Par zemo vēlētāju aktivitāti un politikas degradāciju Latvijā
Pietiek lasītājs30.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar zemo vēlētāju aktivitāti iecirkņos jau izskanējušas vairākas versijas par iemesliem šādai vēlētāju attieksmei pret vēlēšanām. Kāds apsūdz vēlētājus vienaldzībā un slinkumā. Kāds saka, ka, redzot, kā dome pēdējā pusgadā (vai cik tur daudz) ir lieliski darbojusies bez mēra, vēlētāji nolēma, ka mēra amats vairs nav nozīmīgs. Kāds saka, ka iedzīvotājiem ir zema pārliecība par politiku.
Protams, visi iepriekš minētie iemesli vienmēr ietekmē aktivitāti jebkurās vēlēšanās, taču personīgi man šķiet, ka tie neietekmēja apkaunojoši zemo vēlētāju skaitu šoreiz. Man šķiet, ka galvenais iemesls ir politikas degradācija Latvijā, kas izpaužas, pirmkārt, pastāvīgā sabiedrības un varas saiknes pasliktināšanās, un otrkārt, politikas morālā un ētiskā līmeņa pazemināšanās kopumā.
Šajās vēlēšanās piedalījās 15 saraksti. Es personīgi citreiz starp trim kaklasaitēm veikalā nevaru izvēlēties vienu, bet šeit ir 15 varianti. Tas ir traki, ka ir tik daudz dalībnieku. Un politisko organizāciju ir vēl vairāk - 17 partijas, kā arī bija vēl visādas tur maziņas apvienības, ar kuru apvienošanos Staķa kungs lielījās vienā no reklāmām.
Un galvenā problēma nav tikai tā, ka tīri fiziski ir grūti izdarīt apzinātu izvēli, it īpaši neinformētam vēlētājam. Galvenā problēma ir tā, ka, izdarot savu izvēli, tu lieliski saproti, ka 17+ partijas vienā Rīgas domes konferenču zālē balsošanas laikā nekad mūžā ne par ko nevienosies. Labi, galu galā domē neiekļūs visas 17+. Bet tu to nezināji pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Teorētiski bija iespējama arī dome ar 17+ partijām.
Bet pat tad, ja domē iekļūst 7 vai 7+ partijas, nav svarīgi, par kuru no tām tu nobalsoji. Tas nav svarīgi, jo tavai partijai tā vai citādi domē būs jāvienojas un jāmeklē kompromiss ar tām partijām, par kurām tu vispār nevēlējies balsot. Ar Saeimas vēlēšanām situācija ir aptuveni tāda pati, bet nedaudz atšķirīga. Balsošanas rezultāti tur negarantē vietu valdībā.
Man ir aizdomas, ka tieši cilvēki, kuri saprata, ka šādi attīstīsies partiju attiecību dinamika domē, bija tie, kas ievērojami samazināja vēlētāju aktivitātes kopējos rādītājus.
Par saiknes samazināšanos starp varu un cilvēkiem parunājām, tālāk parunāsim par morāli un ētiku.
Burova kungs nolēma, ka nevar iedomāties neko labāku kā nākt uz priekšvēlēšanu sanāksmi ar skolotājiem un pensionāriem ar pulksteni par divdesmit tūkstošiem eiro. Ko viņš arī izdarīja. Normāls tāds mērs.
Staķa kungs pārstāv politisku organizāciju, kas oficiāli sastāv no divām partijām un četrām arodbiedrībām un neoficiāli ir Jaunās Vienotības meitasuzņēmums. Citiem vārdiem sakot, tik sarežģītā struktūrā būs vienkārši neiespējami atrast kādu vainīgo kārtējā korupcijas skandāla gadījumā. Esmu pārliecināts, ka šī organizācijas forma tika izvēlēta pilnīgi nejauši. Mēs nedrīkstam arī aizmirst par Staķa kunga iepirkumu varoņdarbiem viņa darba laikā Narvesenā un par ne visai konservatīvo Attīstībai/Par! partijas darba kārtību.
Čekušins nerunā latviešu valodā tādā līmenī, kāds ir nepieciešams Latvijas pilsētas mēram, un viņam pilnīgi trūkst menedžerim nepieciešamās harizmas. Ja es balsoju par Čekušinu, it īpaši, ja esmu krievvalodīgais, tad es sagaidu, ka Čekušina kungs vajadzības gadījumā varēs stingri un pārliecinoši, valsts valodā norādīt saviem padotajiem, kur viņi piederas. Bet skatīties, kā Čekušina kungs runā latviski, ir nožēlojami un kaitinoši. Ne tik kaitinoši, kā skatoties uz “latviski” runājošo Karignas kundzi, taču katrā ziņā tas nav attaisnojums vienam no nopietnākajiem mēra kandidātiem.
Ozolas kundze, kura Dombura debatēs laikā izturējās kā nelīdzsvarota histēriķe, parādīja, ka viņai, izņemot skandalēšanas spējas, vadības prasmju arsenālā nekā cita nav. Viņa parādīja diplomātijas prasmju un pašapziņas trūkumu, tādējādi apliecinot, ka viņa nav īsta līdere. Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka Ozolas kundze par kandidāti kļuva nejauši, jo bijušais JKP mēra kandidāts Juris Jurašs neviennozīmīgas reputācijas dēļ vēlēšanās piedalīties nevarēja.
Zaļo un Zemnieku savienība. Vai viņi vispār ir rīdzinieki, šie puiši? Vai šīs partijas centrs nav Ventspilī? Tie ir tie, kuru vadītājs ir tiesājams oligarhs? Un kāds vispār Rīgai ir sakars ar lauksaimniecību? (Jautājumi, kurus pirms vēlēšanām personīgi dzirdēju no vairākiem cilvēkiem.)
Jaunā Vienotība. Vai viņi vispār piedalījās vēlēšanās? Nē, nopietni. Vai kāds ir redzējis viņu aģitācijas teltis pilsētā? Vai kaut kādas agresīvas reklāmas kampaņas internetā? Jo es redzēju absolūti visu citu partiju agresīvas reklāmas un teltis (dažas no tām pat vairākas reizes). Visu, izņemot Jaunās Vienotības. Kā viņiem vispār izdevās tikt trešajā vietā? (Retorisks jautājums protams.)
“NRA, NA bla bla bla” tādi paši retoriskie jautājumi kā Jaunajai Vienotībai. Kā? Kas ir šie neredzamo politisko tehnoloģiju brīnumi, kas ļauj uzvarēt vēlēšanās faktiski bez priekšvēlēšanu kampaņām?
Rezultātā no vienas puses tu redzi visu šo zoodārzu un no otras puses vēlētāju, kurš, skatoties uz šo visu, sāk vemt. Vai var vēlētājam, kurš tikko otrreiz redzēja savas pirms trim stundām apēstās brokastis, pārmest, ka viņš ļāva zoodārzā novietnes iedzīvotājiem pašiem nolemt, kā viņi dzīvos nākamos 5 gadus? Vai vēlētāju var apsūdzēt par to, ka tieši slinkums un tieši vienaldzība viņam traucēja nākt un balsot?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
