Par Zatleru, „pūli” un „ekspertiem”

Ko tad nu mēs no viņiem uzzinām? Īsais kopsavilkums: amatā knapi vēl esošais prezidents ar savu Saeimas atlaišanas rosināšanu izdarījis vienu baisu un bezatbildīgu muļķību. Protams, dumjais pūlis par to esot sajūsmā, taču patiesībā Zatlers esot izraisījis bezgala nopietnu politisko krīzi, kas savukārt var padarīt vēl briesmīgāku ļauno oligarhu varu, sagraut politisko un ekonomisko stabilitāti, kā arī, protams, iznīdēt strukturālās reformas – jo nekavējoties sāksies jaunais priekšvēlēšanu populisms. Jā, arī iegansti Zatleram, kuru vadot vienkārši narcisistiska vēlme palikt vēsturē, bijuši bezgala vāji, runa slikta un nepārdomāta, bet viņa iecere mēģināt tikt ievēlētam Saeimā, kuru viņš nupat faktiski atlaidis, - vienkārši dīvaina.

No šīm pārdomām kaut cik var piekrist vienīgi pēdējai – kaut no gudrajiem ļaudīm īsti negūstu atbildi, kā tad pareizi būtu bijis rīkoties tādam Zatleram, ja viņš (iespējams, vienu no pirmajām reizēm savā mūžā) ir pārliecināts par kaut kādu savu taisnību un pat gatavs to aizstāvēt pietiekami cieti? Savukārt, kas attiecas uz visiem pārējiem bubuļiem, - nu, piedodiet...

Parlamenta atlaišanas izraisīta nopietna politiskā krīze? Tiešām izskatās, ka mūsu „eksperti”, apliecinot savus iepriekšējos nopelnus, neko nav dzirdējuši par tām Eiropas valstīm, kur parlamenta atlaišana vai neatlaišana atkarībā no politiskās taktikas apsvērumiem ir visnotaļ iecienīta politiskā spēlīte – un nekāda krīze no tā, ka tur prezidents izrēķina – labāk jaunas vēlēšanas rīkot tagad, citādi manējiem nekas labs nespīd, - tur nez kāpēc neizceļas.

Vēl smieklīgāks ir apgalvojums par to, kā Zatlera sestdienas lēmums var sagraut politisko un ekonomisko stabilitāti, kā arī iznīdēt strukturālās reformas. Vienkārši amizanti, ka ar šo apgalvojumu klajā nāk tie paši gudreļi, kuri pēdējo pusgadu ir skaļi gaudušies gan par to, ka Dombrovskis un Co. vienkārši nav spējīgi ne uz niecīgākajām strukturālajām reformām, gan par šo te „Dombrovska-Lemberga politekonomisko stabilitāti”, kas tagad, lūk, pēkšņi izrādās tīri laba lieta.

Par īsti „nopietnajiem” argumentiem – runa, redz, nebija īsti laba, varēja tak labāk pieslīpēt un arī kārtīgāku pamatojumu piemeklēt, citādi kaut kā tā neglīti, - īsti pat nav ko runāt. Kā zināms, mūslaiku vēsturē Latvijā ir bijušas gan noslīpētas, gan argumentētas, gan pamatotas runas – gan par zobiem, biksēm un angļu valodu, gan par diženumu un raženumu, tik pēc tam kaut kā izrādījies, ka slīpētājiem un pamatotājiem svarīgāk izrādījies pakampt kādu uzņēmumu vai vismaz uz valsts rēķina kādu varžu kāju no Vincenta.

Jā, un vēl šis pūlis, kas neko nesaprot no politiskas atbildības, stabilitātes un citām svarīgām lietām... Atļaušos klusi iepīkstēties: lai kā tas kādam nepatiktu, šis pūlis patiesībā saucas tauta – gan Ēģiptē un Grieķijā, gan Spānijā, Francijā un arī Latvijā. Un nav slikti, ka tomēr atrodas viens ikdienā neizlēmīgs lamzaks, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ vienubrīd saņem dūšu, „pamana”, ko šis pūlis (jeb tomēr tauta) jau mēnešiem ilgi ir domājis par paša savēlētajiem likumdevējiem, un rīkojas atbilstoši tiem pienākumiem, kas viņam uzticēti, - jo viena no šīs valsts lielākajām nelaimēm neapšaubāmi ir tā, ka nejēgas – vienalga, pa vienam ministru krēslos vai pa veselam simtam augstajā namā – tiek paciesti, paciesti un paciesti ar domu „nu, tak varēja jau būt vēl sliktāk”.

Ak, jā, un vēl par šo tik neciešamo Zatlera narcisistisko vēlmi palikt vēsturē kā valstsvīram ar stāju un nostāju, kā dēļ viņš arī pieņēmis šo savu tik nepārdomāto, varbūt pat katastrofālo lēmumu. Ziniet – ja mums būtu vairāk amatpersonu un politiķu, kuri tiešām šad un tad padomātu par to, kā viņus atcerēsies nākamās paaudzes un ko par viņiem viņu mazbērniem teiks skolasbiedri, mums būtu krietni mazāk šķēļlembergšleserveidīgo. Tik vienkārši.

Ar vārdu sakot, savu darbiņu Zatlers ir padarījis, lai kā arī tas nepatiktu „ekspertiem”. Cita lieta – nekur jau nav teikts, ka Zatlera lēmuma ilgtermiņa rezultāts būs valstij un tās iedzīvotājiem labs. Taču ar savu lēmumu, ko nez vai kādam prezidentam tuvākajos gados būs iespēja vai pamats atkārtot, viņš neapšaubāmi ir radījis iespēju – gan tautai parādīt, ka tā tomēr nav pūlis, gan politiķiem demonstrēt, ka viņi varbūt tomēr ir nedaudz godīgāki un kārtīgāki, nekā šķituši līdz šim. Atliek tāds sīkums kā šo iespēju izmantot.

Novērtē šo rakstu: