Iesaki rakstu: 
No pirmajiem soļiem politikā es tiku vajāts. Nevis tāpēc, ka būtu izdarījis kādu noziegumu, bet tāpēc, ka gribēju domāt pats ar savu galvu.
Es no paša sākuma esmu cīnījies par mūsu nacionālām vērtībām. Es biju uzņēmējs un noziedoju Ogres pilsētai pieminekli latviešu strēlniekiem Ogres brāļu kapos. Dome pieņēma šo ziedojumu, novērtējot viņu 16 tūkstošu latu vērtībā.
Kad atklājām pieminekli, notika arī pirmais gājiens par godu 11.novembrim. Pirmajā gājienā mēs bijām tikai kādi 100, tagad tie jau ir tūkstoši, un 11.novembra gājiens ir kļuvis par tradīciju.
Plāteres pilskalnu atdzīvinājām, ieviesu etnogrāfisko Jāņu svinēšanu, kas jau arī kļuvusi par tradīciju. Izveidoju Ogrē Tuvcīņas skolu, vienu no labākajām cīņas zālēm Latvijā, kurā bez maksas var nākt un trennēties jaunieši.
Piesaistīju naudu un savedām kārtībā represēto piemiņas vietu. Pirmie valstī uzstādījām monumentālo karogu, pirmie novācām okupācijas pieminekļus. Pirmie nomainījām ielu nosaukumus.
Izveidojām Neatkarības laukumu ar novada un Latvijas personībām centrā. Izveidojām Brīvības ceļa ekspozīciju, Noorganizējām brīnišķīgu 4.maija koncertu ar Atmodas laika dziesmām.
Uz Ukrainu es braucu Latvijas dēļ. Mums nav tādas jaudas vieniem pašiem apturēt krievijas karaspēku, ukraiņi cīnās mūsu vietā. Es Ukrainā cietu arī par jums, bet valsts, kuru es mīlu, patiesībā nedeva man mierīgi ārstēties. Žurnālisti katru nedēļu uzdeva vienus un tos pašus jautājumus, VARAM ministrs Čudars atļāvās ēterā stāstīt par iespējamu krāpšanu ar slimības lapu, opozīcijas deputāti uzrakstīja pieprasījumu uz Veselības inspekciju, publiski atļāvās teikt, ka tas ir tiesiskais nihilisms, slēpšanās aiz slimības lapas, ka tas nav ētiski.
Tagad Veselības inspekcija ir noslēgusi savu pārbaudi un konstatējusi, ka visus šos mēnešus slimības lapa ir bijusi pamatota. Vai jums liekas, ka kāds no viņiem atvainosies? Nē, negaidiet.
Es pusgadu nepiedalījos domes darbā. Kad opozīcija lēja uz mani dubļus domes sēdē, es pat nevarēju atbildēt. Tagad, kad ir noskaidrojusies patiesība, ka opozīcijas apmelojumi ir bijuši nepatiesi un ka Ogres Ziņas izplata melus, tad opozīcijas deputāti maina taktiku. Ja viņi nevarēja sagraut ar spēku, meliem, neētisku rīcību, uzbrukt cilvēkam slimības laikā, tad viņi izvēlas taktikas maiņu un piemēro sev upura lomu, kādi viņi nabadziņi, kā viņus abižo, bet tikai aizmirsa, ka paši uzbruka.
Pret otru cilvēku jāizturas tā, kā tu gribētu, lai izturētos pret tevi pašu. Katram cilvēkam sāp. Ja opozīcija agresīvi neuzbruktu, tad arī nebūtu pēc tam jātēlo upura loma.
Opozīcija, ja jūs vēlaties, lai pret jums izturas ar cieņu, tad pašiem jāizturas ar cieņu. Cieņa, tā nav vienpusēja. Bet es tik un tā nevaru sev atrast atbildi, kāpēc jūs visi kā šakāļi brukāt man virsū, apvainojāt mani, ka izmantoju slimības lapu un neļāvāt man ārstēties. Es braucu uz Ukrainu arī jūsu dēļ.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
