Par viesnīcas reiderismu: Jurašiem plašas iespējas nodrošina draudzība ar Ekonomikas policijas priekšnieku Bausku
Pietiek lasītājs19.04.2020.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
Pēc nesenajām ziņām par advokātes Allas Jurašas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā daudziem var rasties jautājums – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Atbilde ir īsa: viens no to balstiem noteikti ir ģimeniskas draudzības saites ar Ekonomikas policijas – pilnā nosaukumā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes – priekšnieku Pēteri Bausku.
Ekonomikas policija jau daudzus gadus tiek uzskatīta par sava veida „pasūtījumu galdu”, un tās tagadējais priekšnieks ir lielu pateicību parādā Allas Jurašas līdzšinējam oficiālajam dzīvesbiedram Jurim Jurašam. Tieši tam bija nozīmīga saistība ar iepriekšējā Ekonomikas policijas priekšnieka Gata Gudermaņa profesionālo gaitu beigām, turklāt tieši Jurašs arī bija tas, kuram Bauska var pateikties par savu nonākšanu šajā iespējām bagātajā amatā.
Te jāatgādina, kas tad Bauska bija pirms kļūšanas par Ekonomikas policijas priekšnieku. Reizē ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka pienākumu pildīšanu viņš no 2010. līdz pat 2015. gadam strādāja – vai vismaz skaitījās, ka strādāja – kā apsargs tranzītuzņēmumā LatRosTrans.
Un tad Bauskam paveicās: Gudermaņa vietā Bauska viņš tika "aizrotēts" vērienīgas Valsts policijas vadības amatpersonu rotācijas ietvaros, saskaņā ar oficiālo versiju - lai stiprinātu un attīstītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un metodisko vadību nacionālā un īpaši reģionālā līmenī utml. Saskaņā ar neoficiālo – pateicoties aktīvai lobēšanai no Juraša puses.
Kopš tā laika ģimeņu draudzība ir kļuvusi tikai ciešāka: Jurašu ģimene gan, kā vēsta mediji, ir pašķīrusies, taču abas bijušās pusītes joprojām vieno daudzas „biznesa” lietas, kurās Ekonomikas policijas priekšnieka atbalsts ir neatsverams. Līdz ar to būtu interesanti, ja Bauskam nāktos godīgi atbildēt – cik bieži viņš pēdējos mēnešos ir saticies gan ar vienu, gan otru Jurašu, gan tagadējo Allas Jurašas partneri Aleksandru Berezinu un kādus tieši jautājumus apspriedis.
Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tieši ar Bauskas palīdzību Jurašu ģimene ir gadiem ilgi kārtojusi daudzas nozīmīgas lietas un turpina darīt to arī tagad. Vai tas tā ir vai nav, grūti pateikt, katrā gadījumā, ja Saeimas politiķa sieva – esošā vai bijušā – gluži vienkārši mēģina ieņemt Vecrīgas viesnīcu, skaidrs ir viens – bez augsta līmeņa atbalsta policijā tas nebūtu iespējams.
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
