Iesaki rakstu: 
Diemžēl vecums un slimības ir ārkārtīgi negatīvi ietekmējušas Valda Zatlera garīgo veselību, un tāpēc idejas, kuras viņš cenšas nodot tautai, nav piepildītas ne ar slēptām, ne acīmredzamām nozīmēm. Citiem vārdiem sakot, Valdis Zatlers klusi pārvēršas par ne visai veselu, novecojušu demagogu, kurš vispirms runā un tad domā.
Savā pēdējā publiskajā pazinojuma tautai Zatlers aicina ticēt, ka ir daudz iemeslu, kāpēc vakcinācijas līmenis mūsu valstī ir neapmierinošs, un ka viens no šiem iemesliem ir spītīgi cilvēki, kuri bez pātagas nesaprot.
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība tam, ka, runājot par pātagu, Zatlers atsaucās nevis uz kādu konkrētu cilvēku grupu, bet gan uz absolūti visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Pēc Zatlera teiktā, izrādās, ka pat tie cilvēki, kuriem vakcīna ir, to saņema nevis brīvprātīgi, bet tāpēc, ka kāds viņus piespieda. Būtu ļoti interesanti uzzināt, uz kā pamata Zatlers izdarīja šādu secinājumu.
Piekrītiet, ka Zatlers, sniedzot tik neviennozīmīgu komentāru par pātagu, varēja uzrunāt abas cilvēku kategorijas - vienus uzslavēt par veselo saprātu, bet citiem aizrādīt par spītību. Bet acīmredzot Zatlers neuzskata, ka Latvijā dzīvojošie cilvēki vakcinācijas ziņā ir uzslavas vērti.
Otrkārt, Zatlers, runājot par pātagu, acīmredzot aizmirsa, ka mūsu valdība katru dienu jau otro gadu pec kartas pieņem ar vakcināciju saistītus lēmumus, kuri pat vakcinācijas atbalstītājiem liek saraukt uzacis.
Lai palīdzētu vismaz daļēji atgūt bijušā prezidenta atmiņu, es iesaku viņam iepazīties tikai ar daļēju "veiksmes stāstu" sarakstu, pateicoties kuram vakcinācijas uzticības līmenis ir zemākajā līmenī:
- politiķi, amatpersonas un ieredni pastāvīgi publiski pārkāpa Covid ierobežojumus,
- ministre Viņķele uzvedās neadekvāti tūkstošu valsts iedzīvotāju priekšā Facebook tiešrādes laikā, ka arī neievēroja Covid ierobežojumus (Dj Fačuks),
- ministre Viņķele tika izmesta no darba,
- otram veselības ministram pēc nepilna gada jaunā amatā bija jāattaisnojas saistībā ar viņam izteikto neuzticību,
- ne pirmajam, ne otrajam veselības ministram nav augstākās medicīniskās izglītības,
- pandēmijas laikā Veselības ministrijas darbinieku skaitu ar augstāko medicīnisko izglītību var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem,
- tiek veidots absolūti bezjēdzīgs vakcinācijas centrs, kura daži darbinieki saņem absolūti neticamas algas,
- vakcinācijas biroja vadītāja amatā tika iecelta brīvdabas folkloras festivālu organizatore bez medicīniskās izglītības un bez pieredzes medicīnas jomā,
- dārga, neveiksmīga vakcinācijas reklāmas kampaņa,
- stulbu kļūdu dēļ reklāmas plakātos ar Kasparu Gorkšu daudzu iedzīvotāju vidū ievērojami samazinājās uzticība vakcinācijai,
- vakcīnu trūkums vakcinācijas sākumposmā,
- vairākas stundas garas rindas vakcinācijas sākumposmā,
- gadījumi, kad pieeja "labām vakcīnām" tika nodrošināta tikai "savējiem",
- vakcinācijas vēlākajos posmos pārmērīgs vakcīnu piedāvājums,
- nebeidzamas atklātas vēstules, brīdinājumi un pazīmes par gaidāmo veselības aprūpes sistēmas sabrukumu, ko izraisījusi šīs jomas viduvējā pārvaldība,
- nepārtraukti valdības bezsmadzeņu lēmumi par Covid ierobežojumu ieviešanu un atcelšanu,
- skandāls ar vakcīnu iegādi,
- skandāls ar vakcīnas pieejamību.
Treškārt, intervijas laikā Zatlers nedaudz pārmet valdībai par neapmierinošajiem vakcinācijas rādītājiem. Bet viņš to dara ļoti uzmanīgi un saudzīgi, lai, nedod, Dievs, kādu aizvainot. Kritizējot valdību, Zatlers nenosauc nevienu vārdu un nepiedāvā nevienu sodīt. Acīmredzot, pēc Zatlera domām, Latvijas valdība pātagu pelnījusi nebija un principā var turpināt pārvaldīt vakcināciju kā garīgi atpalikušu idiotu bariņš.
Tajā pašā laikā Zatlers savā tekstā runā par Zviedrijas iedzīvotāju disciplīnu, dodot mājienu, ka Latvijas iedzīvotājiem vakcinācijas jautājumos ir jāņem no zviedriem piemērs.
Vai jūs saprotat? Tā nav Latvijas valdība, kurai ir jāseko zviedru piemēram. Latvijas valdība visu dara pareizi. Bet ne Latvijas iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotājiem no zviedriem ir jāmācās dienu un nakti. Jo pretējā gadījumā būs pātaga. Valdībai būs pasakainas algas, prēmijas un piemaksas. Bet iedzīvotājiem - pātaga.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
