Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šonedēļ grāmatnīcās nonākusi L. Lapsas un K. Bormanes grāmata par mūsu valsts prezidentu Egilu Levitu – “Viltvārdis”. Ar Lato Lapsu sarunājās Neatkarīgā.

- Kas jūs pamudināja rakstīt grāmatu tieši par Egilu Levitu?

- Kas attiecas uz tā sauktajām politiskajām grāmatām, tad pamudinājums ir viens - ir nepieciešams cilvēks vai notikums, kas būtu pietiekami interesants pietiekami lielai sabiedrības daļai, kura būtu gatava par to balsot visnopietnākajā veidā, kādā vien iespējams balsot. Proti, ar savu maciņu. Iegādājoties to, kas ir radīts. Tā arī ir atbilde, kāpēc šādas grāmatas bija par Vairu Vīķi-Freibergu, par Andri Bērziņu, ja runājam par prezidentiem, bet nebija ne par Valdi Zatleru, ne par Raimondu Vējoni, jo nespēju iedomāties tos cilvēkus, kuri būtu gatavi vilkt ārā no maka kaut kādu naudas zīmi, lai iegādātos grāmatu par Vējoni vai Zatleru. Tā kā man ir nepieciešamība redzēt kaut kādu sava darba jēgu, un viena no šīs jēgas izpausmēm ir radīt to, ko cilvēki vēlas izlasīt, tad es neiešu strādāt, vienkārši sakot, miskastei.

- Vai līdz ar to var uzskatīt, ka vēlmei rakstīt grāmatu par Levitu ir zināms komerciāls pamats?

- Neapšaubāmi. Vēlreiz atkārtoju. Man ir jābūt sajūtai, ka cilvēkus interesēs tas, ko esmu uzrakstījis. Ja cilvēkus neinteresēs tas cilvēks, tad cilvēkus arī neinteresēs tas, ko esmu uzrakstījis. Protams, tas vienmēr ir kaut kāds risks, un ne vienmēr šis risks attaisnojas. Jau diezgan sen neesmu rakstījis nevienu politisku biogrāfiju. Laikam pēc tās reizes, kad izrādījās, ka Einars Repše lasītājus nemaz tik ļoti neinteresē, kā varbūt man bija šķitis.

- Cik dzirdēts publiskajā telpā, arī šī grāmata nav īsti biogrāfiska. Lielāka uzmanība pievērsta atsevišķām Levita dzīves epizodēm.

- No visām manām politiskajām grāmatām šī ir visbiogrāfiskākā, visvēsturiskākā. Vienā brīdī pat sāku uztraukties, ka šī grāmata pārvēršas par savdabīgu latviešu tautas likteņkopības pārstāstu. Nekad mūžā neesmu arhīvos pavadījis tik daudz laika, kā strādājot pie šīs grāmatas. Man nepatīk arhīvi, nespēju tur ilgi uzturēties, bet šeit nācās gan izbraukt ārpus Rīgas un uzzināt, cik daudz dažādu arhīvu ir. Nē, šī ir grāmata par, ja tā pavisam īsi, par tiem meliem, kurus Egils Levits stāsta par savu biogrāfiju līdz deviņdesmito gadu sākumam. Patiesie fakti ir tādi, lai kā Levita kungs gribētu pasniegt šo grāmatu kā grāmatu no sērijas par lidojošajiem šķīvīšiem un plakano zemi. Šāda reakcija bija prognozējama. Profesionāls viltvārdis ir profesionāls viltvārdis, tāpēc liela daļa no grāmatas ir arhīva materiāli, dokumenti, vēstules, fotogrāfijas. Materiāli, kurus Levita kungam būs pagrūti noliegt. Kaut vai tāpēc, ka tie rakstīt ar viņa paša roku.

- Nav grūti prognozēt, ka lielai daļai Levita fanu šie jūsu minētie dokumenti tāpat neizraisīs ne mazāko interesi un tie tiks ignorēti. Kā izskaidrojat šādu fenomenu?

- Tas ir pilnīgi normāli, kad ir tāda lieta kā pusaudziska jūsma, pirmā mīlestība un visādas citas mīlestības, kuras padara aklu. Šādiem jūsmīgiem cilvēkiem ne vajag lasīt, ne ieteicams lasīt. Kāpēc, lai viņi kaut ko lasītu? Kurš teica, ka patiesība cilvēku padara laimīgāku? Nu, nepadara laimīgāku. Tieši otrādi, bet tajā pašā laikā, kā es pieļauju, šis ir tas gadījums, kad sieva var piedot daudz ko un izlikties nemanām daudz ko, bet tajā brīdī, kad konstatē, ka vīrs viņai ir samelojis par trim četrām tādām vissvarīgākajām lietām, tad vīrs var arī norauties pa galvu ar pannu, veļas rulli utt. Tad, kad caurmēra Levita kunga fans sapratīs, ka viņa karsti mīļotais prezidents ir viņam samelojis par saviem vecākiem, par vecvecākiem, par vecvecvecākiem. Tad, kad jūsmīgais lasītājs sapratīs, ka visas tās intervijas, kuras viņš ir sācis lasīt 2015. gadā, kad Levita kungs, pirmo reizi oficiāli kandidējot uz Valsts prezidenta amatu, kā mācīts politologs acīmredzot saprata, ka viņam jāsāk stāstīt par savu biogrāfiju, par savu likteņkopību ar latviešu nāciju tās grūtākajos brīžos, ir pilnas melu, izdomājumu un fantāziju, tad baidos, ka pa vidam var būt arī kāds jūsmīgais lasītājs, no kura Levita kungs ar virtuālo pannu varētu dabūt pa galvu.

- Vai, rakstot grāmatu, iznāca saskarties ar kādu pretestību no valsts puses?

- No valsts puses pretestības nebija. Visi arhīvos pieejamie dokumenti bija pieejami likumā noteiktā kārtībā. Tādas pretestības nebija ne vismazākās. Cita lieta, ka bija tas, ko... es joprojām nezinu, kā var nosaukt to, ka mums ir valsts prezidents, kurš deleģē savu kancelejas vadītāju, bijušo padomju tautas tiesnesi un bijušo neatkarīgās Latvijas diplomātu, rakstīt grāmatas autoram vēstuli, kurā šis kancelejas vadītājs skaidri un gaiši uzraksta, ka nevis “es kancelejas vadītājs negribu jums tur kaut ko...”, bet gan, ka “es, Egila Levita kunga uzdevumā”, atsaku jums iespēju iepazīties ar Levita kunga izglītības dokumentiem Vācijā; ar ģimenes izbraukšanas lietu personāllietu arhīvā; atsaku iespēju iepazīties ar Levita kunga pilsonības dokumentiem Vācijas varas iestādēs utt. Es joprojām nesaprotu, kā var būt Latvijas valstī prezidents, kurš visā nopietnībā pasaka sabiedrībai - tā nav jūsu darīšana, kādi ir mani izglītības dokumenti. Jums pilnīgi pietiek ar to, ko es jums saku un pastāstu intervijās. Tā nav ikdienišķa augstprātība. Tas ir kaut kas grūti aptverams. To es pat pēc grāmatas uzrakstīšanas nekādi neesmu spējis sagremot. Tāpat kā to, ka šis pats kancelejas vadītājs, acīmredzot Levita kunga uzdevumā un pilnvarojumā, vēstuli beidz ar vārdiem, kuru jēga - ja jūs sadomāsiet par Levita kungu vākt privāta rakstura informāciju, tad dabūsiet kriminālprocesu, kas, protams, ir blēņas un tukši draudi, bet tāpēc vēl jo dīvaināk.

- Levita kungs jau izteicās, ka nekomentēs grāmatas “par lidojošajiem šķīvīšiem”, bet kā jūs prognozējat - vai šai grāmatai būs kādas politiskas sekas?

- Svītru apkašā mēs pavilksim pēc grāmatas otrās daļas iznākšanas, kas būs, cerams, šogad, un kura jau būs par prezidentūras laiku; par favorītismu; par līdzekļu tērēšanu; par lēmumu pieņemšanas apstākļiem un citām nopietnām lietām, kam var būt kādas politiskas sekas. Šī, jau iznākusī grāmata vienkārši pasaka, ka mums par valsts galvu ir cilvēks, kuram ar melošanu nav nekādu problēmu. Kurš melo brīvi, kurš melo nepiespiesti, kurš melo arī par pilnīgi bezjēdzīgām lietām, kur varētu arī nemelot. Turklāt to dara bez mazākajiem kompleksiem, stāsta blēņas un pasakas sieviešu žurnālu auditorijai, izklaides žurnālu auditorijai utt., bet nedomāju, ka tam būs kādas politiskas sekas. Tam noteikti būs tādas sekas, ka tad, kad Levita kungs būs sapratis, ka runa ir nevis par lidojošiem šķīvīšiem, bet gan par paša parakstītiem dokumentiem, tad kādu laiku neredzēsim Levita kunga intervijas par viņa biogrāfiju. Atsevišķs stāsts ir par apstākļiem, kādos Levitu ģimene izbrauca no PSRS 1972. gadā, kas mana kā autora un Latvijas pilsoņa izpratnē ir nevis kaut kādi humāni meliņi, bet gan jau ļoti nopietna lieta. Lai kā Levita kungs intervijās apgalvotu, ka padomju vara ļoti gribēja tikt vaļā no viņa disidentiskā tēva un beigu beigās izlūdzās, lai Levitu ģimene būtu tik jauka un aizbrauktu, tie visi ir salti meli no A līdz Z. Patiesība bija cita. Ar patiesību detalizēti un uz dokumentu pamata var iepazīties grāmatā. Levitu ģimenes izkļūšana 1972. gadā no Padomju Savienības bija viens no diviem. Vai nu absolūts, neredzēts brīnums, vai arī apliecinājums tam, ka kāds no ģimenes parakstīja dokumentu par sadarbību ar Valsts drošības komiteju. Kurš no šīs ģimenes? Man ir savi pieņēmumi, bet tos es nevaru pierādīt.

- Tātad būs grāmatas turpinājums?

- Būs.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

104
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...