Iesaki rakstu: 
Pirms kāda mēneša Finanšu ministrija ziņoja, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas ir kritušies par 2,1 miljonu eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, cita starpā karsējamās tabakas patēriņam krītot par 50%. Līdz ar to diemžēl onkoloģijai paredzētie papildu līdzekļi netiks iekasēti. Tas izraisīja sašutuma vētru. Daži pēkšņi apskaidroti tautas kalpi šādu sasaisti starp akcīzes nodokli un veselības finansēšanu pat nosauca par kļūdu.
Te, kur bijis, kur ne, kā ķipars no tabakdozes kādā jaukā piektdienā TV ekrānos labā Ziemassvētku vecīša tēlā parādījās premjera iecienītais dzimstības padomnieks Imants Parādnieks, kurš, smaidot baltajā bārdā, pavēstīja, ka nauda onkoloģijai tomēr būs – esot jau iekasēti pat 2,5 miljoni eiro virs plānotā. Kā tad tā? Finašu ministrijas ierēdņi sajaukuši + un -? Vai arī aprīlī pēkšņi visi metušies pirkt karsējamo tabaku, palielinot ieņēmumus par gandrīz 5 miljoniem?
Apskatot VID datus par karsējamās tabakas patēriņu un akcīzes nodokļa ieņēmumiem pirmajos 4 mēnešos, redzams, ka karsējamās tabakas patēriņš ir samazinājies par 26%. Arī šajā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, tendence ir negatīva, tā ka tā nevarētu būt tikai iepriekšējā decembra krājumu veidošanas ietekme.
Ieņēmumi no karsējamās tabakas ir par 839 000 EUR lielāki nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Tas ir par 57% vairāk. Bet a) nodokļa palielinājums bija 113%, un b) pagājušajā gadā karsējamās tabakas patēriņš pieauga un gada otrajā pusē bija jau krietni lielāks. Tāpēc adekvātāk ir salīdzināt, piemēram, augustu – novembri ar šī gada pirmajiem trim mēnešiem. Tad pieaugums vairs sanāk tikai 520 000 eiro jeb 29% (likme pieauga par 113%, akcīzes nodokļa ieņēmumi - par 29%).
No kurienes tad 2,5 miljoni?
Ticamākais izskaidrojums ir, ka premjera uzticamais padomnieks ir pieskaitījis karsējamās tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem citu nodokļu ieņēmumus – akcīzes nodokli no cigaretēm, smēķējamās tabakas vai cigāriem, kuru patēriņš patiešām pieaug. Kāda starpība - kā var nesolīt, citējot ekspremjeru Repšes kungu.
Problēma ir tajā, ka savulaik laipnu cigarešu industrijas darboņu izstrādātais un apņēmīgā Parādnieka kunga virzītais priekšlikums attiecās tikai uz cigarešu nozares sīvākajiem konkurentiem - karsējamo tabaku, paredzot no tās papildus iekasēt 3,3 miljonus eiro. Izmaiņas nodoklī cigaretēm un smēķējamai tabakai bija drīzāk skata pēc, paredzot papildu 0,3 miljonu eiro ieņēmumus. Tieši šos 3,3 (+0,3) miljonus arī bija paredzēts novirzīt onkoloģijai.
Turklāt priekšlikums nāca pēc valdībā jau atbalstītā priekšlikuma mērenāk palielināt nodokli karsējamai tabakai, gūstot papildus ieņēmumus 1,5 miljonu eiro apmērā pamatbudžetā. Un ir paredzēts, ka papildu nauda onkoloģijai novirzāma tikai tad, ja papildu ieņēmumi pārsniedz 1,5 miljonus. Tas nozīmē, ka kopumā no karsējamās tabakas šogad jāiegūst 4,8 miljoni eiro, lai onkoloģijai varētu novirzīt 3,3 miljonus.
Pirmajos 4 mēnešos no 4,8 miljoniem iekasēti ir 839 tūkstoši. Šī brīža tendence liecina, ka labākajā gadījumā tiks izpildīts FM sākotnēji piedāvātais 1,5 miljonu plāns (kas iet vispārējā budžetā) un paredzētā papildu nauda onkoloģijai 3,3 miljonu apmērā iekasēta netiks.
Bet ticēt taču gribas, un naudu onkoloģijai tiešām vajag. Un nav arī iemesla neticēt cienījamam premjera padomniekam, kurš ne vienreiz vien ir pierādījis, ka jārēķina citādāk un tad sanāk. Solītā nauda onkoloģijai būs. Tas nekas, ka ne no tabakas. Neviens taču to nepārbaudīs. Katram savs reizrēķins.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
