Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Septembrī  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecības iestādēm. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kopsumma valstī jau pārsniedzot 10 miljonus euro, bet lielākajā ārstniecības iestādē, proti,  Austrumu slimnīcā summa tuvinoties 5 miljoniem euro. Ņemot vērā jomas specifiku, slimnīcas esot diezgan bezspēcīgas veikt parādu atgūšanu, savukārt Veselības ministrija un valsts par problēmu nevarot uzņemties atbildību, jo piedziņa risināma privāttiesiskā kārtībā. Jāpiezīmē, lielāko slimnīcu īpašnieks ir valsts; to pārraugs jeb "galvenais saimnieks" ir Veselības ministrija.

Esmu vairākkārt interneta portālos vai agrāk laikrakstos publicējis pārdomas, ka jebkurai sistēmai, arī valsts uzturētajai veselības aprūpes sistēmai, lai reāli funkcionētu, pamatprasība būtu izprast tajā iesaistīto subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības un spēt atsevišķus MK noteikumus interpretēt ne vien konkrēti situatīvi, bet sistēmiski un saistībā ar citām tiesību normām.

Konkrētajā gadījumā tiesiskās attiecības izprast nu nekādi nevarētu būt sarežģīti; drīzāk traucē ieraduma diktēti iemesli; tādi acīmredzot ir gan valdībai, kas būtu saprotami, gan slimnīcu administrācijai un viņu algotajiem juristiem, kā pozīcija, ciešot zaudējumus, nekādi nešķiet īsti saprotama.

Nav jābūt juristam, lai saprastu, ka mūsu valstī, mūsu veselības aprūpes sistēmā pacients, nenomaksādams obligāto līdzmaksājumu, nekādi nevar palikt parādā ārstniecības iestādei; parādsaistības viņam varētu veidoties vienīgi pret valsti.

Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 1.pantā nepārprotami noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests kā finanšu ministra padotībā esoša iestāde nodrošina gan nodokļu un nodevu, gan citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā. Arī pacienta līdzmaksājums bez šaubām ir viens no valsts noteiktiem obligātajiem maksājumiem.

Iespējams, valdībai problēmjautājums "par tikai 10 miljoniem" šķitis nebūtisks, tāpēc ZZS pārstāvji, proti, Ministru prezidents, veselības ministre un finanšu ministre nav pat mēģinājuši vienoties par kādu risinājumu. Īsti piemērots brīdis aktualizēt ieilgušo problēmu bija pirms jauno MK noteikumu par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību spēkā stāšanās šā gada augustā.

Arī aktuālā MK noteikumu versija "slimo" ar ierasto nekonkrētību, neprecizējot, ko ārstniecības iestādei iesākt ar pacientiem, kuri saprātīgā, normatīvajā aktā noteiktā termiņā nesamaksā līdzmaksājumu. Iespējams, MK noteikumos skaidri būtu jānorāda, ka tādā gadījumā Nacionālā veselības dienesta pienākums ir segt ārstniecības iestādēm pacienta līdzmaksājumu un nosūtīt informāciju par faktu VID. Šis mehānisms, piemērojot citu tiesību aktu normas, gan it kā jau būtu pašsaprotams; tomēr pagaidām sabiedrības un amatpersonu labākai izpratnei vajadzētu nozares galvenajos MK noteikumos ietvert ne vien šādas konkrētas normas, bet arī striktu aizliegumu slimnīcām slēgt privāttiesisku papildu līgumu ar pacientu, kurš vēlas saņemt tieši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Privāto tiesību subjektu, proti, gan ārstniecības iestāžu, gan pacientu tiesības un pienākumi ir skaidri noteikti normatīvajos aktos un publisko tiesību līgumā, ko Nacionālais veselības dienests slēdz ar ārstniecības iestādi. Fakts, ka līgumi, ar ko valsts deleģē ārstniecības iestādēm tiesības pildīt konkrētu valsts pārvaldes uzdevumu un sniegt minētos pakalpojumus vai izrakstīt kompensējamās zāles, ir publisko tiesību līgumi, administratīvo tiesu judikatūrā atzīts jau kopš 2006.gada.

Īsti nav saprotams, kāpēc gan ārstniecības iestādes, pildot deleģētu funkciju valsts pārvaldē, tā vietā, lai vien iepazīstinātu pacientus ar tiesību aktiem, pamatā MK noteikumiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, uzspiež viņiem parakstīt kādus privāttiesiskus papildu līgumus? Jo, ciktāl runa ir tikai un vienīgi par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, tāda pieeja nepārprotami no slimnīcu puses  ir patvarība un prettiesiska rīcība; to piekopj arī Veselības ministrijas pārraudzībā esošās valsts slimnīcas. Rezultātā, ilgtermiņā radies juceklis, kur nevienam vairs nav un nevar būt skaidras iesaistīto pušu savstarpējās tiesiskās attiecības.

Par publisko tiesību līgumu izpildi atbild valsts, kam tātad ir pienākums ne vien nodrošināt, lai pacientiem pakalpojumu būtu iespējams saņemt tiesību aktos noteiktos termiņos un atbilstošā kvalitātē, bet nodrošināt arī to, lai ārstniecības iestādēm, kuras godprātīgi izpildījušas līgumu un sniegušas pakalpojumu, nerastos zaudējumi, ja valsts nespēj vai negrib no kādām negodprātīgām personām efektīvi iekasēt pašas noteiktu obligāto maksājumu.

Apstāklis, ka MK noteikumos ietverta norma, uz kā pamata pacienta līdzmaksājumu deleģēts iekasēt ārstniecības iestādei, saprotams, nekādi neatbrīvo valsti no saistībām iekasēt obligātos maksājumus. Attiecīgā norma faktiski iestrādāta MK noteikumos vien tāpēc, lai godprātīgajiem pacientiem ietaupītu laiku un viņi varētu ar valsti norēķināties tieši ārstniecības iestādē. Turklāt šāda norma arī valstij ir izdevīga, jo veicina procesuālo ekonomiju. Tai pat laikā, protams, varēja procedūru veidot "pārskatāmāku", iekļaujot nevajadzīgas palīgdarbības, piemēram, pacients līdzmaksājumu pārskaitītu NVD, bet iestādei pēcāk nāktos to pārskaitīt uz slimnīcas kontu. Diemžēl realitātē izrādījies tieši tā, ka amatpersonu un sabiedrības kopumā izpratnes līmenis nav gatavs tiesību normām, kas izslēdz palīgdarbības, un procesuālās ekonomijas jēdzienu vairums tā īsti arī neizprot.

Atklāti runājot, man no provinces skatpunkta nešķiet ticami, ka izmantotas sarežģītas polittehnoloģijas, lai mākslīgi radītu problēmu. Turklāt nevar vainot pašreizējo Veselības ministrijas vadību, jo viņi tikai turpina pieļaut priekšgājēju sen aizsāktu, domājams, "ieilgušu neuzmanības kļūdu".

Faktiski, problēmjautājumu ZZS  kā īsteni saimnieki var atrisināt ļoti ātri. Veselības ministrei vien jāpainformē finanšu ministre, ka VID turpmāk būs vēl viens no likuma jau izrietošs, bet līdz šim neapzināts darbiņš. Tad jāpainformē NVD vadība, ka valsts, sistēmiski piemērojot jau spēkā esošas tiesību normas, turpmāk segs ārstniecības iestādēm līdzmaksājumus par pacientiem, kuri to nav izdarījuši MK noteikumos paredzētajā termiņā. Savukārt ārstniecības iestāžu vadītājiem operatīvi jānosūta ziņa, ka valsts savu ilgstoši pieļauto kļūdu labos un līdzšinējo parādu segs, kad šai vajadzībai iespējami ātri tiks atrasti līdzekļi. Tāpat stingri jāpiekodina slimnīcām, veidojot attiecības ar pacientiem, ciktāl viņi saņem vien valsts apmaksātos pakalpojumus, strikti ievērot tiesību aktos un līgumā ar NVD noteiktās normas, pilnībā izslēdzot jebkādu papildinošu privāttiesisku līgumu spēkā esamību.

Tas viss! Ja ZZS ar pašreizējo savu ietekmi valdībā nespēj atrisināt tik triviālu problēmu, tad par kādu veselības aprūpes sistēmas reformu politiskais spēks runā?!

Novērtē šo rakstu:

47
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...