Par vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā Pasaules kara karavīriem
Alberts Miervaldis Pāže u.c.*03.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs esam uzaicināti izteikt savu attieksmi pret iesniegto likumprojektu „Par Otrajā Pasaules karā mobilizēto personu statusu", kas būtiski atšķiras no Saeimas 2012.g. deklarācijas projekta teksta „Par vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā Pasaules kara karavīriem".
Ar nožēlu mēs konstatējam, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlme un iniciatīva, kas bija virzīta uz sabiedrības saliedēšanu - proti, Otrā Pasaules kara dalībnieka Statusa noteikšana ir pilnīgi izkropļota.
Mēs vēl pirms diviem gadiem, tiekoties ar prezidentu, izteicām šaubas vai viņam to atļaus. Neuzdrošinoties pilnībā noliegt prezidenta ideju, Saeimas komisija, sadarbojoties ar biedrībām Daugavas vanagi, Latvijas Nacionālo karavīru biedrību (bijušajiem leģionāriem), Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, Latvijas Virsnieku apvienību u.c., ne tikai izkropļoja sākotnējo Saeimas komisijas priekšsēdētāja I.Latkovska parakstīto likumprojektu, bet radīja jaunus, mums nepieņemamus priekšlikumus un papildinājumus.
Iepazīstoties ar mums piesūtītajiem komisijas materiāliem, jāsecina, ka, pirmkārt, izmainīts statusa nosaukums un jēga. Nav jau viens un tas pats „Otrā Pasaules kara dalībnieks", „Otrā Pasaules karā mobilizētā persona" vai „Otrā Pasaules kara brīvības cīnītājs".
Šā gada 8.augusta aicinājuma autori jo sevišķi centušies nosargāt statusa piešķiršanas morāli, kur tik daudz aizliegumu. Iegūt statusu mums būs grūtāk, nekā kļūt par ministru vai Saeimas deputātu. Tik izplūdušais represijas jēdziens attiecas tikai uz padomju laiku organizācijām. Bet kur tad SS, SD, Abvērs, žandarmērija, policija, šucmaņi, soda bataljonu dalībnieki?
Bijušajiem militāristiem putrot partizānu kustību, izlūku-diversantu grupas un represīvos orgānus gan nevajadzētu. Tāpat nav nekāda pamata pieskaitīt padomju partizānus kā drošības dienestiem pakļautas vienības. Padomju partizānus vadīja partizānu štābs, kas bija tieši pakļauts padomju Latvijas valdībai.
Vispār rodas iespaids, ka minētie autori uzskata sevi par kaut kādiem soģiem, privileģētām un augstākām instancēm, pie kurām mēs nāksim ar pazemīgiem lūgumiem. Dabisks jautājums, kas viņus iecēlis un pilnvarojis, vai te vairāk neizpaužas kara zaudētais pazemojums un nelāga revanšisma piegarša?
Par to, ka likumprojektā apzināti tiek izslēgtas statusa iegūšanas iespējas Latvijas ebrejiem (bijušajiem LR pilsoņiem), Krievijas latviešiem un 130.Latviešu strēlnieku korpusa karavīriem, kuri iesaukti armijā ārpus Latvijas teritorijas, mēs jau vairākkārt esam runājuši un rakstījuši.
Nobeigumā jāsaka, ka viss liecina par nevēlēšanos meklēt sabiedrībā saskaņu, ka Valsts prezidenta iniciatīva neiederas Latvijā valdošās varas pārstāvju realizētajā politikā. Droši vien savu zīmogu uzlikuši arī notikumi Ukrainā un vēlēšanas.
* Ilmārs Puteklis, Meijers Deičs, Jakovs Poļaks (130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība)
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
