Iesaki rakstu: 
Garajās Ziemassvētku brīvdienās, salasījies kārtējos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) grandiozos plānus nodokļu iekasēšanas jomā, darba stila maiņā un vispār, ka „prodolžajetsja opreģeļjonnaja rabota po daļņeišemu usoveršenstvovaņiju....”, gribu pastāstīt vienu jautru stāstu par VID skarbo ikdienu. Kā neliela odziņa ir tas apstāklis, ka, ja nemaldos, oktobrī VID pasludināja pastiprinātu uzraudzību pār zobārstniecības nozari.
Jau kopš 2012. gada vidus Latvijas tiesās tiek skatīta civillieta nr. C30772712. Par tiesvedības tēmu un saturu lietderīgāk būtu rakstīt, tuvojoties Tēva dienai. Šeit vairāk par finansēm, kuru uzraudzība būtu jāīsteno Valsts ieņēmumu dienestam.
Viena no pusēm procesā ir zobārste Jana Bondare, kura strādā privātā uzņēmumā SIA Jurģele. Tiesas materiālos cienījamā daktere norāda savu atalgojumu – 322 EUR. Šāds pats atalgojums esot bijis vēl 2014. gada septembrī. Nē, nevis dienā, kā jūs nodomājāt, bet mēnesī.
Nu, labi, varam pieņemt, ka tā ir taisnība. Bet šajā pat lietā dakteres kundze pievieno veselu kaudzi ar čekiem, kuri apliecina, ka viņas izdevumi ik mēnesi svārstās no 3 000 līdz 3 500 EUR. Uz jautājumu, kā divarpus gadus ir iespējams izturēt šādu budžeta deficītu, zobārste kautrīgi norāda, ka naudu viņai aizdod viņas māsa Inese Ivanova.
Māsa gan strādā par grāmatvedi, arī ar minimālo algu, bet tas jau vairs nevienu neinteresē. Lieki piebilst, ka zobārstes konta izraksti nekādus ieskaitījumus neuzrāda. Tiesai, protams, šāds skaidrojums der. Galu galā, kā var neticēt ārstam?
Bet pārbaudīsim, vai šāds skaidrojums apmierina VID? Šo rindu autors, kaut gan reizēm apmeklē baznīcu, nav īsts kristietis. Tieši tāpēc viņš nepiekrīt Baznīcas tēzei "ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru...”. Jo man šķiet, ka mūsdienu Latvijā, tā rīkojoties, ļoti ātri noreibtu galva. Un lūk, par šo mazo finanšu brīnumu 2013. gada martā tiek informēts Valsts ieņēmumu dienests.
Liekas - kas ir vienkāršāk? Pilsone ar savu parakstu valsts iestādē (tiesā) ir apliecinājusi, ka viņai ir mazi ienākumi un lieli izdevumi. Atliek pāris stundas pašķirstīt lietu un pieprasīt paskaidrojumus, it sevišķi, ja ar zobārstiem tagad pa nopietno.
Jautāsiet - kāds rezultāts? ČIKS (NEKAS). Kaut gan saule sen jau kā uzlēkusi – muļķu zemē JOPROJĀM valdīja rosība. Bet tāda lieta kā reaģēšana pat uz neslēptām blēdībām pie mums praktizēta netiek...
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
