Parādu piedzinēji masveidā mēģina piedzīt parādus, kuriem iestājies noilgums

Cilvēkam bez juridiskās izglītības, negaidīti saņemot parādu piedzinēja brīdinājumu vai tiesas paziņojumu (turklāt par sen aizmirstu un, iespējams, nepamatotu parādu) dabīga reakcija ir pārsteigums un izbailes. Piemēram, ja pensionārs saņem no tiesas paziņojumu par tiesā iesniegto pieteikumu, kurā, piemēram, norādīts, ka parāds ir radies saskaņā ar 2005.gada līgumu par kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniegšanu, viņam rodas pārliecība – ja jau tiesa tādu paziņojumu atsūta, tad tam ir pamats un parāds jāmaksā.

Bet kā tad ar noilgumu? Saskaņā ar Komerclikuma D daļu gadījumā, ja viena no pusēm ir komersants, tad noilgums ir 3 gadi.

Un Civillikuma 1910. pants nosaka - ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība.

Tad kāda piedziņa pēc 19 gadiem, kuru laikā neviens par šādu parādu nav licies ne zinis?

„Sāls” ir Civillikuma 1911. pantā, kurā noteikts - ja parādnieks aiz kaut kāda iemesla tomēr izpilda noilgušu prasījumu, tad viņam nav tiesības prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš tam izpildījis.

Tātad, ja parādu piedzinējam izdodas no parādnieka saņemt parādu, kura samaksai iestājies noilgums, tad parādnieks atpakaļ to prasīt vairs nevar.

Tātad ko darīt, ja parādu piedzinējs zvana, sūta paziņojumus vai, visbeidzot, no tiesas saņemts brīdinājums par parāda samaksu? Par visu pēc kārtas.

1.Kas ir noilgums un kā to rēķina

Saskaņā ar Civillikuma 1893. pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantu komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību, savukārt 389.pantā noteikts - ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem.

Tātad – nav svarīgi, vai parāda pamats ir maksa par autostāvvietu, internetu, bankas kredītu vai jebko citu, ja tas radies komercdarījuma rezultātā, prasījums noilgst 3 gadu laikā. Ja tas nav bijis komercdarījums (piemēram, viena fiziska persona ir aizdevusi naudu otrai), noilguma termiņš saskaņā ar Civillikuma 1895.pantu ir 10 gadi.

Noilguma termiņš prasījumiem, kas radušies komercdarījuma rezultātā, ne vienmēr bija 3 gadi. Tā tas ir kopš 2010.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā Komerclikuma D daļa. Līdz tam tas bija 10 gadi. Bet Komerclikuma pārejas noteikumu 16.punkts nosaka, ka, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, ir piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Piemērs: 2009.gada 1.maijā interneta pakalpojumu sniedzējs ir izrakstījis rēķinu EUR 15. Samaksas termiņš 2009.gada 20.maijs. Noilguma tecējums sākas 2009.gada 21.maijā. Tajā brīdī šim prasījumam noilgums bija 10 gadi, tātad - noilgums iestātos 2019.gada 21.maijā. Bet saskaņā ar augstāk norādīto Komerclikuma pārejas noteikumu 16.punktu tie ir 3 gadi no 2010.gada 1.janvāra, tātad noilgums iestājas 2013.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar Civillikuma 1896. pantu noilgums sāk tecēt ar to dienu, kurā prasījums ir tā nodibināts, ka pret parādnieku, kas nav izpildījis savu pienākumu, nekavējoties var celt prasību, kaut arī tomēr vēl nebūtu ne parādnieks liedzies izpildīt, ne arī kreditors viņam to atgādinājis. Tātad - nākošajā dienā pēc samaksas termiņa.

Piemērs – elektronisko sakaru komersants 2010.gada 1. decembrī izrakstījis interneta pakalpojumu rēķinu par 2010.gada novembri EUR 15. Rēķina apmaksas termiņš – 2010.gada 20.decembris. Tātad – 2010.gada 21.decembris ir datums no kura sākas šī konkrētā parāda EUR 15 noilguma tecējums.

Ja noilguma tecējums ir bijis nepārtraukts, tad pēc 3 gadiem iestājas noilgums, un saistības tiesība izbeidzas. Tas nozīmē, ka ne pats kreditors, ne parādu piedzinēji vairs parādu atprasīt nevar.

Lai parādnieks varētu atsaukties uz noilgumu, ir nepieciešams, lai ne tikai parāds būtu vecāks par 3 gadiem, bet lai noilgums būtu nepārtraukts.

2. Kas pārtrauc noilguma tecējumu, un kam jāpierāda tā pārtraukums

Noilguma pārtraukums ir definēts Civillikuma 1902-1906 pantā.

Noilgumu pārtrauc prasības celšana tiesā (to pārtrauc arī pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, par ko būs runa turpmāk, pie nosacījuma, ja parādnieks šo brīdinājumu ir saņēmis), kreditora atgādinājums parādniekam, kā arī noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Ja kreditors apgalvo, ka noilgums ir pārtraukts, jo parādnieks ir saņēmis kreditora atgādinājumu vai kaut kādā veidā atzinis kreditora prasību, tad kreditoram tas ir jāpierāda.

Kreditors nevar vienkārši atsaukties uz telefona zvaniem parādniekam vai brīdinājumu nosūtīšanu pa pastu (nav svarīgi, ierakstītu vai parastu), ja parādnieks to neapstiprina. Kreditoram ir jāpierāda, ka parādnieks ir saņēmis atgādinājumu par konkrētu parādu vai šo parādu atzinis, un faktiski eksistē tikai daži veidi, kādā to iespējams izdarīt. Viens ir parādnieka paraksts uz brīdinājuma, kas apliecina tā saņemšanu, otrs - eksistē parādnieka sarakste ar kreditoru (daļā gadījumu par pietiekamu pierādījumu var uzskatīt arī epasta saraksti, ja netiek apšaubīts vai ir pierādīts tās īstums), kurā parādnieks ir, piemēram, apņēmies atmaksāt parādu kādā termiņā vai kāds cits dokuments, no kura var izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka parādnieks konkrēto parādu ir atzinis vai parādniekam ir nosūtīts, un parādnieks ir saņēmis, atgādinājumu kura saturu apliecinājis notārs vai atgādinājums izsniegts ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.

Kvītis par ierakstītu vēstuļu nosūtīšanu neapliecina atgādinājumu par parādu, pat ja parādnieks ir parakstījies par vēstules saņemšanu, jo no šīm kvītīm vienām pašām nevar izdarīt secinājumu par vēstules saturu – vai tas ir bijis atgādinājums par konkrēto parādu vai kaut kas cits.

Augstāk norādītajiem apstākļiem ir nozīme gadījumā, ja kreditors ir cēlis prasību tiesā prasības kārtībā. Bet parādniekam vienmēr ar tādu iespēju jārēķinās, tāpēc jābūt gatavam oponēt. Un parādniekam nav pienākuma pierādīt, ka noilgums nav pārtraukts, - pietiek ar šādu apgalvojumu. Ja kreditors apgalvo, ka noilgums ir pārtraukts, jo parādnieks ir saņēmis atgādinājumu vai atzinis parādu, bet parādnieks to noliedz, tad tas ir kreditora pienākums - pierādīt, ka parādnieks atgādinājumu patiešām ir saņēmis vai parādu atzinis. Bet, ja nonāk līdz prasības tiesvedībai, tad parasti parāda summas ir ievērojamas, un parādniekam nevajadzētu pašam mēģināt būt sev par juristu, bet griezties pie jurista pēc kvalificētas juridiskās palīdzības.

3. Kas ir pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, un ko darīt ja no tiesas saņemts brīdinājums

Ja tiek saņemts šāds paziņojums, to nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt, pat ja parādam iestājies noilgums.

Atšķirībā no prasības tiesvedības, kad noilgums ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai, lietās par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā, tiesa to nepārbauda un neanalizē.

Kā jau liecina pats nosaukumā ietvertais vārds “bezstrīdus”, tiek pieņemts, ka par parādu un kreditora prasījuma tiesībām nepastāv strīds. Pieņemot no kreditora šādu pieteikumu un nosūtot brīdinājumu parādniekam, tiesa nepārbauda faktiskos apstākļus, tai skaitā vai prasījums ir īsts, ir vai nav iestājies noilgums u.c.

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā reglamentē Civilprocesa likuma 406.¹ - 406.¹⁰ pants.

Kreditors iesniedz tiesai pieteikumu, kurā norādīta maksājuma saistība, sakarā ar kuru tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu identificējošu informāciju, parāda summu un lūdz tiesai nosūtīt brīdinājumu.

Tiesa nosūta brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas jāizsniedz tieši pašam parādniekam pret parakstu. Ja tas neizdodas, tad tiesa tiesvedību izbeidz. Tas neietekmē kreditora tiesības celt prasību tiesā prasības kārtībā.

Gadījumā, ja tiek saņemts šāds brīdinājums, bet parādam ir iestājies noilgums, parādniekam jānosūta tiesai brīdinājuma pielikumā pievienotā atbildes veidlapa, ierakstot personas datus un atzīmējot ailīti “neatzīstu”.

Nekādi paskaidrojumi nav jāpievieno.

Šādā gadījumā tiesa pieņems lēmumu par tiesvedības tiesvedību izbeigšanu tieši tāpat kā gadījumā, ja brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav izdevusies.

Savukārt, ja parādnieks tiesai nenosūta atbildes veidlapu, atzīmējot ailīti “neatzīstu”, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņem lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmumu triju dienu laikā nosūta parādniekam. Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem.

Gadījumā, ja tas tiek pieļauts, juridiski viss vēl nav zaudēts – Civilprocesa likuma 406.¹⁰ pants paredz iespēju - ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā prasības celšanas vispārējā kārtībā.

Praksē tas nozīmē virkni izdevumu, kas saistīti ar prasības pieteikuma sagatavošanu, valsts nodevas samaksu, pārstāvību procesā, kas var vairākas reizes pārsniegt brīdinājumā norādīto summu.

Tātad – brīdinājuma saņemšanas gadījumā vienmēr termiņā jānosūta tiesai atbilde.

4. Parādu piedzinēju tālruņa zvani un atgādinājumi par parādu samaksu

Ļoti daudzi iedzīvotāji saskaras ar problēmu – pastkastītes tiek piegāztas ar parādu piedzinēju brīdinājumiem par visiem iespējamiem parādiem vēl no gadsimta sākuma, kā arī telefona zvaniem reizi mēnesī, ja piedzinējiem izdevies tikt pie upura tālruņa numura. Protams, visiem prasījumiem jau sen iestājies noilgums, bet zvana. Un telefoniski viņiem var stāstīt, ka parāds netiek atzīts, parasti vienalga turpina zvanīt uz sūtīt vēstules. Ar īpašu neatlaidību izceļas Conventus un Gelvora Sergel. Daži piedzinēji pat nekautrējas sūtīt pretenzijas un zvanīt juridisku personu esošajiem un bijušajiem valdes locekļiem par juridisku personu parādu samaksu, par kuriem valdes locekļi personīgi nekad nav bijuši atbildīgi.

Kāpēc viņi to dara un uz ko cer?

Atbilde ir šī raksta sākumā norādītā Civillikuma norma - ja parādnieks aiz kaut kāda iemesla tomēr izpilda noilgušu prasījumu, tad viņam nav tiesības prasīt no kreditora atpakaļ to, ko viņš tam izpildījis.

Šie parādu piedzinēji uzpērk no dažādām firmām noilgušu prasījumu paketes, maksājot 3-6% no prasījumu pamatsummas vai vēl mazāk (reizēm saņem šādus aizvēsturiskus prasījumus kā bonusu), un tad uzsāk īstu teroru, zvanot un sūtot atgādinājumus par veciem, sen noilgušiem parādiem. Cerot, ka upuris neizturēs un samaksās vismaz kaut ko. Un draud ar iekļaušanu parādnieku bāzēs un vēl visādām sankcijām. Bet, ja tomēr izdodas piespiest upuri samaksāt un parāds patiešām ir bijis īsts, tad atprasīt, atsaucoties uz noilgumu, to pēc tam vairs nevar.

Ko darīt šādā situācijā? Pirmkārt, pārliecināties, ka prasījumam iestājies noilgums. Pēc tam nosūtīt parādu piedzinējam vēstuli, ka pieprasītais parāds netiek atzīts, ja parādu piedzinējam ir prasības tiesības, lai ceļ prasību tiesā un izbeidz sūtīt paziņojumus un zvanīt.

Pēc šādas vēstules parādu piedzinējs vairs nevarēs atsaukties uz darbību Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma ietvaros, jo parādu piedzinējam ir skaidri norādīts – parāds netiek atzīts, tātad strīds ir par tiesībām.

Ja parādu piedzinējs to ignorē un turpina sūtīt brīdinājumus, jāraksta sūdzība Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Pēc PTAC iejaukšanās parasti šādi uzbrukumi izbeidzas. Ja neizbeidzas, tad jāraksta PTAC atkārtoti.

PTAC jāraksta arī gadījumos, ja parādu piedzinējs uz šāda noilguša parāda pamata iekļāvis upuri parādnieku datu bāzēs un tas rada problēmas ar banku, piemēram. Ja banka uzdod jautājumus par šādu parādu, kura kādā bāzē nav bijis, bet pēkšņi parādījies jau pēc noilguma iestāšanās, tad bankai jāizskaidro situācija, jānorāda, ka parāds netiek atzīts un jāraksta sūdzība PTAC.

Viss augstāk norādītais (izņemot patērētāju tiesību aizsardzību) attiecas arī uz juridiskām personām, bet tām parasti ir lielākas iespējas saņemt izsmeļošu juridisko konsultāciju.

Šī raksta mērķis nav sniegt ieteikumus, kā izvairīties no parādu samaksas, bet sniegt padomu, kā pareizi rīkoties noilgušu parādu piedziņas gadījumā fiziskām personām, kuru iespējas saņemt juridisko konsultāciju, kaut vai pamatlīmenī, ir ierobežotas. Tāpat šis raksts nav universāla instrukcija, vienmēr ir vēlams katrā konkrētā gadījumā konsultēties ar juristu, ja tāda iespēja pastāv.

Novērtē šo rakstu: