Par vēlmi privatizēt valsts uzņēmumus draudošās bezizejas priekšvakarā
Aivars Strakšas10.07.2025.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Ja gribas tērēt vairāk, nekā izdodas nopelnīt, tad ir tikai likumsakarīgi, ka kaut kādā brīdī būs jāsāk tirgot iepriekš iekrāto mantu. Un tur neko nevar darīt, ja negrib saskaņot gribēšanu ar varēšanu. Pievienoju attēlu no Finanšu ministrijas ikmēneša makroekonomikas apskata par pieciem mēnešiem. Tur var apskatīties, kurš nedzīvo pēc saviem līdzekļiem, cik lielā mērā, un ne tikai to.
Kā redzam, tad valsts speciālais budžets ir ar 170 miljonu eiro pārpalikumu, pašvaldību budžets ar 120 miljonu eiro pārpalikumu, bet valsts pamatbudžets ar 757 miljonu eiro jeb 18% lielu budžeta deficītu pret ieņēmumiem.
Par ieņēmumu sadaļu negribu neko pārmest, jo nodokļi kopumā pildās labi, pieaugums 5,7% ar 3,6% inflāciju, tātad pieaugums apsteidz inflāciju. Kavējas Eiropas finansējuma saņemšana un nenodokļu ieņēmumi.
Tagad paskatāmies uz izdevumu daļu - plus 12,7% pret pagājušo gadu. Var jau būt, ka šogad izdevumi neproporcionāli sadalījās uz gada sākumu un līdz gada beigām izlīdzināsies, taču īsti neticas. Tātad glābsies ar jauniem un lielākiem aizņēmumiem.
ES finanšu ministri tikko vienojās par to, ka, pamatojoties ar aizsardzības izmaksu finansēšanas nepieciešamību, drīkstēs aizņemties līdz 4,5% no IKP. Tātad uzņemsim paātrinājumu. Neviens nav teicis, ka nebūs jāatmaksā vai nebūs jāmaksā %. Bet no kā lai maksā.
Pamatsummas, kamēr varēs, dzēsīs pārkreditējoties, bet no kurienes nauda procentiem? Sevišķi, ja ekonomika negrib prasties un sākt pieaugt. Tāpēc ir pamats domāt, ka valdība gatavojas nodedzināt vērtīgākos valsts uzņēmumus parādu krāsnī. Nedomāju, ka ar ļaunu nodomu, drīzāk draudošās bezizejas dzīti.
Tas, ka privatizācija ir saistīta ar valsts parāda vadīšanu, netiek arī slēpts. Citāts no FM informatīvā ziņojuma: "Atbilstoši Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes protokollēmuma (prot.Nr.19 50.§) 3.punktam noteikts, ka viens no valsts bruto parāda samazināšanas pasākumiem ir valsts kapitālsabiedrību mazākuma daļas, kas ir ne mazāk kā 10%, atsavināšana publiskajā piedāvājumā līdz 2029. gadam, tajā skaitā attiecībā uz tām komerciālajām valsts kapitālsabiedrībām, kurām atbilstoši normatīvajam regulējumam noteikts privatizācijas aizliegums."
Labi, pārdosim, iegūsim iespēju mazāk aizņemties, bet ko pēc tam?
Vai zemnieks var atļauties pārdot pēdējo zirgu? Te ir kaut kas līdzīgs. Sevišķi attiecībā uz Latvijas valsts mežiem un infrastruktūras uzņēmumiem.
P.S. Neesmu pret privatizāciju kopumā. Ir uzņēmumi, ko var tirgot nost, taču neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu aiztikt nevajag. Pēc tam būs tikai sliktāk.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
