Iesaki rakstu: 
Portāls nra.lv pēta valdības plānotās izmaiņas 2. pensiju līmenī un publicē savas izpētes rezultātus. Pievienoju divu pēdējo rakstu atsauces, lai nav pašiem jāmeklē.
Valdības piedāvājuma būtība: samazināt 2. pensiju līmeņa iemaksas no 6% pret atalgojumu uz 4%. Tātad par trešdaļu. Tiek piedāvāts 1% no atalgojuma novirzīt uz 1. pensiju līmeni un par 1% samazināt darba devēja soc. apdrošināšanas iemaksu daļu.
Manuprāt, piedāvājuma virziens ir apsveicams, taču nepietiekošs.
Vairākkārt esmu rakstījis par to, ka 2. pensiju līmenis būtu pārveidojams par brīvprātīgu, jo šobrīd tas ir slikts ieguldījums nākotnē un nedrīkst būt obligāts.
Pirmkārt, ieguldījums ilgtermiņā nespēj segt inflācijas pieaugumu, tātad ir zaudējumus radošs no pirtspējas puses.
Otrkārt, pensiju fondu pārvaldnieki tikai apmēram 10% iegulda Latvijā. Tātad 90 % naudas plūst projām, bet valsts ir spiesta aizņemties ārējos tirgos, lai segtu budžeta deficītu, kas nav saprātīgi.
Portālā "mana balss" vēl ir iespējams parakstīties par iniciatīvu pārveidot 2. pensiju līmeni par brīvprātīgu. Tā kā tas ir Igaunijā. Jāļauj cilvēkiem pašiem pieņemt lēmumu, ko darīt ar 6% no savas nopelnītās naudas.
Tiem politiķiem, kas uzstāj, ka tauta ir padumja visu nodzers vai izpirks jaunākā modeļa mobilajos telefonos, ieteicams paskatīties spogulī un padomāt par pašu gudrumu saistībā ar „airBaltic: un "Rail Baltica" pieņemtajiem lēmumiem. Tad jau labāk pašiem izšķērdēt savu nopelnīto, nevis atdot to izdarīt citiem.
2. pensiju līmenis nav efektīvs uzkrājumu veids pensijām un nedrīkst palikt obligāts.
https://nra.lv/.../467343-parbidem-pensiju-limenos-bus...
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
