Iesaki rakstu: 
Ivetas saduršanas traģēdija Jēkabpils pusē, kurā sava bērna mātes noslepkavošana tiek pārmesta Leonam Rusiņam, kuru joprojām nav izdevies aizturēt ne Latvijā, ne ārvalstīs, ir šokējošs apliecinājums valsts spēju ierobežojumiem vardarbības prevencijas un tiesiskuma nodrošināšanā.
Šis gadījums kalpo kā spogulis sistēmai, kas nespēj efektīvi aizsargāt visneaizsargātākos pat pēc tam, kad vardarbība jau ir bijusi pieteikta. Tā vietā, lai aizsardzība būtu prioritāte, upuris kļūst par vienpatu cīnītāju birokrātiskā labirintā, bet iespējamais vainīgais gadiem ilgi spēj izvairīties no atbildības.
Par ko tas liecina?
Par vāju reaģēšanas ķēdi. Neskatoties uz vardarbības eskalāciju, tiesībaizsardzības iestādes acīmredzot nespēja novērtēt situācijas augsto risku vai īstenot pietiekami stingrus aizsardzības pasākumus, kas novērstu traģēdiju.
Par prevencijas plaisu. Fakts, ka aizdomās turētais vīrietis tik ilgi ir brīvībā, norāda uz būtisku robu starptautiskajā sadarbībā, robežkontrolē vai operatīvajā meklēšanā.
Par prioritātē. Tas atklāj, ka vardarbības novēršana ģimenē, it īpaši ārpus Rīgas reģiona, joprojām tiek uztverta nevis kā nacionālās drošības jautājums, bet gan kā lokāls krimināls notikums.
Šīs slepkavības traģēdija nav tikai krimināllieta – tā ir sistēmas kliedzoša neveiksme.
Stambulas konvencija un lietas konteksts
Stambulas konvencija Latvijā
Latvijas Saeima 2023. gada 30. novembrī ratificēja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija).
Ir ratificēta, bet ar atrunām: ratifikācija stājās spēkā 2024. gada 1. maijā.
Kāds tam sakars? Lai gan Ivetas slepkavība notika pirms konvencijas ratifikācijas, šīs traģēdijas bija viens no spēcīgākajiem argumentiem par labu konvencijas pieņemšanai, jo tās mērķis ir sistēmiski uzlabot prevenciju, aizsardzību un kriminālvajāšanu vardarbības gadījumos. Tas liecina, ka pat bez konvencijas Latvija nespēja nodrošināt pietiekamu aizsardzību. Vai tagad, kad ir konvencija, ir kaut kas mainījies?
Jautājumi publiskai diskusijai
Par resursiem un prioritātēm. Ja valsts spēj mobilizēt plašus resursus, lai aizsargātu finanšu vai valsts drošības intereses, kāpēc netiek piesaistīti starptautiskā līmeņa resursi un augsta līmeņa starptautiskā sadarbība, lai aizturētu personu, kura tiek turēta aizdomās par brutālu slepkavību, tādējādi apliecinot, ka vardarbība ģimenē nav tikai privāta lieta, bet gan sabiedrības drošības risks?
Par atbildības standartiem. Kādi ir personīgās atbildības kritēriji tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, ja upuris ir vērsies pēc palīdzības un sistēma nav spējusi efektīvi novērst traģiskas sekas? Kā tiek nodrošināta atbilstība Stambulas konvencijas (vai jau iepriekšējo normatīvu) prasībām par riska novērtēšanu?
Par uzticību. Kā Latvijas policija plāno atjaunot sabiedrības uzticību spējai garantēt drošību un tiesiskumu, ja tik ilgstoši netiek aizturēts publiski meklēts aizdomās turētais, liekot sabiedrībai justies, ka tiesiskums šādos smagos gadījumos ir selektīvs un efektīvs tikai vienkāršos gadījumos?
Par prevencijas sistēmu: kādi konkrēti sistēmiski grozījumi tiek ieviesti (ņemot vērā, ka Stambulas konvencija ir ratificēta), lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ir izdots aizliegums tuvoties, šis aizliegums tiktu efektīvi uzraudzīts ar visiem pieejamajiem tehniskajiem un personāla resursiem, lai tas nebūtu tikai "papīrs"?
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
