Iesaki rakstu: 
Katram ir tiesības uz savu pārliecību. Mēs varam nerespektēt kāda cilvēka uzskatus, bet mēs respektējam cilvēka tiesības uz savu viedokli. Protams, ja tas (viedoklis, uzskati) nav klajā pretrunā ar morāles normām un nav perverss. Nu nevar prasīt, lai mēs respektētu, piemēram, pedofila tiesības uz savu viedokli konkrētās novirzes jomā!
Lai gan dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas sabiedrības balstu, proti – tradicionālo vērtību demontāžas laikmetā melns tiek krāsots par baltu, bet balts – par melnu, kopumā sabiedrība vēl – lai gan mazliet jau izplūduši – atšķir labu no ļauna, pareizu no nepareiza.
Katram ir tiesības uz saviem uzskatiem. Mainoties laikiem, var gadīties uzskatu un pārliecības dēļ ciest. Kā savulaik A.Rubikam, piemēram. Kā pārliecināts komunists, viņš, mainoties varai, tika ieslodzījumā. Visu cieņu, Alfrēd! Es neteikšu, vai man patīk vai nepatīk komunisti un viņu ideoloģija, bet man patīk, ka cilvēki paliek pie saviem uzskatiem arī tad, kad tas kaut ko maksā.
Pretstatā ir vesela bijušo komunistu varza, kuri steidzīgi apmeta kažokus uz otru pusi un kļuva par dedzīgākiem katoļiem par pašu Romas pāvestu. Kad es redzu šos glumekļus valsts svētkos sēžam Aglonas bazilikas pirmajās rindās, kļūst nelabi. Cenšos neskatīties...
Arī pret tiem, kuri vakcinējas pārliecības pēc, man nekas nav. Es viņus nenosodu, un man nav iemesla viņus necienīt. Vienkārši – nesaprotu.
Nu, lūk, bet tagad ir uzradusies jauna glumu zušu vai hameleonu plejāde. Tie ir cilvēki, kuri principā ir pret vakcināciju, bet padevušies vakcinatoru spiedienam un nu tēlo varoņus. Man faktiski nav nekas pret cilvēkiem, kuri ir padevušies. Nu, varbūt es ar viņiem neietu izlūkos... Bet es neesmu gājis nevienu ceļa gabalu viņu kurpēs. Katram ir sava situācija, apstākļi. Un katram ir savs ticības un drosmes mērs. Es nevienu nenosodu. Bet!
Saskaros ar to, ka cilvēki, sevišķi – ticīgie, sāk uzdot savu mazdūšību par drosmi, bet gļēvumu – par varonību! Kad sarunās esmu paudis savu izbrīnu par cilvēka pēkšņo uzskatu maiņu, vairākkārt ir nācies dzirdēt: “Es nebaidos no potes! Dievs mani sargā! Antivakseri patiesībā ir bailīgi – viņi baidās no potes! Bet bailes, kā zināms, nav no Dieva.”
To dzirdot, man paliek šķērmi. Tā vietā, lai atzītu, ka cilvēks vienkārši ir bijis “piespiests pie sienas”, ka nav bijis gatavs atteikties no kādas sociālās palīdzības vai zaudēt ierasto komforta līmeni, viņš tēlo varoni, melodams sev, citiem un apvainodams godīgus, stiprus un drosmīgus cilvēkus, un inkriminēdams viņiem mazdūšību un bailīgumu! Gļēvuļi kļūst par varoņiem, bet varoņi – par gļēvuļiem!
Tātad daudzie skolotāji, ierēdņi un dažādu profesiju pārstāvji, kuri nelocījās un 15.novembrī palika bez darba, to izdarījuši savas mazdūšības dēļ, bailēs no potes?! Antiņ, pūt stabulīti, prātiņ, nāc mājās...
Un tagad es pateikšu to, kas daudziem nepatiks. Mēs visi unisonā lamājam LV varturus par viņu korumpētību, t.i. - par pērkamību. Patiesībā liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir tieši tikpat pērkama. Tikai summas mazākas. Bet būtība – tā pati...
Mūsu vidū ir pārāk daudz hameleonu. Un tomēr – nē. Kā zināms, hameleons maskēšanās nolūkā spēj mainīt krāsu. Tas viņam palīdz izdzīvot. Un tomēr viņš, arī mainīdams krāsu, paliek par hameleonu.
Vai cilvēks, mainīdams savus principiālos uzskatus vai ticību izdevīguma dēļ, paliek par cilvēku – šaubos. Drīzāk viņš kļūst par bezprincipiālu bezmugurkaulnieku – glumu čūsku, kurai par izdzīvošanas instinktu nekā augstāka nav...
Ja cilvēki zaudē savu stāju pat vieglu draudu ietekmē, bez īpašām briesmām savai dzīvībai, kā gan viņi uzvedīsies reālu briesmu gadījumā?!
Man šķiet, ka es zinu. Daļa no viņiem “stučīs”, daļa uzvilks okupantu formu un piedalīsies soda ekspedīcijās. Tas viss jau ir bijis. Un jau ir. Un būs atkal. Kā teikts - “Nav nekā jauna zem saules, kas nebūtu jau bijis..”
Cik garlaicīgi. Un cik skumji...
Bet!!! Tie esam mēs – cilvēki, kuri spēj rakstīt vēsturi. Ja cilvēki atmodīsies, ja kļūs godīgi un drosmīgi, tad nekādi elles spēki nespēs viņus uzvarēt. Bet – esmu pārliecināts – jāsāk ar mazumiņu, un tas ir – SAUKT LIETAS TO ĪSTAJOS VĀRDOS! Arī tad, ja tas mums neglaimo. Un daudzi paši brīnīsies, kā atkal nokļuvuši cīnītāju un varoņu rindās. Atzīsti patiesību, un tā darīs tevi brīvu!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
