Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju tautu eksistenci. Uz latviešu tautu tas attiecas pilnā apjomā.

Pārbūves dzemdētajam genocīdam ir zināma specifika. Tas nav tipoloģiski salīdzināms ar cilvēces vēsturē pārdzīvotajiem genocīdiem. Tajos notika pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai tautu iznīcināšana reliģiskā, etniskā, rasiskā vai politiskā naida dēļ.

No pārbūves mantotais genocīds ir savādāks. Tam ir īpatnas iezīmes. Tā terminoloģiskajā fiksēšanā nepieciešams epitets „stihiskais”, jo par laimi genocīds nav apzināti mērķtiecīga akcija.

Tā ir pirmā un galvenā specifiskā iezīme. Pēcpadomju laikā konstatējamais genocīds ir stihisks genocīds – neorganizēts, bez plāna un bez vadības. Ja arī dažās nenormālās galvās eksistē ideja par īstu genocīdu kā organizētu un plānveidīgu akciju iedzīvotāju skaita samazināšanā, tad šī trakā ideja tomēr nenosaka stihiskā genocīda kopējo virzību un vismaz Latvijā nekādā gadījumā nav iegansts publiskam diskursam par genocīda nepieciešamību, kā tas diemžēl ir vienas lielas kaimiņvalsts politiskās opozīcijas antihumānajā bazūnēšanā.

Vēl ir citas specifiskas iezīmes. Arī stihiskā genocīda pamatā tāpat kā „klasiskā” genocīda pamatā ir naids. Bet tas nav reliģisks, etnisks, rasisks vai politisks naids. Tas ir specifisks naids.

Tas ir sugas naids. Tas ir cilvēku naids pret cilvēkiem. Naidīgumā nav svarīga reliģiskā piederība, ādas krāsa, tautība, politiskā partija. Svarīga ir vienīgi cilvēciskā kvalitāte. Cilvēku viena daļa pret pārējiem cilvēkiem izturas kā pret zemākas kvalitātes dzīvām būtnēm ar nepietiekamu intelektu, izglītību, darba spējām. Pret šīm būtnēm atklātā naidā izplūst indivīdi ar intelektuālā, izglītotības, darba spēju pārākuma apziņu. Sugas naids enerģiju smeļas pārākuma fetišizācijā. Pārspīlēti dievinot sevi, cilvēku viena daļa naidīgi noniecina pārējos cilvēkus.

Sugas naids būtībā ir paradoksāls – neloģisks, pretrunīgs un neatbilst reālajiem apstākļiem. Principā sugas naidam nav nekāda iemesla. Abas cilvēku grupas ir vienas sociālās kārtas pārstāvji. Starp viņiem nav nekādu radikālu atšķirību intelektuālajā, izglītotības, darba spēju ziņā. Abu cilvēku grupu sociālajā izcelsmē un socializācijas procesos nav nekādu atšķirīgu īpatnību. Tie ir cilvēki, kuri ir dzimuši un uzauguši šķiriski līdzīgās ģimenēs, mācījušies no vienām un tām pašām mācību grāmatām, studējuši vienās un tajās pašās augstskolās, darbavietās uzrādījuši līdzīgas darba spējas. Principā nav nekāda iemesla vieniem fetišizēt savu pārākumu un pārējos uzskatīt par nevērtīgiem radījumiem, apsaukājot nievājošā „terminoloģijā”.

„Terminoloģija” nav oriģināla. Tiek lietots sen pazīstamais vārds „elite”. Par „eliti” paši sevi dēvē un citiem liek viņus dēvēt pārākuma apmātie indivīdi. „Elite” savukārt visus pārējos apsaukā par „atkritumiem”, „pabirām”, „plebejiem”, „baru”, „lumpenu”, „zemcilvēkiem”, „lūzeriem”, „melnajiem”, „skrandaiņiem”, „tumsoņiem”, „reņģēdājiem”.

„Terminoloģija” nav oriģināla. Vārdi ir seni. Taču to pielietojums ir jauns. Visvairāk tas attiecās uz vārda „elite” pielietojumu.

Kas pārbūves rezultātā kļuva „elite”? Latvijā šodien to zina katrs. Vispirms „elite” formējās no „prihvatizācijas” noziedzniekiem. Pēc tam „elitei” pievienojās valsts budžeta un ārzemju fondu zagļi, bet no 2004.gada ES fondu zagļi. Latvijā pēcpadomju laikā „elite” ir Rīgas zagļu Lielā Banda un tās filiāles provincē.

Jēdziena „elite” pielietojumā tas ir vēsturiski kaut kas jauns gan Latvijā, gan pārējā pasaulē. Parasti par eliti dēvē neapstrīdami elitāras personības. Viņu lielākā bagātība ir morālais cēlums, patiesa inteliģence, garīguma un ideālisma prioritāte – tieksme sekot cildeniem ideāliem, ticība cildeniem ideāliem un cenšanās tos realizēt dzīvē.

Iepriekš teicu, ka sugas naidam nav nekāda iemesla. Abas cilvēku grupas ir vienas sociālās kārtas pārstāvji, un starp viņiem nav nekādu radikālu atšķirību intelektuālajā, izglītotības, darba spēju ziņā.

Bet tas ir tikai daļēji pareizi. Atšķirība tomēr eksistē. Atšķirība ir morālajā ziņā. „Elites” morālais līmenis noteikti būtiski atšķiras no „atkritumu”, „pabiru”, „plebeju”, „bara”, „lumpena”, „zemcilvēku”, „lūzeru”, „melno”, „skrandaiņu”, „tumsoņu”, „reņģēdāju” morālā līmeņa. „Elites” morālais līmenis nedara godu, un tas ir sociāli ļoti bīstams. Šajā līmeni ietilpst genocīda ideja. Šis līmenis pret saviem sugas brāļiem praktiski realizē genocīdu. Tas notiek stihiski. Taču tas notiek, un stihiskā genocīda placdarms ir „elite”.

Sugas naids ir saistīts ar vienu pretīgu, bet vēsturiski, socioloģiski, kulturoloģiski noderīgu pamācību darbaļaužu (proletariāta, „vienkāršās tautas”, „vidusmēra cilvēku”, „parasto cilvēku”) izpratnē.

Kas ir stihiskā genocīda (sugas naida) autori?

Atbilde nav patīkama. Stihiskā genocīda (sugas naida) autori ir proletariāta, darba cilvēku, darba tautas, sociālisma un komunisma celtniecības slavenie pārstāvji. Tātad tā sociuma daļa, kura vēl nesen tika pasniegta kā cilvēces visvērtīgākā daļa pretstatā nīkuļojošajai aristokrātijai, sapuvušajai buržuāzijai, par „mēslu” nosauktajai inteliģencei un uz siena kaudzes sapņojošajiem intelektuāļiem. Stihiskā genocīda autori nav patricieši, aristokrāti, buržuji, kapitālisti, imperiālisti. Stihiskā genocīda autori ir darbaļaudis – strādniecības, darba zemniecības un darba inteliģences pārstāvji.

„Perestroiku” un „prihvatizāciju” izdomāja darbaļaudis; proti, vienas sociālās kārtas pārstāvji. Nav nekas lasīts un dzirdēts par „perestroikas” diriģentu aristokrātisko vai buržuāzisko izcelsmi. Andropova tēvs bija dzelzceļnieks, Jakovļevs un Gorbačovs dzimuši darba zemnieku ģimenē. Arī Jeļcins ir dzimis zemnieku ģimenē. Tāpat čekistu barveži – „prihvatizācijas” varoņi – noteikti nevar lepoties ar aristokrātisko vai buržuāzisko izcelsmi. Latviešiem vispār nav bijusi aristokrātija. Par latviešu jauno buržuāziju pirms 1940.gada ne visai drīkst droši izteikties. Tādējādi pats par sevi ir saprotams, ka „prihvatizatori”, valsts budžeta zagļi un ārzemju fondu zagļi, ir vistīrasinīgākie sociālisma celtnieki un viņu atvases – „cilvēces priekšpulka” pārstāvji, kuru alkātīgās mantkārības instinkti padomju laikā bija spiesti klusi snauduļot un nogaidīt izdevīgo brīdi, lai latentās ģenētiski nelabās spējas izvērstu konkrētā nelabā rīcībā un pat genocīdā. Pārbūve atsedza sociālisma un komunisma celtniecības „priekšpulka” vienas daļas dziļo amoralitāti un cilvēcisko zemiskumu.

Ja „klasiskajam” genocīdam ir tikai viena izpausmes forma (tieša nogalināšana), tad stihiskajam genocīdam ir vairākas izpausmes formas. Tās funkcionē netieši, bet tāpat galu galā izraisa nogalināšanu – mirstības strauju pieaugumu, dzimstības strauju samazināšanos, pašnāvību skaita palielināšanos.

Piemēram, stihiskā genocīda netiešās formas ir izglītības, medicīnas, farmācijas, garīgās kultūras, mediju pārvēršana par privāto biznesu bez valsts un sabiedrības uzraudzības, valsts budžeta piesaistes un valsts sociālajām programmām. Īstajās kapitālistiskajās valstīs tas tā nenotiek. Turpretī proletāriskās „elites” pārvaldītajās „kapitālistiskajās valstīs” tas tā notiek. LR nav izņēmums.

Stihiskā genocīda efektīva forma ir cilvēku ienākumu netaisnīga sadale nodokļu veidā. Šī forma ātri izraisa radikālus sociālos kontrastus – milzīgas atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Savukārt radikālie sociālie kontrasti var izraisīt sociālos satricinājumus, sākot ar revolūciju un beidzot ar iedzīvotāju masveida izmiršanu un aizceļošanu no netaisnīgās valsts.

Piemēram, ienākuma nodoklis fiziskajām personām attiecīgajā valstī ietekmē sociālo klimatu, politisko stabilitāti, demogrāfisko stāvokli. Gudri valstsvīri to zina un ņem vērā.

Gudri valstsvīri tāpat cenšas iedibināt noteiktu proporcionalitāti starp visbagātākajiem un visnabadzīgākajiem. Ja starp viņiem ir 8 reizes liela atšķirība, tad tas rada spriedzi sabiedrībā. Ja ir 10 reizes liela atšķirība, tad apdraud nacionālo drošību. PSRS atšķirība bija 3-4 reizes liela. Krievijā pašlaik ir 25-30 reizes liela atšķirība, bet Maskavā – 40-50 reizes liela atšķirība. Milzīga atšķirība ir uz planētas. Vienam procentam no planētas iedzīvotājiem pieder 90% no planētas bagātībām.

Īstajās kapitālistiskajās valstīs, baidoties no proletariāta revolūcijas, XX gadsimtā ieviesa diferencētu pieeju ienākumu sadalē saskaņā ar principu „jo vairāk nopelna, jo vairāk maksā nodokļos”. Šajā ziņā paraugs ir Francija, Zviedrija, Dānija, Izraēla, Spānija, Vācija, Japāna.

Stihiskā genocīda panākumi Latvijā ir ļoti vareni. Pat valsts dažas amatpersonas nebaidās sūdzēties par nabadzības sistemātisko pieaugumu. Savukārt Rīgas mediji katru rītu tautu cītīgi iepriecina ar skaitļiem par aizvadītajā naktī nosalušajiem un sadegušajiem iedzīvotājiem. Nav manīts, ka kāds no viņiem būtu bijis mūsu „miljonārs”.

Stihiskā genocīda laikā obligāti nav jābūt protestiem. Sekas var būt noziedzības, alkoholisma, narkomānijas pieaugums, kā arī inteliģences degradācija. Šodienas Latvijā faktiski nav kam protestēt. Fiziski spēcīgie vīrieši ir aizceļojuši darbā uz citām valstīm. Pensionāru nabadzīgais slānis spēj protestēt vienīgi verbāli. No jauniešiem Latvijā ir palikuši tikai tizli spēkavīri, kuri fiziski nav spējīgi pacelt ne lāpstu, ne šauteni. Spoži panākumi ir inteliģences degradācijai, – šajā procesā veiksmīgi ir sasniegta deģenerācijas pakāpe. Tātad stihiskā genocīda nomāktā tauta ir palikusi bez apgādnieka. Panīkuši un pagrimuši inteliģenti domā tikai par sava vēdera piepildīšanu un perversām izklaidēm.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...