Par viltus Leonīdu Volkovu: kā trīs Baltijas valstis satika viltvārdi, un kā vēlāk tāpat “uzķērās” LTV Ziņu dienests
Rihards Kols, valstiskās nepārtrauktības garants*22.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021. gada 16. martā savā Latvijas Republikas Saeimas e-pastā saņēmu e-pastu no personas, kas, kā zinām šodien, uzdevās par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija pārstāvi Leonīdu Volkovu. Vēstulē viltvārdis lūdza sniegt iespēju ne-Volkovam uzrunāt Saeimas Ārlietu komisiju, lai pastāstītu par pašreizējo situāciju Alekseja Navaļnija lietā, pārrunātu situāciju ar politieslodzītajiem Krievijā, kā arī aktualitātes Navaļnija noindēšanas mēģinājuma lietā.
Šāda veida aicinājums nav nekas neparasts. Saeimas Ārlietu komisija regulāri tiek uzrunāta un arī tiekas gan ar citu valstu parlamentāriešiem, valdību pārstāvjiem un ekspertiem, kā arī īpaši no valstīm, kurās stāvoklis ir sarežģīts un/vai kurās tiek apspiestas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības, ar opozīcijas vai trimdā dzīvojošiem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, kas vēlas aktualizēt savu situāciju un pārrunāt Latvijas pozīcijas šajos jautājumos.
Zinot, ka 18. martā ar ne-Volkovu jau bija tikušies Igaunijas Riigikogu deputāti, bet 19. martā – Lietuvas Seima Ārlietu komisija, un pēc īsas sarunas ar Ārlietu ministriju par Leonīdu Volkovu un Latvijas līdzšinējo sadarbību ar šo Krievijas opozicionāru Saeimas Ārlietu komisija aicinājumam tikties piekrita un piedāvāja tikšanās datumu – 23. martu.
Saruna notika videokonferences formātā, kurā šis viltus Volkovs pateicās Latvijai par atbalstu un stingro pozīciju ES sankciju jautājumos, uzsvēra, ka svarīgs ir starptautiskais spiediens, lai atbrīvotu A. Navaļniju un cits politieslodzītos, kā arī skaidroja A. Navaļnija pozīciju saistībā ar Krievijas okupētās Krimas pussalas valstisko piederību. Ņemot vērā, ka šī persona pauda gatavību arī komunicēt ar Latvijas medijiem, pieļauju, ka viltus Volkova kontaktinformāciju LTV žurnālistiem varētu būt sniedzis Saeimas Preses dienests, kas atbild par mediju attiecībām.
Saruna bija visai neizteiksmīga un īsa, un tas, iespējams, bija vienīgais, kas saistībā ar šo tikšanos bija neparasti. Nekas nelika domāt, ka tiekamies ar kādu viltus Volkovu, kādu, kas cenšas “izjokot”. Par iespējamību, ka Baltijas valstu Ārlietu komisijas varētu būt bijušas “izjokotas”, uzzinājām pēdējo dienu laikā, kad Ukrainas kolēģi ziņoja par savu tikšanos ar viltus Volkovu. Ukrainas gadījumā gan “jokdara” uzvedība bijusi pilnīgi citādāka – atklāti provocējoša un neordināra, kas arī kolēģiem ļāvis noprast, ka “kaut kas te nav”.
Esmu ar visu atbilstošo informāciju vērsies gan pie kolēģiem Ārlietu ministrijā, Satversmes Aizsardzības birojā, protams, esmu informējis arī pārējos Saeimas Ārlietu komisijas deputātus, un Lietuvas un Igaunijas kolēģi ir vērsušies pie saviem drošības dienestiem, lai noskaidrotu, kādi ir bijuši šo “tikšanos” mērķi un iespējamās implikācijas.
Nepatīkami, neērti, protams. Visai sāpīga mācība, bet, nu, iespējams, varam teikt arī paldies šim viltus Volkovam par šo mācību gan mums, gan Lietuvas un Igaunijas kolēģiem – ir skaidrs, ka pilnvērtīgi ir iestājies tā sauktais patiesības pagrimuma (truth decay) jeb post-patiesības un post-faktu laikmets, kam ir potenciāls nopietni apdraudēt vietējo un starptautisko valstu, valdību un sabiedrību drošību un stabilitāti. Tagad meklēsim, kur mūsu sistēmā ir “robi”, lai nodrošinātos, ka nākotnē nekas tāds vai kas trakāks nevarētu atkārtoties.
Attēlā gan īstais, gan neīstais Leonīds Volkovs. Vērtējiet paši, cik viegli vai grūti atšķirami.
Papildinājums: izrādās, "uzķērušies" arī kolēģi no Lielbritānijas parlamenta.
* atbilstoši prioritārajiem vakcinācijas sarakstiem
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
