Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībā periodiski aktualizējas satraukums par valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, proti, daļa no Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē pakalpojumu apmēru un sniegšanas kārtību, paredzētā neesot pieejama vispār, bet citkārt pastāvot nesamērīgas kvotas un rindas; tās ilgstot mēnešiem vai gadiem.

Latvijā pastāv demokrātiskai valstij tipiska normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija, kā arī iedibināts demokrātiskai sabiedrībai ierasts varas dalījuma princips starp lēmēja, izpildu un tiesu varu. Darbojas konstitucionālā tiesa, tās spriedumi tiek publicēti ikvienam pieejamā veidā; esot saistoši visām iestādēm, amatpersonām un privātpersonām, ST spriedumi un tajos ietvertās atziņas formulēti tā, lai būtu saprotami ar viduvēju intelektu apveltītam cilvēkam.

Valstī īsā laikā jau ir pietiekami sakārtots administratīvā procesa institūts, iedzīvotājiem veidojas arvien labāka izpratne par pienākumiem un tiesībām individuālās publiski tiesiskās attiecībās. Daudziem pietiek pārliecības brīvi komunicēt ar inspekciju vai citu iestāžu amatpersonām, arī izmantot tiesību normu nepilnības, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu visai diskutablās situācijās. Kas gan traucē komunicēt ar Nacionālo veselības dienestu?

Satversmes tiesas (ST) 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr. 2014-08-03 11.3.punktā konstatēts, ka esošā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēma ir leģitīma; saskaņā ar MK noteikumiem minētos pakalpojumus sniedz tikai tās ārstniecības iestādes, kas izturējušas atlases procedūru un noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Ārstniecības iestādes šais situācijās ST ieskatā ir starpnieki, ar kā iesaistīšanu valsts var nodrošināt konkrētai privātpersonai Satversmes 111.pantā noteikto pamattiesību īstenošanu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā kopš 2006.gada (15.06.06. lēmuma lietā Nr.SKA- 365 11.1.-11.4.p. un vēlākā tiesas prakse) ietverta atziņa, ka līgumi, ko slēdz valsts ar ārstniecības iestādēm, par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un kompensējamo zāļu izrakstīšanu, ir publisko tiesību līgumi. Ārstniecības iestāde, ciktāl tās darbība izriet no līguma priekšmeta, uz deleģējuma pamata darbojas publisko tiesību sfērā un tai saistošas Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas.

Vienlaikus gan Satversmes tiesas, gan AT Senāta judikatūrās, acīmredzot, paļaujoties uz sabiedrības labu informētību par tiesību jomu, iztrūkst “palīgdarbību”; proti, nav strikti precizēts tiesisko attiecību raksturs starp ārstniecības iestādi (vai tās darbiniekiem), kam uzticēts pildīt ST spriedumā minēto “starpnieka” funkciju, ciktāl attiecībā uz konkrētu privātpersonu tiek veiktas darbības publisko tiesību līguma un tā izpildei piešķirtā subsidiārā finansējuma no valsts budžeta ietvaros.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas administratīvā akta formā, tomēr rada būtisku personas subjektīvo tiesību aizskārumu un ir ar galējā noregulējuma raksturu, atzīstama par iestādes faktisko rīcību. Arī iestādes bezdarbība ir tās faktiskā rīcība. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ja notikusi publiskas funkcijas deleģēšana, tad par pienākuma izpildes termiņiem, kvalitāti u.tml. konkrētās publiski tiesiskās attiecībās ar privātpersonu atbildīga ir valsts iestāde, deleģētājs. Tātad par valsts nodrošināta veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu noteiktā termiņā un atbilstošā kvalitātē attiecībās ar privātpersonu atbildīgs ir Nacionālais veselības dienests.

Šo rindu autora ieskatā, sniedzot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, ārstniecības iestāde realizē faktisko rīcību attiecībā uz privātpersonu. Galējā noregulējuma raksturu rīcība iegūst, kad beidzas aprūpes epizode un par to tiek nosūtīta dokumentācija NVD, kā arī personai izsniegts izraksts par saņemto pakalpojumu. Savukārt kompensējamo zāļu recepte ir administratīvais akts, kā izpildi veic līgumattiecībās ar NVD esoša aptieka. Procesuālās darbības, ko ārstniecības iestāde veic, realizējot minētās funkcijas, ietver arī ārstnieciskas manipulācijas, taču nenotiek privāttiesisks ārstniecības process Ārstniecības likuma izpratnē. Ilgstošā privātā sarakstē ar Veselības ministriju autors guvis apstiprinājumu šim savam viedoklim (VM 19.11.2014. skaidrojums Nr.01-20fiz.15/4051 – pielikumā).

Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumā ietverta atziņa, ka izvēle par labu valsts nodrošinātam vai privāttiesiska ārstniecības procesa ietvaros saņemtam veselības aprūpes pakalpojumam ir katras personas privātautonomijas jautājums (12.punkta piektā rindkopa). Patiess kompliments apdrošinātājam, no kā valsts iegādājas veselības polises ST tiesnešu vajadzībām. Tādējādi netika vispār uzskatīts par vajadzīgu analizēt, vai pastāv normatīvie akti, kuros daudzmaz detalizēti reglamentētas ārstniecības personu darbības un pilnvaras, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi. Jau iepriekš, 2013.gada 9.aprīļa spriedumā lietā Nr.2012-14-03 Satversmes tiesa konstatējusi, ka ārstam, kurš darbu veic subsidiāri no valsts budžeta piešķirta budžeta ietvaros, jārespektē līdzekļu ekonomijas princips; vienlaikus jāievēro arī profesionālo ētiku, piemēram, neizrakstīt lētākās kompensējamās zāles, zinot, ka tās neatbildīs pacienta vajadzībām; kontroles institūcijas, ST ieskatā, var pārbaudīt vienīgi to, vai ārsta rīcība nav acīmredzami patvaļīga (15.1.punkta astotā – desmitā rindkopa). Kopumā rodas “privātautonoms” iespaids, ka ST īpaši nevēlas analizēt ar veselības aprūpes jomu saistītas problēmas, taču bezgaumīga neitralitāte atsevišķos politiskos amatos droši vien ir profesionālisma pazīme.

Savukārt Administratīvā procesa likumā ietverts iestādes juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips, tāpēc NVD stāvoklis veidojas sarežģītāks, proti, jānodrošina, lai privātpersonas, neraugoties uz nepilnībām sistēmā, tomēr saņemtu valsts apmaksātos pakalpojumus. Turklāt NVD tie jānodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārējā termiņā (64.pants) - faktiskā rīcība līgumiestādē jāveic vai vismaz jāuzsāk viena mēneša laikā no pakalpojuma pieprasījuma saņemšanas dienas (ir izņēmumi, speciālo normu ietvaros noteikti īsāki termiņi, piemēram, sniedzot neatliekamo palīdzību). Ja persona kvotu dēļ netiek reģistrēta rindā izvēlētajā ārstniecības iestādē vai pakalpojums tiek atlikts uz nesamērīgi ilgu termiņu, tad nebūtu sarežģīti izprast, ka jāvēršas ar iesniegumu pie publiskās funkcijas deleģētāja, proti, NVD, lūdzot pārtraukt bezdarbību. Ja pakalpojumu tomēr nav iespēju nodrošināt 1 mēneša laikā, tad NVD, nosūtot privātpersonai lēmumu un rakstisku pamatojumu, var pagarināt gaidīšanas laiku līdz 4 mēnešiem. Izņēmuma gadījumos gaidīšanas laiku līdz vienam gadam varētu pagarināt Veselības ministrija, kas ir NVD izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas iestāde.

Lēmumus par pakalpojuma atteikumu vai tā sniegšanas termiņa pagarināšanu persona šobrīd var apstrīdēt Veselības ministrijā, kam ir augstākas iestādes statuss attiecībā pret NVD. Vienlaikus persona var prasīt atlīdzinājumu par nodarīto morālo vai personisko kaitējumu (saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.nodaļu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu). Lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, piemēram, morālā kaitējuma, ja personai prettiesiski pārmēru ilgi jāgaida pakalpojums, vai personiskā kaitējuma atlīdzinājumu, ja gaidīšanas laikā turklāt pasliktinājusies veselība un konstatējama cēloņsakarība ar prettiesisko rīcību, pieņem Veselības ministrija un nosūta izpildei Finanšu ministrijai. Atlīdzinājumu personas kontā ieskaita Valsts kase; reāli tas vērtējams kā veselības aprūpes budžeta papildinājums, ja līdzekļus persona pēc tam izlietotu veselības stāvokļa korekcijai (ārpus NVD līgumsistēmas).

Ja tamlīdzīgus iesniegumus sabiedrība sāktu sūtīt aktīvāk, tad saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteiktajām pilnvarām tieši Veselības ministrijas kā augstākas iestādes vadība būtu kompetenta ieviest praksi, kādos gadījumos lemt par kompensācijas naudā noteikšanu un izstrādāt kritērijus, kāda summa aprēķināma konkrētās situācijās. Bet galvenais ieguvums būtu Finanšu ministrijas tad prognozējamā vēlme iespējami ātrāk sakārtot veselības aprūpes jomas tiesisko regulējumu. Tomēr pašlaik vēl sabiedrība tic, ka nozarē pakalpojumu sniegšanai konkrētu termiņu nav; par vispārējām normām savdabīgi aizmirsies tieši plānveida veselības aprūpes sakarā.

 Analizējot Satversmes tiesas judikatūru, jāpatur prātā, ka institūcijai pēdējā laikā diskutabli secinājumi rodas ne vien ar veselības jomu saistītos spriedumos. 2015.gada 28.oktobrī ST tiesnese Ineta Ziemele publicēja atsevišķās domas kādas lietas sakarā, norādot uz tendenci konstitucionālās tiesas spriedumos nepietiekami respektēt likuma prioritāti; nosakot kāda procesa “kārtību”, izpildvara mēdz izdot ne vien likumam pakārtotas procesuālas normas, bet arī materiālas normas, lai, piemēram, noteiktu kādos procesos iesaistītu subjektu savstarpējo tiesisko attiecību raksturu.

Jau tika pieminēta bezgaumība, un ST pieļautais “brāķis” 2015.gada 12.februāra spriedumā ir klajš; ja Latvijā MK noteikumi pakārtoti likumam, tad nelietderīgi analizēt, vai kāda noteikumu norma atbilst Satversmei, nesniedzot iepriekšēju analīzi, vai pastāv atbilstība arī likumam un vai savukārt attiecīgā likuma norma atbilst Satversmei. Interesanti, bet tāds pat “brāķis” ST gadījies arī agrāk, vērtējot veselības aprūpes jomu, piemēram, 2013.gada 9.aprīļa un 2008.gada 29.decembra spriedumos. Ja nepieciešams Veselības ministrijas amatpersonām nosūtīt signālu, ka “politiski pareizi” būtu šobrīd izvairīties nozarē jebko sakārtot, ST to varēja veikt profesionālāk.

Konkrētajā situācijā jāņem vērā, ka Ārstniecības likumā, saskaņā ar ko izdoti MK noteikumi, kas reglamentē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (pašlaik spēkā 17.12.13.noteikumi Nr.1529), noteikts, ka ārstniecība ir individuāla un profesionāla darbība. Šis likums neparedz, ka ārstniecību varētu nodrošināt, kā konstatējusi ST, “valsts ar ārstniecības iestāžu starpniecību”. Likuma 17.panta 2.daļa būtu interpretējama tā, ka valsts var “pirkt” pakalpojumus iedzīvotājiem no viņu brīvi izvēlētām ārstniecības iestādēm. Tomēr Ārstniecības likums neparedz ne publisko tiesību līgumus starp NVD un ārstniecības iestādēm, ne ārstniecības iestāžu darbību publisko tiesību jomā pat tad, ja tiek sniegti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi.

Izskaidrojums ir diezgan vienkāršs, proti, likumdevējs radījis nelielu haosu, jo procesuālas normas, kas reglamentē valsts uzturētās un finansētās veselības aprūpes sistēmas darbību nereti iekļautas Ārstniecības likumā, lai gan sistēmas izveidi un tiesiskās attiecības tajā nosaka likums “Par sociālo drošību”. Attiecīgais likums ir vienīgais, kur noteikti valsts pienākumi, lai īstenotu Satvermes 111.panta normu, kas garantē ikvienam valsts apmaksātu profilaktiskās un ārstnieciskās medicīniskās aprūpes minimumu. Likums definē privātpersonas sociālās tiesības un vispārēji reglamentē valsts pienākumus. Tā 6.pants nosaka ikviena tiesības uz likumā noteiktu medicīniskās aprūpes minimumu. Savukārt 13.pantā noteikts, ka valsts nodrošinātie pasākumi šā likuma izpratnē uzskatāmi par “sociālajiem pakalpojumiem”. Tātad minētais likums, reglamentējot individuālu publiski tiesisku attiecību veidošanas principus, nekādi nenosaka, ka valsts apmaksātajai veselības aprūpei jāatbilst “ārstniecības” standartiem (“ārstniecība”, kā iepriekšminēts, ir privāto tiesību sfērā reglamentēts jēdziens; tā nenosaka kāda “minimuma” un publiskai varai pieņemamu, apšaubāmu standartu ievērošanu, bet gan visnotaļ atbildīgu individuālu un profesionālu darbību).

Likumi neliedz ārstniecības iestādēm, kuru aprīkojums un personāla kvalifikācija ļautu realizēt privāttiesisku attiecību ar pacientu ietvaros pilnvērtīgu ārstniecību, sniegt sociālo pakalpojumu, faktiski ārstniecības surogātu. Tomēr masveida parādība, ka mūsu valstī sertificēts ārstniecības personāls, arī šo rindu autors (kauns?!), nenodarbojas ar ārstniecību, bet, degradējot savu statusu sabiedrībā, sniedz par valsts noteiktajiem tarifiem sociālos pakalpojumus, pēc kuriem pat veidojas dažkārt bezgalīgas rindas, ir nožēlojama. Pat tad, ja Satversmes tiesa izsakās atzinīgi (15.02.15. sprieduma 13.p. ceturtā rindkopa), ka ārstniecības surogāts šobrīd esot tikpat kvalitatīvs kā ārstniecība un Latvijas Ārstu biedrība resertifikāciju ļauj veikt arī tiem ārstiem, kuriem vispār nav darba stāža ārstniecībā, jo bijusi saistība tikai ar valsts pārvaldi, sniedzot valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus; tādu pašlaik ir liela (šķiet, lielākā) daļa Latvijas ārstu.

Pēcvārda vietā: izprotot tiesiskās attiecības valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā un pieņemot, ka “jumta likums” ir likums “Par sociālo drošību”, bet Ārstniecības likumā tikai iemaldījušās dažas normas, kurām, ciktāl reglamentējama privāttiesiska profesionāla darbība, tur nevajadzētu būt, parādās daudz tēmu jauniem rakstiem un diskusijām.

Piemēri:

1) par jauno ārstu nosūtīšanu darbā uz vietām, kur trūkst speciālistu; tēze perspektīvajam rakstam – ārstniecības iestādes, kuras šos ārstus labprāt nodarbinātu, nespētu ne šobrīd, ne pārskatāmā nākotnē nodrošināt viņiem darbu atbilstoši kvalifikācijai, pilnvērtīgā ārstniecībā (LR Satversmes 106.p.); pašreizējajā politiskajā situācijā galvenokārt trūkst un trūks ārstu, lai sniegtu valsts nodrošināto veselības aprūpi, proti, sociālo pakalpojumu,

2) par Ārstniecības riska fondu; tēze – fonds izveidots, lai pacientiem būtu iespējams saņemt atlīdzinājumu par ārstniecības procesā pieļautām kļūdām; fonds var tikt ātri izsaimniekots, ja tiek veiktas izmaksas arī privātpersonām, kuras saņēmušas valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus un kuru pretenzijas tādējādi jāizskata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, proti, prasību pamatotības gadījumā kompensācijas jāizmaksā no Finanšu ministrijas budžeta,

3) par vienoto veselības aprūpes informācijas sistēmu; tēze – sistēmā nepārprotami tiks iekļauti dati par personas veselību, kam nebūs pietiekama pamatojuma atbilstoši Ārstniecības likuma un labas profesionālas prakses principiem (kamēr valsts veselības aprūpes pakalpojumu nepirks, bet nodrošinās pati sociālo pakalpojumu),

4) bērnu tiesības: tēze – bērniem (iespējams, arī atsevišķām citām personām, kurām grūtības īstenot Satversmes tiesas atzīmēto “privātautonomiju”) valsts pienākums ir nodrošināt vismaz daļā gadījumu tiesiskus ārstniecības pakalpojumus, piemēram, pērkot tos saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.panta 2.daļu izvēlētā ārstniecības iestādē; “surogāts” varbūt faktiski nav sliktāks, bet...

5) par prakses ārstiem; tēze – prakses ārsts, kurš noslēdzis publisko tiesību līgumu ar NVD un pamatā nodarbojas ar valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, atbilst sociālo pakalpojumu sniedzēja statusam saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību”; viņa darbība kopumā neatbilst likumam “Par prakses ārstiem”,

6) par pacientu tiesībām; tēze – pacientu tiesību institūts, kā to interpretē demokrātiskā sabiedrībā, pagaidām nav ieviešams Latvijā; ja veselības aprūpes sistēma tiek organizēta kā sociālisma pēdējais bastions, tad privāttiesisku elementu tajā faktiski nav,

7) par normālo pagarināto darba laiku ārstniecības personām; tēze – Ārstniecības likums to pieļauj tikai ārstniecības personām, kuras nodarbinātas tieši ārstniecībā; ārstniecības personas, kuras publisko tiesību līgumu izpildei nodarbinātas valsts pārvaldē, lai sniegtu specifiskus sociālos pakalpojumus, nedarbojas ārstniecībā,

8) ārstu un medmāsu zinātniskā darbība tiesību zinātņu jomā; tēze - publiskajā sektorā nodarbinātie mediķi ikdienā (nereti neapzināti) ievieš inovācijas tiesību zinātņu jomā, kas gadiem ilgi ļauj funkcionēt absolūti neiespējamai veselības aprūpes sistēmai.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

21

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

Foto8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu ideologs Gatis Eglītis izlikās, ka ir tikai nejauši garāmejot parakstījis grozījumu priekšlikumu, lai gan ir zināms, ka JKP šāda paša satura priekšlikumus pirms tam ir sniegusi Finanšu ministrijā (Finanšu ministrijas gatavots apkopojums pielikumā).
Lasīt visu...

6

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

FotoČetrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai un tautas nobalsošanai (referendumam) par ģimenes institūta stiprināšanu likumos.
Lasīt visu...

3

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

FotoDārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus svinam klusāk nekā citkārt. Uz laiku esam spiesti palēnināt savu dzīves tempu. Tas nevienam nav viegli. Taču tas ir nepieciešams, lai glābtu dzīvības un sargātu veselību, lai neļautu ekonomikai vēl straujāk slīdēt lejup. Var teikt droši – nākamajā gadā šī pasaules krīze tiks pārvarēta.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...