Parazīti sauc bezatbildību par brīvību, savāra mēslus un tad nogaida, līdz viss tiks sakopts, lai pēc tam atgrieztos un turpinātu ķēzīties
Lauma Sproga-Jankoviča31.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es atzīstos, un man vajag to izteikt... man nav vairs žēl vīrusa skarto, kuri nonāk stacionārā. Es mehāniski un godprātīgi veicu savu darbu, bet man ir žēl to pacientu, kas tiek apdalīti.
Nē, es neesmu izdegusi un daru visu, kas manos spēkos, lai šo sērgu uzveiktu. Priecājos, ka spēju un protu to, kas šai cīņā noder. Jūtos savā vietā joprojām. Bet arī mani resursi nav neizsmeļami.
Līdzjūtība un empātija ir limitējama pie tā, kas notiek. Lai neizdegtu. Šis ir laiks, kad nav laika tēlot un no katra izlien viņa īstā daba. Nav laika tiekties būt labākam. Ir jābūt un jādara. ĀTRI! Vēl ātrāk. Ātrāk, nekā izdomāji, jo tas ir automātiski skaidrs un tik ilgi domāt nedrīkst.
Mediķis, lai veiktu visu nepieciešamo un kvalitatīvi, nepieciešamajā ātrumā, kļūst par kaut ko līdzīgu dispečeram vai kaujiniekam, kam jāizdara darāmais, neraugoties ne uz ko. Kļūstot empātiskam pār mēru, var paraut zem straumes. Nepaspēt reaģēt.
Nav vairs laika ne skaidrot, ne laipni pagaidīt, kad pacients izdzers ūdens glāzi. Ne tālab, ka dusmas, bet tāpēc, ka citi arī smok. Turpat blakus kādam smadzenēm skābekļa trūcis tik ļoti, ka tas plēš nost sev dzīvības funkcijas uzturošās un kontrolējošās trubas.
Man ir skumji par kolēģiem, kas savas fizioloģiskās vajadzības vairs līdz 20.00 vakarā nevar apmierināt - kā paēst, pirmo reizi aiziet uz labierīcībām. Ka kolēģi pa 4-5 stundām skafandrā skrien. Ticiet - tas ir pavisam citādi nekā sēdēt baltā stērķelētā halātā vai glītā kostīmiņā. Novelkot skafandru, viņi maina zeķes, un no viņiem nepil, - sviedri tek straumītē. Ja saniezas deguns, šī sajūta jāanulē, jo pakasīt degunu nav iespējams.
Tu esi bīstamajā zonā. Uz labierīcībām netiec, jo esi kontaminēts. Padzerties nevar, jo esi hermētiski iepakots. Lai, izejot no netīrās zonas, nenestu apkārt vīrusu. Bet... tāds darbs. Ar pātagu neviens nav tur iedzīts. Tā ir apzināta izvēle un lēmums šo darbu darīt.
Neviens no mums šo negaidīja. Mēs nezinājām, kad mācījāmies, ka forma mūsu sejā atstās reālus nospiedumus un dažkārt ilgstoši paliekošus pleķus. Bet mēs paliekam. Jo izvēlamies palikt. Mēs ticam - tas reiz beigsies.
Man ir dusmas par tiem, kas gānās, dusmas, ka medicīnas nozare tik ilgi kliegusi pēc sakārtošanas un bija vajadzīga pandēmija, lai pierādītu faktus. Un man ir dusmas, ka mediķiem ir jābūt tādiem un šādiem un atbilstošiem un empātiskiem un jāievēro tas un šis, bet ir daļa sabiedrības, kuri negrib saprast vai izliekas nesaprotam, lai gūtu popularitāti un iekļūtu varas gaiteņos uz šī rēķina.
Un viņi drīkst... drīkst pa logu un kanalizāciju līst ģērbtuvēs, boksos, filmēt, montēt, dezinformēt... nofilmēt skafandra novilkšanas zonu un gaiteni, bet pateikt, ka tā ir vīrusa zona. Tas nav godīgi.
Skumji un dusmas, ka krīzes apstākļos lēmumi balstīti "uz elektorāta vēlmēm", nevis absolūto nepieciešamību, uz ko zinoši speciālisti norādīja jau laikus.
Vēl es nesaprotu... kā var tā būt, ka pa visu šo laiku mārketinga speciālistu pārpludinātajā valstī nevar atrisināt komunikācijas problēmu. Kā?!
Man ir prieks par katru, kurš sadzird pirms vakcinācijas, ka ir vērts izvēlēties atnākt uz poti 2x, bet darīt to ne tikai ķeksīša pēc, bet arī, lai sevi pasargātu, un tādi ir. Tie, jā, - tie rada prieku un sajūtu, ka ir vērts runāt, skaidrot.
Es nepadošos un turpinu cīņu ar sērgu. Un jūtos laimīga, ka man nav jāstāv malā. Kaut tieši pirms sērgas biju nolēmusi doties uz Norvēģiju. Mani vajag, un esmu noderīga šeit. Nenožēloju.
Bet, mīļie, šis nav iejūtības laiks. Šis ir jāuzveic ātri. To vārdā, kas apzinīgi un atbildīgus lēmumus pieņēmuši. To vārdā, kuri spiesti apstāties un kuru ekonomiskā situācija cieš tik un tā brīvmākslinieku dēļ. Par daudz mums viņu... Par daudz to, kuri brīvību jauc ar bezatbildību.
Brīvi cilvēki uzņemas atbildību par savu rīcību vai neizdarību. Parazīti sauc bezatbildību par brīvību, savāra mēslus un no augsta zara kliedz uz visiem, kā šie visu piegānījuši, un nogaida, līdz viss tiks sakopts, lai pēc tam atgrieztos un turpinātu ķēzīties.
Un vēl - es esmu nelabojams optimists un ceru, ka no šī visi būs mācījušies un nezaudēs cilvēcību, veselo saprātu un novērtēs izglītības nozīmi, tieksies pēc tās. Es ceru, ka cilvēki iemācīsies komunicēt efektīvi un konstruktīvi. Lai top!
Tikmēr pagaidām - viss ir stipri slikti, un man par to skumji.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
