Iesaki rakstu: 
Diemžēl vecums un slimības ir ārkārtīgi negatīvi ietekmējušas Valda Zatlera garīgo veselību, un tāpēc idejas, kuras viņš cenšas nodot tautai, nav piepildītas ne ar slēptām, ne acīmredzamām nozīmēm. Citiem vārdiem sakot, Valdis Zatlers klusi pārvēršas par ne visai veselu, novecojušu demagogu, kurš vispirms runā un tad domā.
Savā pēdējā publiskajā pazinojuma tautai Zatlers aicina ticēt, ka ir daudz iemeslu, kāpēc vakcinācijas līmenis mūsu valstī ir neapmierinošs, un ka viens no šiem iemesliem ir spītīgi cilvēki, kuri bez pātagas nesaprot.
Pirmkārt, jāpievērš uzmanība tam, ka, runājot par pātagu, Zatlers atsaucās nevis uz kādu konkrētu cilvēku grupu, bet gan uz absolūti visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Pēc Zatlera teiktā, izrādās, ka pat tie cilvēki, kuriem vakcīna ir, to saņema nevis brīvprātīgi, bet tāpēc, ka kāds viņus piespieda. Būtu ļoti interesanti uzzināt, uz kā pamata Zatlers izdarīja šādu secinājumu.
Piekrītiet, ka Zatlers, sniedzot tik neviennozīmīgu komentāru par pātagu, varēja uzrunāt abas cilvēku kategorijas - vienus uzslavēt par veselo saprātu, bet citiem aizrādīt par spītību. Bet acīmredzot Zatlers neuzskata, ka Latvijā dzīvojošie cilvēki vakcinācijas ziņā ir uzslavas vērti.
Otrkārt, Zatlers, runājot par pātagu, acīmredzot aizmirsa, ka mūsu valdība katru dienu jau otro gadu pec kartas pieņem ar vakcināciju saistītus lēmumus, kuri pat vakcinācijas atbalstītājiem liek saraukt uzacis.
Lai palīdzētu vismaz daļēji atgūt bijušā prezidenta atmiņu, es iesaku viņam iepazīties tikai ar daļēju "veiksmes stāstu" sarakstu, pateicoties kuram vakcinācijas uzticības līmenis ir zemākajā līmenī:
- politiķi, amatpersonas un ieredni pastāvīgi publiski pārkāpa Covid ierobežojumus,
- ministre Viņķele uzvedās neadekvāti tūkstošu valsts iedzīvotāju priekšā Facebook tiešrādes laikā, ka arī neievēroja Covid ierobežojumus (Dj Fačuks),
- ministre Viņķele tika izmesta no darba,
- otram veselības ministram pēc nepilna gada jaunā amatā bija jāattaisnojas saistībā ar viņam izteikto neuzticību,
- ne pirmajam, ne otrajam veselības ministram nav augstākās medicīniskās izglītības,
- pandēmijas laikā Veselības ministrijas darbinieku skaitu ar augstāko medicīnisko izglītību var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem,
- tiek veidots absolūti bezjēdzīgs vakcinācijas centrs, kura daži darbinieki saņem absolūti neticamas algas,
- vakcinācijas biroja vadītāja amatā tika iecelta brīvdabas folkloras festivālu organizatore bez medicīniskās izglītības un bez pieredzes medicīnas jomā,
- dārga, neveiksmīga vakcinācijas reklāmas kampaņa,
- stulbu kļūdu dēļ reklāmas plakātos ar Kasparu Gorkšu daudzu iedzīvotāju vidū ievērojami samazinājās uzticība vakcinācijai,
- vakcīnu trūkums vakcinācijas sākumposmā,
- vairākas stundas garas rindas vakcinācijas sākumposmā,
- gadījumi, kad pieeja "labām vakcīnām" tika nodrošināta tikai "savējiem",
- vakcinācijas vēlākajos posmos pārmērīgs vakcīnu piedāvājums,
- nebeidzamas atklātas vēstules, brīdinājumi un pazīmes par gaidāmo veselības aprūpes sistēmas sabrukumu, ko izraisījusi šīs jomas viduvējā pārvaldība,
- nepārtraukti valdības bezsmadzeņu lēmumi par Covid ierobežojumu ieviešanu un atcelšanu,
- skandāls ar vakcīnu iegādi,
- skandāls ar vakcīnas pieejamību.
Treškārt, intervijas laikā Zatlers nedaudz pārmet valdībai par neapmierinošajiem vakcinācijas rādītājiem. Bet viņš to dara ļoti uzmanīgi un saudzīgi, lai, nedod, Dievs, kādu aizvainot. Kritizējot valdību, Zatlers nenosauc nevienu vārdu un nepiedāvā nevienu sodīt. Acīmredzot, pēc Zatlera domām, Latvijas valdība pātagu pelnījusi nebija un principā var turpināt pārvaldīt vakcināciju kā garīgi atpalikušu idiotu bariņš.
Tajā pašā laikā Zatlers savā tekstā runā par Zviedrijas iedzīvotāju disciplīnu, dodot mājienu, ka Latvijas iedzīvotājiem vakcinācijas jautājumos ir jāņem no zviedriem piemērs.
Vai jūs saprotat? Tā nav Latvijas valdība, kurai ir jāseko zviedru piemēram. Latvijas valdība visu dara pareizi. Bet ne Latvijas iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotājiem no zviedriem ir jāmācās dienu un nakti. Jo pretējā gadījumā būs pātaga. Valdībai būs pasakainas algas, prēmijas un piemaksas. Bet iedzīvotājiem - pātaga.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
