš, kurš kaut mazliet pārzina Latvijas likumus, piekritīs, ka par tik klaji nelikumīgiem lēmumiem saņemt mazāku pateicību būtu vienkārši nožēlojami.
Tiesnesis Freimanis lemj burts burtā tā, kā vēlas prasības iesniedzēji, nospļaujoties, ka viņa lēmumi ir pilnīgi pretēji likumam un augstāku tiesu instanču nolemtajam. Šādu praksi jau vairs nevar nosaukt par „ķēķi”; tiesnesis Freimanis, pateicoties bagātajiem Ventspils klientiem, jau ir sarīkojis īstas „ķēķa dzīres.”
Neskatoties uz šiem tiesneša Freimaņa lēmumiem, leģitīmā AS Ventbunkers un AS Latvijas naftas tranzīts vadība paziņo, ka turpinās likumdošanā noteiktā veidā cīnīties pret Berķa, Stepanova un abu sabiedrotā Aivara Lemberga alkatību, noziedzīgajām interesēm un nelikumīgi sagrābtajiem Ventspils uzņēmumiem, kā arī iespējamo korupciju, kas valda atsevišķu „ķēķa” tiesnešu kabinetos.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
