Iesaki rakstu: 
Stāsts nav par nomelnošanas kampaņu. Stāsts nav par „kaut kur”, „kaut kādu” zināmu vai nezināmu ļaunu spēku sagatavotiem „10 kompromatiem” pret partiju apvienību Vienotība, kā to svētdienas vakarā medijos vērtēja pieredzējusī politiķe, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Šis stāsts ir par vērtībām. Par to, ka nav atbalstāma dubulta morāle un liekulība. Par to, ka nav tā, ka labie pēc definīcijas ir labāki, tāpēc nav pakļaujami kritikai. Šis stāsts ir par to, ka nav labo un ļauno. Šis stāsts ir arī par to, ka nav labi melot, izlikties un laipot, atteikties no godīguma un atklātības, no vērtībām un ideāliem tikai tāpēc, ka tā ir ērti, tikai tāpēc, ka vajag aizstāvēties.
Tā ir partijas Pilsoniskā savienība (PS) līdera Ģirta Valda Kristovska dubultā morāle pirms vēlēšanām – kad vajag dabūt naudu no nacionāli patriotiskiem, turīgiem ārzemju latviešiem, teikt viņiem to, ko viņi grib dzirdēt, bet pēc tam, kad šī sarakste atklājas, savus nacionāli radikālos „principus” noliegt.
Tā nav kaut kādu ļauno spēku vaina vai viens no „10 kompromatiem,” ka Jaunā laika deputāta Silva Bendrāte „sarunā naudu” no oligarha, smagos kriminālos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga 1997.gadā –laikā, kad mediji jau meklē atbildes uz jautājumu, kas spēlē galveno vijoli Ventspils tranzītbiznesā un Latvijas politikā.
Tā nav kaut kādu ļauno spēku atbildība, ka PS deputāti, sabiedrības par atklātību Delna ilggadējo līderi Lolitu Čigāni muitnieki administratīvi soda par nedeklarētu preču ieviešanu, bet viņa to neuzskata par lietderīgu atklāt sabiedrībai pirms vēlēšanām.
Tāpat tā nav ļauno spēku atbildība, ka mediji ziņo – Lembergs ir patiesais Ventspils uzņēmumu īpašnieks, Par Labu Latviju līderis, ekspremjers Andris Šķēle izmantojis varu savām privātām interesēm, bet bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers noslēdzis airBaltic akcionāru līgumu vienos – privātā investora vārtos, nevis valsts interesēs.
Runa ir par to, vai politiķiem ir spēja un drosme atzīt kļūdas. Runa ir par spēju uzņemties politisko atbildību un izšķirties par atbildīgu rīcību.
Pasakot, ka ir sākusies Vienotības un PS nomelnošanas kampaņa, Kalniete iekāpusi tajā pašā laivā, kurā līdz šim brauca Šķēle, Šlesers, Lembergs un viņiem līdzīgie. Viņa ir izmantojusi to pašu taktiku, ko jau līdz šim veiksmīgi, atsakoties no jebkādas politiskās atbildības un visu reducējot uz kompromatiem, gadiem ilgi lietojuši un, visticamākais, arī turpinās lietot Vienotības politiskie oponenti.
Tā vietā, lai godīgi atzītu „savējo” kļūdas, PS līdere runā par „10 kompromatiem,” deputāte Bendrāte taisnojas, ka parādu Lembergam atstrādājusi, Čigāne skaidro, ka 54 lakatiņus no Turcijas vedusi saviem draugiem, bet Kristovskis noliedz e-pasta saraksti ar patriotisku ideju piepildītu partijas atbalstītāju.
Jautājums ir: ar ko tas viss atšķiras no Šķēles, kas par meliem un izdomājumiem sauc viņa saistību ar digitālās TV afēru, no Šlesera, kas saka, ka airBaltic līgumu slēdzis rūpēs par Latvijas aviācijas attīstību, vai no Lemberga, kas noliedz stipendiātu saraksta esamību.
Ja visas politiķiem un amatpersonām netīkamās ziņas un faktus var pavērst runās par nomelnošanas kampaņām un „10 kompromatiem,” vai tas nozīmē, ka demokrātiskas sabiedrības vērtības un principi ir tikai tukši vārdi, kurus pacieš papīrs – partiju pirmsvēlēšanu programmas un valdību deklarācijas?
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
