Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija paklusām plāno, ka Latvijas valsts par aptuveni pusmiljardu eiro varētu atpirkt bēdīgi slavenās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) licences, - enerģētikas nozares uzņēmējs Kaspars Osis sociālajā tīklā Twitter ir izlicis šādus plānus apliecinošas Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmentu. Zīmīgi, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien visas dienas garumā nav varējis sniegt nekādus komentārus saistībā ar šiem atklātībā nonākušajiem plāniem.

Kā noprotams no Ekonomikas ministrijas prezentācijas fragmenta, formāli atpirkšanu plānots nosaukt par kompensāciju, kas tiktu izmaksāta virknei uzņēmumu – OIK licenču īpašnieku par to darbības priekšlaicīgu izbeigšanu.

Dažādiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto formāli atjaunojamos resursus un par to saņem papildu pārmaksu par pārdoto elektroenerģiju, ir dažādi termiņi, kad tiem beidzas OIK licence, - oficiāli tās saucas „atbalsta perioda beigas”. Var noprast, ka atkarībā gan no tā, gan arī uzņēmuma saņemamās OIK summas ir noteiktas „vienreizējās kompensācijas”.

Vislielāko summu – 411,01 miljonu eiro Ekonomikas ministrija plāno izmaksāt par TEC-2 OIK licences priekšlaicīgu izbeigšanu, ar 24,93 miljoniem eiro seko Fortum Jelgava, tad TEC-1 ar 18,77 miljoniem eiro, Juglas Jauda ar 9,67 miljoniem eiro un Imanta SC ar 8,88 miljoniem eiro.

Trešdien visas dienas garumā ne ekonomikas ministrs Ašeradens, ne kāds no ministrijas pārstāvjiem nevēlējās publiski sniegt nekādu informāciju par šiem plāniem, kas no valsts budžeta tikai attiecībā uz minētajiem pieciem uzņēmumiem prasītu 473,26 miljonus eiro.

Lai ļautu lasītājiem izprast, kas ir OIK un kādas summas pašlaik tā izmaksā patērētājiem un valstij, pārpublicējam būtiskākos fragmentus no Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu nodaļas vadītāja Roberta Meijera skaidrojumiem lvportals.lv:

„Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam (ETL) atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014. gada 1. aprīļa pilda AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" (pirms tam – AS "Latvenergo").

Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Šīs publiskā tirgotāja izmaksas savukārt sedz visi elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

Saeima 2005. gada 5. maijā pieņēma ETL, kas stājās spēkā 2005. gada 8. jūnijā. ETL tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū un grozījumu Direktīvā 92/42/EEK.

Uz šo direktīvu pamata ETL tika iekļauts 28. un 29. pants, kas paredz, ka ražotājs, kurš elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.

Direktīva 2001/77/EK noteica Latvijai mērķi, ka attiecībā uz elektrības, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, patēriņa ieguldījumam bruto elektrības patēriņā līdz 2010. gadam jābūt vismaz 49,3 procentiem. Šāda norma tika iekļauta arī ETL. 2014. gadā šis rādītājs ir sasniedzis 51,09 procentus.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK un Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai Latvijas mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020. gadā noteikts 40% apmērā. Sasniegtais no atjaunojamiem energoresursiem saražotais enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2014. gadā ir 38,65 procenti.

Saskaņā ar ETL 28. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši MK noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", bet saskaņā ar 29. pantu ir izdoti šobrīd spēkā esoši noteikumi Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību".

Tāpat ETL tika iekļauta norma, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas, kas radušās publiskajam tirgotājam iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājot garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam.

Lai noteiktu šo izmaksu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodiku. Tā nosaka kārtību, kādā publiskais tirgotājs aprēķina un SPRK apstiprina komponentes, kas kompensē publiskajam tirgotājam obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma radītos papildu izdevumus, salīdzinot ar tāda paša apjoma elektroenerģijas iepirkumu elektroenerģijas tirgū, un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu koģenerācijas stacijās un elektrostacijās, kas izmanto biomasu vai biogāzi.

Procedūra paredz, ka obligātā iepirkuma komponenšu aprēķina pamatojumu publiskais tirgotājs iesniedz SPRK katru gadu līdz 20. janvārim. Tāpat katru mēnesi līdz 20. datumam publiskais tirgotājs iesniedz SPRK informāciju par obligātā iepirkuma ikmēneša datiem. Publiskais tirgotājs iesniedz SPRK aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes vienlaicīgi ar to veidojošo izmaksu pamatojumu. SPRK saskaņā ar  tiesisko regulējumu apstiprina un publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" aprēķinātās obligātā iepirkuma komponentes līdz katra gada februāra beigām, un tās stājas spēkā no 1. aprīļa.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma (OI) ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un iepirkuma cenas. OIK ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2014. un 2015. gadā apkopotas 1. tabulā. Informācija par iepriekšējos gados obligātā iepirkuma ietvaros iepirkto elektroenerģijas apjomu, vidējo elektroenerģijas iepirkuma cenu un izmaksāto atbalstu ir publicēta Ekonomikas ministrija interneta vietnē.

Šobrīd atbalsta saņemšanas tiesības ir spēkā 460 komersantu elektrostacijām, bet ražošanu no tām ir sākušas 418. Valsts atbalsts atkarībā no stacijas jaudas ir noteikts no 10 līdz 20 gadiem. Jāatgādina arī, ka kopš 2012. gada līdz 2020. gadam ir noteikts moratorijs jaunu tiesību piešķiršanai.

Tā kā komersantu elektrostacijām ir vēsturiski piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un saistībā ar ievērojamo OIK maksājumu pieaugumu un OIK prognozēm laika posmā līdz 2025. gadam, valsts ir lēmusi, ka, sākot ar 2014. gadu un līdz 2019. gada 31. martam OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 eiro par megavatstundu (eiro/MWh) apmērā.

Tas nozīmē, ka par katru pašu patērēto kilovatstundu (kWh) OIK patlaban un līdz 2019. gada 31. martam maksājam 2,679 centus. Kādu iespaidu tas atstāj uz mūsu naudasmaku? Piemēram, ja mājsaimniecība patērē apmēram 150 kWh mēnesī, tad šīs mājsaimniecības mēneša maksājums par OIK ir aptuveni 4 eiro, bet gadā tas sastāda – 48 eiro.

Kā elektroenerģijas patērētājiem mums ir jāzina, ka arī valsts piedalās OIK turpmāka pieauguma radīto seku novēršanā. 2013. gadā ir izveidots atsevišķs mehānisms, kas nodrošina, ka obligātā iepirkuma radītās izmaksas kompensē ne tikai elektroenerģijas lietotāji caur OIK, bet arī ar mērķdotāciju no valsts budžeta.

No valsts budžeta piešķirtie līdzekļi:

2014. gads - 29 264 488 eiro

2015. gads - 20 335 000 eiro

2016. gads - 78 918 492,71 eiro*

*Tostarp 59 188 869,53 eiro tika izmaksāti 2016. gadā, savukārt atlikušie 19 729 623,18 eiro tiks izmaksāti 2017. gada 1. ceturksnī.

Nepieciešamo finansējumu valsts budžeta programmā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" galvenokārt nodrošina no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieņēmumiem un AS "Latvenergo" dividendēm.

Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OIK tiesības ir 24 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 62 MW, 16 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 36 MW, kurām ekspluatācijas uzsākšanas termiņi ir 2016., 2017. un 2018. gadā, kā arī divām vēja elektrostacijām ar plānoto jaudu 72,9 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2018. gadā, tiek plānots, ka līdz 2018. gadam elektroenerģijas ražošanu sāks 11 biomasas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto jaudu 16 MW un divas vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 56,9 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums.

Lai ierobežotu OIK pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, kā viens no instrumentiem no 2014. gada 1. janvāra uz turpmākajiem četriem gadiem (nodokli piemēro apliekamajiem ienākumiem, kas gūti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim) ir ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN). Ar to tiek aplikti ienākumi no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas un garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Tātad šo nodokli maksā komersantu elektrostacijas – a/s "Enerģijas publiskais tirgotājs" ietur SEN no visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantētās jaudas maksājumus par uzstādīto elektrisko jaudu. Ieturētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis tiek iemaksāts Valsts kasē un novirzīts valsts budžetā paredzētās mērķdotācijas veidā obligātā iepirkuma izmaksu kompensēšanai.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...