Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šogad Latvijas zinātne ir piedzīvojusi unikālu notikumu. Vismaz vēstures zinātne noteikti. Pirmo reizi kopš Atmodas laikiem ir tapis dokuments, kurš skaidri un gaiši apliecina — padomju okupācijas nebija. Vienīgā okupācija Otrā pasaules kara laikā nāca no Vācijas puses. Šo dokumentu nav radījusi kādā Kremļa sponsorēta troļļu ferma. To izdarījusi reprezentabla Latvijas vēstures speciālistu un ekspertu komisija ar nosaukumu „VDK dokumentu izpētes komisija”.

Komisijai Latvijas Universitātes mājas lapā ir sava sadaļa, kurā atrodama informācija par aktualitātēm. Cita starpā zem saites „Īsi par Valsts drošības komiteju” ir publicēts oficiāls apkopojums „Latvijas PSR Valsts drošības komiteja: oficiālie nosaukumi un vadītāji (1940–1991).” Datēts ar 2015. gada 13. novembri. Tātad pirmais ieskats tēmā un sava veida zinātniskā esence. Konkrētās publikācijas autors ir vēstures zinātņu doktors Gints Zelmenis, kurš dokumentu parakstījis kā „VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātais eksperts”. Savukārt komisijas sastāvā viņš figurē kā „piesaistītais eksperts vadošā viespētnieka amatā”. Tituli un nosaukumi ir graujoši arī pārējiem komisijas locekļiem. Diez, pēc kāda principa dalīti?

Lasot minēto tekstu es nespēju saprast, ko darīt — smieties vai lamāties? Uztvert to kā stulbu joku vai traģēdiju? Ja šis teksts būtu lasāms krievu valodā kādā Krievijas interneta resursā, varētu paraustīt plecus un aizmirst. Iesākumam dažas komiskas epizodes. Piemēram, ko vērta ir nezināšana, kāds tad īsti bija LPSR NKGB narkoma Šustina vārds — Sīmanis vai Semjons? Iespējams, viņš nezina, kur meklēt informāciju, lai to precizētu? Varu izpalīdzēt — valsts drošības kapteinis Semjons Matvejevičs Šustins (1908–1978). Pirms nosūtīšanas uz Latviju strādājis PSRS NKVD centrālajā aparātā Maskavā. Pēc darbošanās Latvijā — Kirovas apgabala NKVD priekšnieks, vēlāk pārcelts uz GULAGa sistēmu kā nometņu priekšnieks.

Tālāk, runājot par 1953. gadu, eksperts sajaucis čekas priekšnieku A. A. Noviku ar pavisam citu personu — kādu nebūt K. A. Novikovu. Vispār jau uzjautrinoši, bet komisija taču grasoties pētīt tādus sensitīvus jautājumus kā aģentūra, aģentu ziņojumi u.t.t. Ja tai būs vienalga: Liepiņš vai Lapiņš, Kalniņš vai Krūmiņš, tad kādu vēl kapā iedzīs...

Bet tagad par galveno — padomju okupācijas režīma drošības dienestu izveidošanu Latvijā un jautājumu: kas tos veidoja un kam tie pakļāvās? Lasām komisijas eksperta atzinumu, kurš sākas šādi:

1940. gada 20. jūnijā par iekšlietu ministra biedru un Politiskās policijas priekšnieku Augusta Kirhenšteina valdībā kļūst Vikentijs Latkovskis. Tieši viņa vadītā struktūra īsteno pirmās, tobrīd vēl salīdzinoši mazskaitlīgās represijas.” Nekā sevišķa. Normāla demokrātiskas valsts dzīve — valdības nāk un iet, ministri un viņu vietnieki mainās. Esot gan bijušas kādas nebūt mazskaitlīgas represijas. Tālāk tekstā tādas vispār netiek minētas. Tātad nekā nopietna. Par padomju okupāciju ne vārda. Mūsu pašu valsts iekšējā lieta.

Lasām tālāk:

1940. gada 26. augustā izveidots Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts, par tautas komisāru tiek apstiprināts Alfons Noviks.” Lai izprastu eksperta domu gaitu, ņemam talkā pievienoto atsauci — dokumentu, no kura šī informācija it kā iegūta. Tas izrādās 1940. gada 27. augusta laikraksts „Valdības Vēstnesis” (Nr.194). Eksperta Zelmeņa uzrādītajā laikraksta numurā nav neviena vārda par LPSR Iekšlietu tautas komisariāta izveidošanu un Alfona Novika apstiprināšanu amatā. Tā vietā tur ir publicēta „Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcija (Pamatlikums)”. Vai tas nozīmē, ka šis konkrētais eksperts, un tātad arī komisija uzskata, ka padomju drošības dienests nav vis okupācijas režīma drošības dienests, bet likumīgi uz konstitūcijas pamata dibināta mūsu pašu drošības iestāde? Jeb pie vainas tomēr būs katastrofāls eksperta zināšanu trūkums?

To apliecina arī visi dokumentā lietotie formulējumi: „izveidots Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts”, „Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts tiek sadalīts”, „Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts tiek pārdēvēts”, „Latvijas PSR Valsts drošības ministrija tiek apvienota”, „izveidota Latvijas PSR Ministru padomes Valsts drošības komiteja”. Katrs apgalvojums pamatots ar laikrakstā „Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs” publicētajiem LPSR AP Prezidija dekrētiem. Nekādas okupācijas. Mūsu pašu valsts drošības iestādes vēsture.

Okupācija gan vienu reizi ir pieminēta. Citēju: „1941.–1945. g. Laikā kamēr Latviju bija okupējis Vācijas karaspēks, abi šie tautas komisariāti esot darbojušies evakuācijā. Sīkāku ziņu par to darbību nav. 1944.–1945. gadā tie atjauno darbību Latvijas teritorijā.” Skaidri un gaiši: okupanti bija tikai Vācijas karaspēks. Mūsu komisariāti tajā laikā darbojās evakuācijā. Pēc tam atkal atjaunoja darbību Latvijā. Tāds ir eksperta slēdziens, vērtējums?!? Un komisija ar to ir apmierināta?!?

Savādāk, kā par diletantisma un nekompetences Augsto dziesmu, šo dokumentu nodēvēt nevar. Ar to, protams, domājot Pietuka Krustiņa slaveno vārsmojumu. Ir pilnīgi skaidri redzams, ka ne minētais eksperts, ne arī komisija kopumā nav nolaidusies tik zemu, lai iepazītos ar līdzšinējiem Latvijas vēsturnieku publicētajiem darbiem par attiecīgo tēmu. Tajā skaitā, lai cik tas dīvaini nebūtu, arī ar komisijas locekļa Ritvara Jansona agrāko gadu pētījumiem.

Saprotu, ka komisija jau tagad neies to visu lasīt un pētīt. Tad paņemiet un izlasiet divus dokumentus. Tas nav daudz. Pirmkārt Satversmes preambulu, kurā skaidri rakstīts: „Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata.” Un pēc tam lūdzu beidzot izlasiet sava eksperta uz LPSR Konstitūcijas un LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētiem balstīto atzinumu par Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. Vai viss ir kārtībā, un nekādas pretrunas neredziet?

Saprotu, ka šobrīd ne lasītāji, ne diemžēl kāds no komisijas nesaprot, kur ir problēma. Paskaidrošu: Latvijas PSR NKVD tika izveidots ar 1940. gada 29/30. augusta PSRS NKVD narkoma Lavrentija Pavloviča Berijas Maskavā izdoto pavēli Nr. 001072 „Par NKVD organizāciju Latvijas PSR”. Par LPSR NKVD dislokācijas vietu tiek nozīmēta Rīga ar tai pakļautām NKVD nodaļām katrā Latvijas apriņķī. Ar šīs pavēles pielikumu par LPSR NKVD narkomu iecēla Alfonu Noviku.

Šī informācija nav nekas jauns un līdz šim nezināms. Berijas pavēles pilns teksts ir publicēts Krievijā izdotajā dokumentu krājumā „Pribaltijskij nacionalizm v dokumentah NKVD, MVD i MGB SSSR”. Krājums ir pieejams arī Latvijā. Varu pat aizdot komisijai, ja gadījumā kādam pēkšņi rodas interese. Tāpat šis fakts minēts arī Latvijā līdz šim par tēmu publicētajos darbos. Piemēram Latvijas Valsts arhīva sagatavotajā dokumentu krājumā „Okupācijas varu politika Latvijā 1939–1991”, kā arī krājumā „Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs”. Izskatās, ka ne komisija, ne tās eksperts par to neko nezina. Bet eksperts taču pats ir Latvijas Valsts arhīva darbinieks…

Es zinu, ka komisija teiks: mūs 1940. gads nemaz neinteresē. Mums saistošs ir periods no 1944. gada, bet vispār jau no 1953. gada, bet varbūt arī, ka tikai no 1956. gada. Un vispār — dodiet mums labāk aģentu kartotēku un ziņojumus. Piesējās te viens ar savu vēsturi. Baigi tā kādam vajadzīga... Nē, dārgā komisija, lai izprastu padomju okupācijas režīma drošības dienestu darbību ir vajadzīga zināšanu bāze. Ir jāsāk no sākuma, t.i., no okupācijas brīža 1940. gadā.

Otrs arguments varētu būt – bet tas jau tikai tāds īss apkopojums, kurā neko daudz pateikt nevar. Es domāju, ka zinātnieki man piekritīs — īsu apkopojumu uzrakstīt ir daudz grūtāk nekā garu. Īsā ir jāparāda savas zināšanas, un nav iespējams nezināšanu aizliet ar ūdeni.

Skaidroju tālāk Ābeces patiesību, kura komisijai bija jāzina, pirms vispār ķerties klāt padomju okupācijas režīma drošības dienestu izpētei. Latvijā darbojušies padomju okupācijas režīma drošības dienesti saucās par Latvijas PSR dienestiem tikai teritoriālās piekritības, nevis administratīvās pakļautības dēļ. Šos dienestus veidoja, vadīja, kontrolēja, reformēja un pārdēvēja tikai Maskavā. Juridiski tas saucās: vissavienības, starprepublikāniskais vai koprepublikāniskais (nosaukumi laika gaitā mainījās) dienests. Krievu valodā — sojuzno–respublikanskij organ. Latvijā par tiem netika lemts nekas. Pilnīgi nekas. Neviens okupants nekad neļaus okupētās zemes aborigēniem lemt par saviem drošības dienestiem. Visi šie oficiāli publicētie LPSR AP Prezidija dekrēti, uz kuriem atsaucas minētais eksperts, tikai dublēja Maskavas lēmumus, un to mērķis bija slēpt okupācijas faktu. Tieši tāpēc mūsu kaimiņi lietuvieši nelieto lietuviskoto padomju terminoloģiju.

Savukārt Latvijā tā vēl joprojām ir oficiālā terminoloģija, kuru lieto arī komisijas nosaukumā. Taču šajā gadījumā varam saskatīt arī vienu pozitīvu lietu — komisija, pati to neapzinādamās, ir pierādījusi savas lietotās terminoloģijas aplamību. Neko par tēmu nezinošs eksperts, lietojot aplamu padomju propagandas radītu terminoloģiju, ir nonācis pie aplamiem avotiem un aplamiem secinājumiem — LPSR VDK ir mūsu pašu Latvijas iestāde, kas veidota uz LPSR Konstitūcijas un LPSR AP Prezidija dekrētu pamata.

Tā kā komisijas locekļi nav mazi bērni, bet pārsvarā zinātņu doktori, man viņiem ir jautājums — cik gadi bija nepieciešami, lai jūs kļūtu par speciālistiem un ekspertiem savā jomā un specialitātē? Pieci, desmit, piecpadsmit? Nu lūk, tieši tikpat gadu jums paies, arī pētot padomju okupācijas drošības dienestus. Tikai pēc tam jūs varēsiet saukties par šīs tēmas ekspertiem. Šobrīd, kā redzams, jūs pat vēl neesat iepazinušies ar kolēģu jau publicētajiem pētījumiem. Jums nav pietiekamas zināšanu bāzes, lai uzsāktu padziļinātu un specifiskāku problēmu izpēti jautājumos par padomju drošības dienestu darbību.

Šobrīd komisija ir visai traģiskā situācijā — eksperti aiz nezināšanas runā aplamības, bet komisijā nav neviena, kurš to spētu pamanīt, aizrādīt, pirms publicēšanas atmest atpakaļ un palūgt pārstrādāt, jo pašiem par tēmu ir, maigi izsakoties, miglains priekšstats. Ir protams komisijā pāris cilvēki, kuri tēmā orientējas, bet tad viņiem ir jāiet prom no pašreizējā darba un jāpievēršas ekspertu ganīšanai uz pilnu slodzi. Ir vēl arī pāris cilvēki, kuri pēc dažiem gadiem varēs saukties par ekspertiem. Bet tad jau komisijai būs beidzies derīguma termiņš.

Diemžēl komisija, dēvējoties par ekspertiem un speciālistiem, degradē šos jēdzienus. Pagaidām viņi varētu būt tikai komisijas locekļi. Un būtu jāatceras Zinātnieka ētikas kodeksā teiktais: „Zinātnieks uzņemas veikt ekspertīzi tikai tad, ja ekspertējamais zinātnes virziens atbilst zinātnieka specializācijai, zināšanām un pieredzei.”

* LU Latvijas Vēstures institūta 20. gadsimta pētniecības nodaļas pētnieks, zinātniskās intereses — nacionālā bruņotā pretošanās kustība Latvijā pēc Otrā pasaules kara, nacionālie partizāni

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...