Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas veselības ministrs Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

Pārāk labi atceros solījumus zāļu cenu samazināšanā Gunta Belēviča veselības ministrēšanas pusotrā gadā. Zāļu cenu samazināšana ir bijis Gunta Belēviča publiskais mērķis, bet zāļu cenu kāpums un milzīga peļņa paralēlā importa/eksporta struktūrām – rezultējošais panākums.

Lai man nepārmestu nelojalitāti Saules ministram*, balstīšos tikai uz Zāļu valsts aģentūras datiem.

Zāļu iepakojuma vidējā cena pēdējos 5 gados, EUR

Gads

Reģistrētās zāles

Nereģistrētās zāles

2011

6,66

11,57

2012

6,76

10,76

2013

6,94

11,98

2014

7,13

15,12

2015

7,35

17,9

Atgādināšu, ka pērn rudenī Guntim Belēvičam izdevās tikt vaļā no, viņaprāt, nelojālās Zāļu valsts aģentūras direktores Ingunas Adovičas. Ministrijas vadībai izdevās tikt vaļā arī no aģentūras otrās personas, Zāļu valsts aģentūras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot  labākā darbā uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru („farmaceits uz morgu”).

Ziņas par zāļu cenu strauju kāpumu ir publicējusi Guntim Belēvičam lojālā jaunieceltā Zāļu valsts aģentūras vadība.

Kopējais reģistrēto zāļu apgrozījums Latvijā pērn pieaudzis par 5% (sasniedzot 331,60 milj. eiro), bet zāļu iepakojumu skaits – tikai par 2%. Latvijā reģistrēto zāļu viena iepakojuma vidējā cena pieaugusi par aptuveni 3%, nereģistrētām zālēm – par 18%.

Lielākais Gunta Belēviča darbības panākums tiešām ir nereģistrēto zāļu apgrozījuma pieaugums: Latvijā reģistrācijas loma ir samazinājusies, paralēlā importa un reeksporta loma – pieaugusi.

Nereģistrēto zāļu iepakojumu skaits ir pieaudzis par 8%, vienlaikus to realizācijas apjomam eiro pieaugot par 28% (sasniedzot 4,24 milj. eiro); nereģistrētās zāles veido aptuveni 1% no kopējā zāļu realizācijas apjoma finansiālā izpratnē, bet mazāk par 1% no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumu skaita. Nereģistrētām zālēm nav noteikti piecenojuma griesti, tāpēc tas ir augošs farmācijas bizness.

Otrs Gunta Belēviča darbības panākums ir zāļu vairumtirgotavu skaita pieaugums, kaut pats Saules ministrs atzīst, ka vairumtirgošanā ir zināmas problēmas. 2015. gadā vairumfirmu skaits sasniedz 77, un to skaits arvien pieaug  (2011. gadā Latvijā bija tikai 57 vairumtirdzniecības firmas). 64% jeb lielāko daļu zāļu vairumfirmas piegādā aptiekām, bet pārējās zāles – citiem vairumtirgotājiem. Tomēr tikai trīs vairumfirmas ir īstenie tirgus dalībnieki – tās realizē zāles aptiekām 74% apmērā no kopējā apgrozījuma, proti, Recipe Plus – 40%,Tamro – 19%, Magnum medical – 15%.

Ar lielu interesi vērojot Gunta Belēviča benefici Artusa Kaimiņa Suņubūdā, pamanīju, ka divas no šīm vairumfirmām tika vairākkārt minētas dažādos aspektos. Radās iespaids, ka Guntis Belēvičs nenoliedza apgalvojumu, ka viņam ir reālas finansiālas vai ekonomiskas intereses šajās vairumfirmās.

Ja nu Guntis Belēvičs nolēmis pacīnīties par zāļu cenu samazināšanu tieši aptiekās, tad paskatīsimies, ko skaitļi mums liecina par aptiekām. 2016. gada 19. maijā Latvijā bija reģistrētas 824 licencētas aptiekas (šis skaitlis mainās regulāri, turklāt dažām šīm aptiekām bija apturētas licences).

Balstoties uz ES informācijas avotu The 2011 Pharmine report on pharmacy and phamacy education in the EU: Eiropas Savienībā vidēji uz aptieku ir aptuveni 4000 iedzīvotāju, bet Latvijā – 2558 (2014. g.). Tas liek domāt, ka aptieku skaits Latvijā ir pārlieku liels.

Ministrija allaž uzsvērusi, ka trūkstot farmaceitu. Atsaucoties uz iepriekšminēto avotu, – Eiropas Savienībā vidēji ir viens farmaceits uz 2000 iedzīvotāju, Latvijā – 1 uz 1232 iedzīvotājiem (2014. g.), tātad aptiekāru skaits būtu vairāk vai mazāk pietiekams.

Nevilšus rodas iespaids, ka ministrs meklē politisko atbalstu, lai samazinātu iespējamo peļņu aptiekām, bet patiesībā – samazinātu peļņu tām aptiekām, kas nav vairumtirdzniecības tīklos.

Saprotot, ka Latvijā aptieku ir par daudz, no reformas cietīs tieši mazās aptiekas, kas Latvijas laukos pieder pašam aptiekāram, nevis tās, kas saistītas ar iepriekšminētajām Recipe Plus, Tamro vai Magnum medical (ir arī citi tīkli), kam vairumtirdzniecība spēj kompensēt iespējamos zaudējumus mazumtirdzniecībā. Šķiet, ka jaunā reforma, kurai ministrs meklē politisko atbalstu, būs virzīta uz to, lai šīs mazās aptiekas nonāk lielajos tīklos.

No šodienas biznesa viedokļa tas, iespējams, nav nekas slikts – lieliem spēlētājiem vieglāk pārorientēties, vieglāk veikt kopēju menedžmentu, mārketingu, zāļu tirdzniecības politiku. No valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa tik vienkārši tas nav, jo mazā aptieka ciemā vai mazpilsētā, kas pieder ciema vai mazpilsētas iedzīvotājam, nodrošina reģionā mazā un vidējā biznesa esamību.

Katrā ziņā Zemnieku savienības, Nacionālās apvienības vai Reģionu apvienības deputātiem diez vai būtu jāsit plaukstas par plānu, kas ilgtermiņā varētu samazināt lokālo aptiekāru īpašumā esošo aptieku skaitu, bet palielināt aptieku tīklu ietekmi. Lai cik tas liekas dīvaini, bet mūsu iepriekšējā pieredze rāda, ka šāda rīcība nevis samazina, bet palielina zāļu cenu.

Godātajam lasītājam es vēlos norādīt uz to, ka brīdī, kad veselības aprūpē katastrofāli trūkst naudas, zāļu tirdzniecības bizness ir uz zaļa zara. Kopējais zāļu tirgus Latvijā ir teju 336 miljoni eiro (2015. g.), un tam ir iespaidīga izaugsme un peļņa.

* Godājot veselības ministru Gunti Belēviču par Saules ministru, autors veicis alegoriju ar Saules dainām un nekādā ziņā ne ar Saules aptieku.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...