Iesaki rakstu: 
Līdz vēlēšanām vēl labs ceļa gabals ejams, bet daži nepacietīgākie politiskie spēki jau ir sākuši priekšvēlēšanu skrējienu. Pat tāda politiskā maita kā Jaunā koservatīvā partija, kura pēc pēdējām vēlēšanām bija aprakta ceļmalas grāvī, lai nesmirdētu un nemaitātu apkārtējiem gaisu, par katru cenu cenšas atgādināt par sevi. Turklāt dara to, kaut arī pēdējie līķu tārpi jau ir pametuši tās satrūdējušās miesas.
Rosību, pašlaik ne tik pamanāmu, izrāda arī cits izsmeļamajā bedrē iemests politveidojums vai politpulciņš, kā kuram labpatīk to nosaukt, – Attīstībai/ Par. Tautā pazīstams kā dažādu savtīgu, ekonomisku projektu bīdītājs konkrētu personu interesēs.
Bija laiks, kad Rīgas stāvvietu karalis Pūce un viņa ieliktenis ministra krēslā, lai piedod dievs, aizmirsu tā jaunskunga vārdu, labi sakārtoja lietas un nodrošināja sev uzticamās pašvaldības ar vajadzīgiem projektiem un skaļām uzvarām dažādos konkursos. Vai tas līdzēja vēlēšanās? Tas jau ir cits jautājums. Varbūt Sociālās integrācijas fonds (turpmāk SIF) varētu piešķirt kādu grantu un veikt padziļinātu šī jautājuma izpēti. Nākamajām paaudzēm tas noteikti noderētu.
Nesen Latgales rajona tiesai tika nodota izskatīšanai krimināllieta par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu. Lietā arī ir apsūdzēta kāda bijušā mēra Bartaševiča ģimenes locekle par uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas. Kā iespējama nozieguma izdarīšanas vieta lietā varētu figurēt laulību gulta.
Cienījamais lasītājs teiks, te nu gan autoram šīferis ir pavisam noslīdējis no jumta! Kāds sakars ir Režicas urkam ar cienījamo autostāvvietu mahinatoru Juri Pūci, bet... dodiet man iespēju paskaidrot savu apgalvojumu.
Ilgus gadus pastāvēja uzskats, ka labākās vietas, lai bīdītu dažādus aizdomīgus darījumus, ir medības, pirtis un saunas, bet mūsdienu pieredze rāda, ka pat pirts lāvas tiek noklausītas un arī medībās dažreiz gadās nelaimes gadījumi ar medību biedriem. Apgalvošu, ka drošākas vietas par laulību gultu nav. Ja arī kāds ir pabāzis zem matrača kādu mazu, mazu ierīcīti ar iebūvētu mikrofonu, tad vēlāk visu var skaisti norakstīt uz pārbagātu erotisko dzīvi. Kurš mūslaikos nav izmēģinājis dažādas lomu spēles.
Jurim Pūcem nav jādodas saunā, nav jāiet mežā bekot, lai sakārtotu dažādas lietas. Jurim Pūcem, vienalga, vai ģimenes virtuvē vai, laiski guļot uz dīvāna, ir tikai jāpačukst laulenei Zaigai, ka šitie vīri ir mūsējie un viņiem nepieciešams palīdzēt.
Kādēļ tāds nesmalkjūtīgs apgalvojums? Uzdrošināšos apgalvot, ka ir dažas pašvaldības, kuras ar apskaužamu regularitāti uzvar dažādos Zaigas Pūces vadītā SIF projektos un konkursos. Sevišķi bieži tas gadās laikā, kad pie durvīm klauvē kārtējās vēlēšanas. Atzīmēšu, ka visas šīs pašvaldības saista tuvas, ja ne intīmas attiecības ar augstāk minēto politisko augoni – Attīstībai/Par.
Lūk, neliels piemērs. Vecā labā Līvānu pašvaldība. Kas tik tā pēdējos gados nav bijusi, kādos tik konkursos nav uzvarējusi. Bijusi iedzīvotājiem draudzīgākā pašvaldība gan Latvijā, gan Latgalē, vairākkārtējā šo nopietno konkursu laureāte. Sevišķi šī kaite saasinās pirms kārtējām vēlēšanām, kad vietējie līderi steidz uz skatuvi, lai saņemtu mūslaiku ceļojošos sarkanos karogus. Lojālā prese un TV sajūsmā spiedz. Redz, kādi varoņi! Tikai par iedzīvotājiem un tikai par viņiem pašvaldība tur savu rūpi. Mīļie, visi kā viens uz vēlēšanām! Visi kā viens par Gintu Kraukli un Andri Vaivodu! Alternatīvas nav! Tikai viņi!
Aiztecējis daudz ūdeņu pa Dubnas upi, vecie sasniegumi ir jau aizmirsušies. Šūpoles un smilšu bedres pilsētas mikrorajonos ir jau demontētas, bērnudārzu audzinātājas ir pieradušas pie savas jaunās algas. Priekšsēdētājam Vaivodam KNAB ir izkratījis dzīvojamo māju un pārbaudījis arī apakšbikšu gumiju, bet vietniecei Krauklei kā parasti nav kauns ne par masu nekārtībām pilsētas centrā, ne par savām tīrajām rokām. Viņai vispārībā nekad nav kauna!
Un, lūk, pārsteigums! Līvānu mājas lapā https://www.livani.lv/lv/jaunums/livanu-novada-pasvaldibas-centrala-parvalde-sanem-statusu-gimenei-draudziga-darba-vieta tiek nopublicēta sensacionāla ziņa, ka Līvānu novada pašvaldības Centrālā pārvalde saņem statusu „Ģimenei draudzīgākā darba vieta”. Pat nav svarīgi, kā tas izpaužas, ko tas nozīmē, galvenais, ka atkal ir noorganizēta kāda pozitīva ziņa par Līvānu domi. Lai skan fanfaras un Jezups pūš debesu bazūnes. Vēlēšanas taču nāk!
Nav slikts tituls, bet mazliet padomāsim, kurai tad Līvānu domes Centrālās parvaldes ģimenei Līvānu pašvaldība ir izrādījusi vislielāko draudzīgumu. Nemelošu, kad apgalvošu, ka ārpus konkurences šajā kategorijā ir Kraukļu – Sņikeru ģimene.
Pat Latvijā nav aprakstīti tādi gadījumi, kad savu piedzīvotāju Juri nekautrējoties var iecelt par tās pašas Līvānu domes Centrālās administrācijas vadītāju. Kad uzticēto dienesta automašīnu var lietot personīgos izbraucienos gan vienatnē, gan divatā. Kad draudzeni un reizē pats sevi var nopakot ar pašiem jaunākajiem un dārgākajiem gadžetiem. Kad var ģimenes lokā apmeklēt dažādus seminārus un dārgas prezentācijas un pasniegt to par dienesta komandējumiem. Ko labāku var vēlēties? (https://pietiek.com/raksti/atklata_vestule_livanu_novada_pasvaldibai_par_tas_rijigo_un_nekaunigo_administracijas_vaditaju/ ).
Kad dažādu kontrolējošo iestāžu uzmanība kļūst pārāk uzmācīga un nabadziņš ir spiests aiziet no darba domē, tad to var pasniegt kā šausmīgu upurēšanos pilsētas labā. Lūk, visi pašvaldības staļļi ir izmēzti, un tagad ir jāpataupa pašvaldības nauda un jāatpūšas pirms kārtējā draudzenes Gintas uzdevuma.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
