Iesaki rakstu: 
Parastā latvieša nāve, šķiet, tiek nedaudz atlikta. Kā vienmēr, tikai sagadīšanās, latviešu pašu gribas tur nav. Kreisi liberālā doktrīna, kas nieka 30 gados izdeldēja mūsu tautu stipri vairāk, nekā tas bija sanācis diviem kariem, tagad agonē visā pasaulē. Un latviešiem atkal būs mazs vēsturiskas atelpas brīdis.
Jautājums, kā mēs to izmantosim. Spēsim atdzīvināt biznesu, novērst cilvēku bēgšanu no valsts? Spēsim atjaunot rūpniecības konkurētspēju? Uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un tautas ticību varai? Tas ir, noskriet to pašu maratonu ar tām pašām kāju protēzēm, kuras lietojam pēdējos 30 gadus? Acīmredzami nē.
Pašiem mums tam nepietiek ne spēka, ne prāta. Tauta ir klusībā akceptējusi krahu un ne uz ko vairs necer. Un šo stāvokli izmainīt ir gandrīz neiespējami. Bet cerīgas lietas pasaulē tomēr notiek, tajā pašās Savienotajās Valstīs, kas katram meinstrīma latvim bija paraugs un iedvesmas avots, notiek reformas, turklāt ātras un radikālas. Pasaules superlielvara nebaidās no pārmaiņām un stereotipu laušanas! Par ko gan vajadzētu baidīties mums? Kas varētu padarīt Latvijas ļaužu vēl nožēlojamāku? Ne jau reformu mēģinājums...
Godīgi atzīstot kvalificētu ideologu un ekspertu neesamību, varam tikai iedvesmoties no tiem, kuriem pietiek gan saprāta, gan apņēmības un politiskas gribas, lai veiktu galvu reibinošas reformas, kas izmaina visu superlielvalsts ASV kursu.
1) Tautas vēlēts prezidents
ASV vienmēr ir tautas vēlēts prezidents. Neskatoties uz Demokrātu mahinācijām, tas strādā. Trampam šobrīd ir pilnīgs tautas vairākuma atbalsts. Viņam ir tiesības runāt vairākuma vārdā.
Vai mūsu stāvokli Latvijā izmainītu tautas vēlēts prezidents? Tas nav brīnumlīdzeklis, lai saliedētu tautu, bet ļautu saprast, kas ir tā autoritāte, kas ir tās vērtības, kurām sekotu vairākums. Jo tieši vērtību jautājums ir izšķirošais - citādi partiju zooparka dzīlēs radīsies ne tikai dakteri un klajas minoritātes, bet arī smagākas deviances, kas pretendēs būt tautas prezidenti. Mēs varam šo klaunādi izbeigt un pieprasīt tautas vēlētu prezidentu kā vienojošu faktoru uz visiem pieņemamu mērķi nākotnē. Un to nav grūti panākt!
2) Satversme nav svētā govs!
Tā jāgroza, ja laika gars un situācija to prasa. Esam nonākuši līdz absurdam, tautai un vara šobrīd ir dažādas vērtību sistēmas, reāli 5% - 7% liberāļu pārvalda 90% konservatoru. Katras vēlēšanas tiek manipulētas ar kontrolētas preses palīdzību, tie, kas uzvar un pārņem 100% varas, uzvar ar 2 - 3% starpību. Rezultātā iegūstam nerīcībspējīgu Saeimu, kur atbildīgās vietās sēž profāni un vienkārši nepiemēroti cilvēki. Šādā situācijā opozīcija pārvēršas par fikciju, nevis pretsvaru, kas veido spēku balansu. Rezultāti ir visiem redzami - nav tāda projekta, kas nebūtru izgāzts un nebūtu beidzies ar fiasko!
Ir pienācis laiks ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kas pārtrauks sīkpartiju haosu un ļaus pašiem latviešiem labāk saprast, ko viņi vēlas. Turklāt tas liks pašām partijām radikālāk formulēt savas ideoloģijas, pārtraucot esošo farsu, kad savā starpā konkurē bariņš liberālu un ultraliberālu partiju, uz ko ar šausmām nolūkojas parasta, konservatīva Austrumeiropas postsovjetu tauta. Piemēram, gaišajā pilsētā uz kalna, kas tā patīk latviešiem, ir tikai divas partijas.
3) Ministru kabinetā jabūt tikai nozares profesionāļiem
Esošā situācija robežojas ar scēniņu no trako mājas vai cirka izrādi. Vakcinators - pianists, klimaksa nomocītas, histēriskas sieviņas ĀM un žurnālists – finansists jau ir redzēts. Progresistu hunveibini izglītībā jau ir kas jauns. Atliek atzīmēt, ka partijas piederība nav profesija un kvalitātes garantija. Turklāt, ja partijām atņemtu šo iekārojamo opciju salikt amatos savējos, tad svarīgo nozaru pārvaldība noteikti uzlabotos, jo ministrs paliktu amatā pietiekami ilgi, lai būtu atbildīgs par rezultātu. Samazinātos arī korupcija, jo esošie kampēji ir limitēti ar 4 gadu termiņu. Tāpēc arī mēģina neapvemties un neaizrīties, cenšoties 4 gados ierīt visu, kas nepieciešams bērniem un mazbērniem.
4) Funkciju audits visās institūcijās
Tieši tas, kas trakā spēkā un efektivitātē plosās ASV. Latviešiem atliek tikai kopēt.
Cik tur tā darba? Piemēram, Klimata ministriju var izmest mēslainē bez jebkāda audita, pilnīgi visu un uzreiz. Visu, kas saistīts ar klimatu, zaļo dīlu, inkluzivitāti, visus Švāba mēslus var izlidināt ārā kopā ar šo ideju fiziskajiem nesējiem. Cik naudas varētu ietaupīt, atsakoties no dažādām “zaļajām” subsīdijām?
Ja kas, ar PVO un Parīzes Klimata dīlu arī Latvijai nav pa ceļam. Summas, ko varētu ietaupīt uz šo bīstamo ekstru, ir ļoti lielas.
5) Ierēdņu atbildība un rotācija
Šobrīd visā atjaunotās Republikas laikā neviens ierēdnis nav atbildējis par sava darba rezultātiem. Ir jāievieš augsto politisko ierēdņu darba regulārs parlamentārais novērtējums - ierēdnis, kas izgāzis projektu vai nav savācis Saeimas vairākuma atbalstu, politikā vairs atgriezties nevar.
6) Sen apspriestā tēma par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un Saeimā
Tas automātiski izriet no mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešanas, 100 Saeimas deputāti vairs noteikti nebūs vajadzīgi.
7) Atdot tautai tās nozagto balsi - noteikt referenduma slieksni 50 000 balsu līmenī
Kā savā slavenajā runā teica Venss - ASV jūs neaizsargās no pašu tautām. Tas, ka latvieši nav vienīgie, kam nozagtas balsis, ir redzams visā Eiropā. Visi konservatīvie tautu pārstāvji tiek vajāti visā Eiropā. Un incidenti, ko vērojam, ir viens par otru apkaunojošāki. Puntu uz “i” uzlika Rumānijas prezidenta kandidāts, kurš nokļuva cietumā, un šis fakts izraisīja sašutuma vētru ASV establišmentā. Kreiso liberāļu totalitārisms ir kļuvis patoloģisks, kā joko skeptiķi, Orvels savu ”1984. gadu” uzrakstīja kā brīdinājumu, nevis kā lietošanas instrukciju. Un svērtenim ir tendence nākt arī atpakaļ, tad nāksies spiegt, slēpties un izlikties nesaprotam, kāpēc visi ir tik naidīgi.
Īsumā šis arī būtu skelets valsts pārvaldes reformai, bez kuras nav jēgas Latvijas valsts turpmākai pastāvēšanai.
Notikumi attīstās strauji, priekšā megakrīze, jauna pasaules pārdale, iepriekšējo Latvijas “saimnieku” diversijas, nelietības un korupcija ir smagi, varbūt pat neatgriezeniski iedragājušas Latvijas valsts un tautas dzīvotspēju pēdējo 20 gadu laikā. Bezcerībā ir izaugusi vesela paaudze, kas plāno pamest Latviju pēc 11. klases beigšanu un bērnus rada tikai ārzemēs, jo tikai tur viņi spēj tos nodrošināt. Varbūt tomēr vēl nav par vēlu, un varbūt vēl spēsim savākties? Varbūt vairs ne. Bet to mēs uzzināsim tikai mēģinot. Un balsojot par partijām, kas izvirzīs šādu reformu kā prioritāti nākošajās vēlēšanās!
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
