Par VDK un AS/ZZS kopizrādi Latvijas tautai – prezidenta “vēlēšanām”
Pietiek lasītājs11.05.2023.
Komentāri (132)
Sāksim ar to, ka jau kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas absolūti lielākā daļa no valsts augstākajām amatpersonām (prezidenti, ministru prezidenti) ir bijuši cieši saistīti ar vai nu komunistisko partiju, vai nu Valsts drošības komiteju. Jau nedaudz vairāk nekā trīsdesmit gadus mēs kā latviešu tauta to ignorējam un dzīvojam kā strauss ar galvu smiltīs. Latvijas valstī nav notikusi un nekad arī nenotiks lustrācija, it sevišķi Kariņa valdīšanas laikā. Tāpēc šis jautājums ir svarīgs prezidenta vēlēšanu kontekstā, jo mums atkal ir prezidenta kandidāts (un ne viens vien) ar aizdomīgu pagātni un motivāciju un mēs kā latviešu tauta nezinām, ko ar to iesākt.
Tāpēc šajā rakstā apskatīšu tikai dažus cienījamus argumentus, kas liek uzdot daudz jautājumu un pierāda, ka vismaz Juris Savickis kā Krievijas specdienestu ietekmes aģents kopā ar okupantu kolaborantu piesegorganizācijām AS/ZZS un, iespējams, vēl kādi “nezināmi” spēki reizi četros gados latviešu tautai uzved kārtējo izrādi – prezidenta „vēlēšanas”.
Pirms turpināt, pamatošu savu apgalvojumu par ievadā izteikto tēzi, ka absolūti lielākā daļa no Latvijas valsts augstākajām amatpersonām (prezidenti, ministru prezidenti) ir bijuši (joprojām ir) cieši saistīti ar komunistisko partiju (KP) un Valsts drošības komiteju (VDK).
Ļoti labs pierādījums ir Latvijas pirmais valsts prezidents pēc neatkarības atjaunošanas Guntis Ulmanis. Ulmaņa kungs no 1965. līdz 1989. gadam bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs. Padomju laikā strādājis dažādos amatos, kas visi ir bijuši saistīti ar padomju iekārtas varu.
Būsim godīgi, Guntis Ulmanis vai pareizāk Guntis Rumpītis par valsts prezidentu tika ievēlēts tikai un vienīgi sava pieņemtā uzvārda dēļ (Ulmaņa kunga vectēva brālis bija Kārlis Ulmanis), lai apmuļķotu Latvijas tautu. Ulmaņa kungs tika “ievēlēts” par prezidentu no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), kas pēc Padomju Savienības sabrukšanas apvienoja sevī dažāda līmeņa padomju iekārtai lojālus darbiniekus (kolhozu un rūpnīcu priekšniekus, ministriju komisārus, tautas deputātus un citu komunistu varzu).
Ulmaņa kungs pēc savas prezidentūras nevis aizgāja klusā pensijā, bet turpināja ne tikai ieņemt augstus amatus Krievijas specdienestu maigās varas uzņēmumā AS “Rīgas Dinamo”, kuru vadīja augsta līmeņa kriminālajās aprindās augsti cienījamais KGB virsnieks Juris Savickis, bet arī spēlēt tenisu ar vecajiem komunistiem un KGB pensionāriem gandrīz katru nedēļas nogali. Turklāt, pats uzņēmums pastarpināti pieder bēdīgi slavenajam un Rietumu sankciju nomocītajam Krievijas valsts gāzes uzņēmumam “Gazprom”.
Ar to vēl nav nekas pateikts, jo Ulmaņa kungs kopā ar Savicka kungu un citiem bijušajiem Padomju Savienības kolhozu un rūpnīcu priekšniekiem nodibināja politisko apvienību “Par Labu Latviju”. Kā Jums šķiet, tad kā intereses, esot valsts prezidenta postenī, pārstāvēja Ulmaņa kungs? Vai Latvijas tautas intereses, vai arī KGB un CK intereses? Kā mums vērtēt Ulmaņa kunga pieņemtos lēmumus, esot valsts prezidenta amatā? Kā mums vērtēt Ulmaņa kunga laikā nominētos Latvijas valsts ministru prezidentus (Ivars Godmanis, Valdis Birkavs, Māris Gailis, Andris Šķēle, Guntars Krasts, Vilis Krištopans)? Patiesību sakot, pat grūti Jums to visu apmuļķotajai Latvijas tautai ieskaidrot, pat nezinu.
Tas pats attiecas arī uz mūsu nākamo pierādījumu, vēl vienu bijušo Latvijas valsts prezidentu, pārliecināto komunistu Andri Bērziņu. Tāpat kā Ulmaņa kungs arī Bērziņš ir bijis PSKP biedrs (no 1985. līdz 1989. gadam). Padomju laikos ieņēmis LPSR sadzīves pakalpojumu ministra vietnieka amatu, ko varēja ieņemt tikai ļoti lojāla un uzticama persona padomju varai. Tāpat kā Ulmaņa kungs arī Bērziņš pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas darbojies LZS, kas vēlāk pārtapa politiskajā apvienībā ZZS kopā ar pārējiem padomju laiku kolhozu, rūpnīcu un valsts uzņēmumu vadītājiem.
Kādi politiskie spēki ievēlēja Bērziņa kungu par valsts prezidentu? Izrādās, tie paši, kas Ulmaņa kungu. Par Bērziņa kungu balsoja ZZS un KGB virsnieka Jura Savicka izveidotā politiskā apvienība “Par Labu Latviju”, kurā tāpat kā ZZS darbojās bijušajai padomju iekārtai lojālie biznesmeņi un politiķi (Andris Šķēle, Ainars Šlesers, Māris Kučinskis, Edgars Zalāns, u.c.).
Tāpat mēs varētu apskatīt vairākus bijušos ministru prezidentus kā pierādījumus. Ivars Godmanis (ir pieejama oficiāla VDK kartīte ar segvārdu “Pugulis”), kurš vēlāk strādājis uzņēmumos, kas ir saistīti ar KGB virsnieku Juri Savicki. Turklāt Godmaņa kunga sieva Ilze Godmane, kura ilgus gadus bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre, tagad atrodas vadošā amatā uzņēmumā AS “GASO”, kas ir meitasuzņēmums AS “Latvijas Gāze”. Mēs zinām, ka šis uzņēmums daļēji pieder Krievijas valsts gāzes uzņēmumam “Gazprom”, un mēs atkal visur jūtam KGB virsnieka Jura Savicka klātbūtni.
Tas pats attiecas arī uz bijušajiem ministru prezidentiem Valdi Birkavu, Māri Gaili, Guntaru Krastu un Vili Krištopanu, kuri padomju laikos visi kā viens dažādos veidos ļoti aktīvi darbojušies kā uzticami padomju varas darbinieki un pēc Latvijas valsts neatkarības iegūšanas ir ieņēmuši augstus amatus. Par bijušo premjeru Andri Šķēli es nemaz neizteikšos. Visi, kam nav slinkums ir varējuši iepazīties ar Šķēles kunga dzīves gājumu, kas nesaraujami ir bijis saistīts gan ar augsti stāvošām bijušajam KP un VDK amatpersonām. Atkal rodas jautājumi, kā intereses šie kungi ir pārstāvējuši? Vai KGB šīs personas nav vadījušas jau neatkarīgās Latvijas valsts laikā? Ja šīs personas bija lojālas padomju iekārtai, kā, lai es gūstu pārliecību, ka viņas joprojām nestrādā KGB labā? Nezinu.
Un tagad par pašu svarīgāko, par Uldi Pīlēnu, kurš ir izvirzījis savu kandidatūru Latvijas valsts prezidenta postenim. Pīlēna kungs tāpat kā Ulmanis, Bērziņš, Godmanis, Birkavs, Gailis, Krištopans ir bijis ļoti aktīvs un lojāls pilsonis padomju režīmam. Kas par to liecina? Pīlēna kungs no 1976. līdz 1980. gadam studēja PSRS kontrolētajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Kādas personas sūtīja tik ilgus gadus mācīties uz VDR? Vai “nelojālam” LPSR pilsonim bija iespēja aizbraukt kaut vai tikai tūrisma braucienā uz VDR? Mēs zinām, ka tikai ļoti uzticamus un galvenokārt pārbaudītus kadrus sūtīja mācīties uz tādām valstīm kā VDR.
Pārskatot Pīlēna kunga biogrāfiju, mēs redzam, ka pēc atgriešanās no VDR viņš tiek strauji bīdīts pa karjeras kāpnēm LPSR. Kā tas bija iespējams padomju sistēmā? Kur attiecīga iestāde līdz pēdējai vīlītei pārbaudīja katru personu, kas ieņēma kaut nedaudz svarīgu posteni padomju iekārtā? Mēs zinām, ka tā bija VDK. Šai iestādei bija dosjē par pilnīgi katru personu, kas tika sūtīta mācīties uz tādām valstīm kā VDR un pēc tam ieņēma atbildīgus posteņus padomju sistēmā.
Kur šie VDK faili tagad atrodas? Varam tikai minēt. Kas tajos ir rakstīts par Pīlēna kungu? Nezinu, bet gan jau drīz uzzināsim. Ir maldīgi domāt, ka arī šī “tautas prezidenta” leļļu meistara Pīlēna inaugurācija, kas sen jau ir iestudēta izrāde, kaut ko daudz mainīs Latvijas valstī. Maigi izsakoties, Pīlēna kunga demagoģija par pareizu krīzes menedžmentu ir pilnīgas muļķības. Krīzes menedžera kunga nodoms nav neko sakārtot tautas labā, krīzes menedžera nodoms ir nostiprināt savējo pozīcijas un kontroli pār šai ES un NATO dalībvalstī notiekošo. Neskatoties uz to, Pīlēna kungam ir visas tiesības kļūt par nākamo Latvijas Republikas prezidentu, bet ne jau, tāpēc, ka viņš tā vēlas, bet tāpēc, ka viņam to liek darīt VDK izveidotie “konstitucionālie” orgāni.
Turklāt, kad Pīlēns, kā tāds baznīctēvs postulē kaut kādas vērtības, par ko iestājas viņš un viņa saraksts, man atmiņā nāk Andra Šķēles tēls, kurš arī prata tautai īstajā brīdī pateikt īstos vārdus, lai to turētu grožos. Bet kāds svars tiem bija? Vien salti meli kombinācijā ar latvieti parasto, kas turpināja un joprojām turpina slēpties un attaisnot savu rīcību ar paša radītām “panikas lēkmēm”. Un tad nāk vēl viens kadrs manā atmiņā no Šlesera piecdesmit gadu svinībām, kur Šlesera, Šķēles un Savicka kungi sēž patīkamā atmosfērā pie viena galda.
Vai tik Savicka kungs arī šoreiz nav viens no Pīlēna galvenajiem bīdītājiem prezidenta krēslā? Man jau liekas, ka Šlesera piecdesmit gadu jubilejas svinību gadījums pats par sevi liecina par to un pierāda, ka VDK, Latvijas “biznesa elite” un gandrīz visi bijušie Latvijas prezidenti un premjerministri visu šo laiku kopš astoņdesmitajiem muļķo Latvijas tautu, kura tajā pašā laikā neliekas ne zinis, bet tagad tai Pīlēna kungs būs “tautas prezidents”. Kāda tauta – tāds prezidents!
Baidos, ka pat Pīlēna kunga neievēlēšanas gadījumā ir sarūpēti vairāki rezerves kandidāti. Dzirdu runājam par ekskomunistu Gunāru Kūtri, kas, protams, kandidē no ZZS. Dzirdu runājam arī par padomju laiku “tautsaimnieku” Andri Rāviņu (atkal no ZZS). Zināms, ka KGB ir azotē arī modernāki un progresīvāki kandidāti, piemēram, ārpolitikas pētnieks Andis Sprūds, kurš pirms pāris gadiem lobēja Ķīnas Tautas Republikas intereses un ir kvēls jauno, moderno kreiso marksistu līdzskrējējs no progresīvajiem kopā ar Antoņinu Ņenaševu. Tāpat ir vēl viens rezerves kandidāts caurkritušās tiesneses Sanitas Osipovas izskatā, kura arī ļoti patīkot Latvijas progresīvajiem un jaunajiem marksistiem. Redzam, ka KGB funkcionāri šoreiz Latvijas tautai ir sarūpējuši valsts prezidenta kandidātus no dažādiem plauktiņiem un dažādām gaumēm.
Pirms jūs metaties aizstāvēt Pīlēna kungu un izgāzt žulti manā virzienā, vēlos vēl pateikt, ka es kā Latvijas pilsonis un jebkura Latvijā savu mūžu nodzīvojusi tantiņa drīkstu kritizēt un apspriest jebkuru Latvijas prezidenta kandidātu, vēršot uzmanību uz tā komunistisko pagātni, sakariem ar okupācijas režīma represīvajiem speciālajiem dienestiem.
Vai tad saskaņā ar Satversmi prezidents nepārstāv visu tautu? Kāpēc manis pieminētie bijušie prezidenti un ministru prezidenti vienmēr ir rūpējušies par kādu politisko grupējumu vai interešu grupu interesēm? Kā priekšā būs atbildīgs Pīlēna kungs, ja viņu iecels par prezidentu (un tas tā arī notiks, jo viss ir jau sarunāts)? Mēs taču negribam dzīvot tādā valstī, kur prezidents ir veco čekistu un komunistu ierēdniecības diktētu instrukciju izpildītājs.
Lai vai cik grūti to ir atzīt kādam no jums, jūs nevarat neredzēt to, ka pats Pīlēns nav nekas bez krievu naudas, vien reklāmas izkārtne ar margrietiņām. Runā, ka pie frakcijām nepiederošajai Saeimas deputātei Grevcovas kundzei šoreiz pieder izšķirošā balss. Ko AS/Pīlēns ir apsolījis viņai? Šlesers un Burovs jau pilnā pārliecībā publiski galvo, ka visa opozīcija atbalstīs Pīlēna kunga kandidatūru. Ko par to saņems okupācijas noliedzēji, kremļa atbalstītāji un korupcijas piesedzēji no nākamā Latvijas valsts prezidenta?
Vai tiešām Pīlēns, kļūstot par prezidentu, spēs svinīgi nozvērēt, ka ne viņš, ne viņa saraksta deputāti nerakstīs likumus un nevadīs valsti tā, ka tie būtu tieši Pīlēna uzņēmumiem par labu? Vai tikai gadījumā nesanāks tā, ka mēs te atkal piedzīvosim kārtējo oligarhijas triumfa gājienu Latvijas politikā līdz ar Pīlēna kunga iecelšanu, ne ievēlēšanu godīgās vēlēšanās, Latvijas prezidenta krēslā?
Viens ir skaidrs, Pīlēns vismaz nav viens no tiem, kurš māk tikai kaut ko no lapiņas nolasīt. Bērziņš un Vējonis (abi no ZZS) pat to nemācēja. No otras puses skatoties, varam to visu ņemt daudz vieglāk, jo arvien jauni un “nezināmi” izaicinājumi padara dzīvi vieniem (rakstā minētajiem varoņiem) dzīvu, bet citiem (Latvijas tautai) ne tik dzīvu.
Nešaubos, ka Pīlēnam ir daudz lielāka misija paredzēta. Viņš drīzāk ir tāds kā mūsdienu Vilhelms Munters, kurš jau sen un ilgi strādā krievu labā. Ļoti iespējams jaunais leļļu Ministru kabinets ir sagatavots, ņemot vērā nekautro Šlesera publisko runāšanu par valdības gāšanu, kad Pīlēna kungs tiks iecelts Latvijas prezidenta krēslā. Iespējams, pat Ainara cerības kļūt par Latvijas premjeru beidzot piepildīsies? Kaut kā man šis viss sāk atgādināt notikumus pirms 1940. gada, kad visi juta, ka briest kaut kas tumšs un slikts.
Kārlis Ulmanis 1940. gadā teica nodevīgos vārdus “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās”, bet pats nosacīti “aizlaidās” nomirt Turkmenistānā. Dārgā latviešu tauta, vai mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām? Vai mēs ļausim krieviem mūs atkal apmānīt? Vai mēs atkal paliksim savās vietās?! Varu pat saderēt, ka paliksim!