Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Pārdomām novembra notikumu gaisotnē…

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts, partija Saskaņa
18.11.2015.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nenoliedzami, katrs no mums, kurš vēl tic, ka šai valstij var būt nākotne, ar kuru varam lepoties, uzskatīs to vienkārši par sakritību, ka tieši novembris, visdrūmākais gada laiks, ir saistīts ar mūsu valsts visnozīmīgākajiem notikumiem - tas ir laiks, kad mūsu valsts ieguva neatkarību, laiks, kad mēs to nosargājām par spīti grāmatvediskiem argumentiem par to, ka tas nav iespējams, jo pārspēks bija naidnieka pusē – gan vairāk vīru, gan labāks bruņojums. Bet mēs pieņēmām cīņu un uzvarējām, jo ticējām tam, ko darām. Likmes bija augstas – mēs varējām pazaudēt savu valsti, savu neatkarību.

Arī tagad mūsu valsts nākotne, mūsu neatkarība un tālāka pastāvēšana ir apdraudēta. Un varbūt pat vēl vairāk nekā toreiz. Jo toreiz ienaidnieks un apdraudējums no tā bija skaidri redzams, un tas mobilizēja. Bija arī cīņas spars un ticība tam, ko darām. Un bija, kas ir gatavi vest kaujā, cīnīties un ziedot sevi Latvijas nākotnes labā.

Tagad daudz kas ir citādāk – naidnieks ir daudz viltīgāks un daudz izmanīgāks, un parasti mēs to pamanām tikai tad, kad tas ir jau izdarījis savu kārtējo triecienu. Un arī tad - tikai uz brīdi. Jo tie, kam vajadzētu cīnīties ar šo naidnieku, paši ir nokļuvuši tā varā, cenšas to slēpt un attaisnot. 

Šis naidnieks ir varas mazspēja, bezatbildība un visatļautība, un līdz ar to nespēja un nevēlēšanās atbildēt par savu rīcību un lēmumiem.

Rezultātā šajos gados mēs esam zaudējuši apmēram ceturto daļu savas tautas - kā visasiņainākajā karā: veseli Latvijas reģioni kļūst iztukšoti, ceļi brūk līdz ar nācijas veselību un izglītības sistēmu, pieaug sociālā nevienlīdzība, neiecietība un vienaldzība. Varētu jau turpināt aprakstīt šo “veiksmes stāstu”, bet tas katram no mums jau tāpat ir labi zināms.

Tiem, kuriem tā patīk piesaukt fiskālos un makroekonomiskos rādītājus, lai aizstāvētu šo “veiksmes stāstu”, es ieteiktu šos rādītājus paanalizēt dziļāk, un tad zem šiem virspusēji skaistajiem cipariem jūs ieraudzīsiet pavisam citu ainu. Šis “veiksmes stāsts” ir ticis veidots, nevis īstenojot pārdomātu attīstības politiku, lai tautsaimniecība kļūtu produktīvāka, vairāk spētu pelnīt, bet gan vienkārši cenšoties maksimāli izsmelt esošās iespējas, neieguldot ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamajās jomās (zināšanās, tehnoloģijās, infrastruktūrā), bet cenšoties visur, kur vien iespējams (un neiespējams), apgriezt izmaksas, lai tādējādi vismaz uz laiku nodrošinātu savu konkurētspēju un “fiskālo skaistumu” – rezultātā cilvēkiem tas nozīmē zemu darba samaksu, bet valstij – zemus nodokļu ieņēmumus, nabadzību un sociālo nevienlīdzību, nespēju uzturēt valsts funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Tas ir novedis pie situācijas, kādā atrodas kalnā kāpējs, kurš nometis savu uzkabi ar mantām – telti, guļammaisu, pārtiku, “pa pliko” skrien augšup un tīksminās, ka to var izdarīt ātrāk nekā pārējie, kuri tādu neprātību neatļaujas, saprotot, kas pēc kāda laika ar šo pliko kalnā skrējēju notiks – tas nosals vai nomirs badā, vai arī būs spiests lūgties, lai kāds to paņem savā “aprūpē”, jo pats vairs neko nespēs. Tā ir realitāte, kas neizbēgami sagaidīs mūs (un tās elpu mēs varam jau sajust), ja tiks turpināts piekopt šo “veiksmes stāstu”, kas ir balstīts uz varas nīkulīgās rīcībspējas atbilstoši pieņemtajiem nekompetentajiem un nepārdomātajiem lēmumiem.

Kādēļ tas ir noticis? Kādēļ mūsu sabiedrību satricina jauni un jauni skandāli, kas apliecina varas mazspēju un nekompetenci (labākajā gadījumā), un tik un tā nekas nemainās?

Var, protams, turpināt šausmināties vai tīksmināties par notiekošo, un tas kādam var dot arī kādu labumu - vairot materiālo vai politisko kapitālu, bet, lai kaut ko reāli mainītu - ar to nodarboties ir bezjēdzīgi, jo svarīgi ir nevis cīnīties ar sekām, bet saprast notiekošā cēloņus un censties novērst, izmainīt tos.

Diemžēl pietiekami dziļas sapratnes līdz šim par to nav bijis - tā tiek bloķēta, jo kādam tā ir ļoti neizdevīga. Var, protams, turpināt censties to visu risināt seku līmenī – “uzlabot” likumdošanu, normatīvo aktu prasības, atbildīgo/uzraugošo institūciju kapacitāti, mediju darbu, atklātību, utt. – tas viss ir naivi un sekli, un, kā to var redzēt, tas neko pēc būtības nemaina. Ja nu vienīgais padara visu to pašu notiekošo daudz izsmalcinātāku, slepenāku un dārgāku – beigās vēl liekot sabiedrībai to visu apmaksāt.

Bez dziļākas sapratnes par notiekošā patiesajiem cēloņiem, nemainot tos, mūsu valsts ir nolemta traģiskam liktenim, līdzīgi kā tas kādā novembra vakarā notika ar Maximas lielveikalu Zolitūdē - traģiskāko notikumu atjaunotās Latvijas vēsturē.

Jo, raugi, līdzīgi kā ar Maximas lielveikala ēku tas pats ir izdarīts ar Latvijas valsti: pēc projekta – ēkas nesošajai konstrukcijai vajadzēja būt vienlaidus, lai tā būtu droša, bet kādam bija ērtāk, lai tā tiktu sadalīta divās daļās. Tas pats ir izdarīts ar Latvijas valsti – pēc Satversmes vara Latvijā pieder Latvijas tautai, kuru tā realizē, ievēlot savus priekšstāvjus. Bet kādam bija izdevīgi un joprojām ir izdevīgi šķelt Latvijas sabiedrību, sašķelt to divās daļās, lai daļai no tās priekšstāvjiem būtu tiesības uz varu, bet daļa būtu varai nepieskaitāmie.

Lai arī kādā cēlā mērcē tas tiktu sabiedrībai pasniegts, tas patiesībā ir darīts ar savtīgu mērķi – lai izveidotu sev ērtu varas monopolu.

Bet monopols līdzīgi kā ekonomikā arī politikā dod iespēju realizēt savas intereses, nerēķinoties ar sabiedrības vajadzībām. Tā galvenā motivācija - kā ērtāk apmierināt savas vajadzības, un tam nav nepieciešamības uzlabot savu pakalpojumu (lēmumu) kvalitāti. Esošais varas monopols to pat vairs necenšas slēpt, bet demonstrē atklāti, vispār pat nepiesedzoties. Vai esat ievērojuši – bieži uz jautājumu, nu kāpēc atkal ir ticis pieņemts kārtējais “dīvainais” lēmums, atbilde ir tieša – tāpēc, ka mēs tā esam vienojušies koalīcijas padomē. Lēmums vairs netiek pamatots ar valsts, sabiedrības interesēm, bet gan ar vajadzību salāgot savas savstarpējās intereses, lai saglabātu esošo varas monopolu.

Ja ir varas monopols, tad nav jāatbild par saviem lēmumiem. Un tad pie varas var būt jebkurš muļķis, nīkulis vai pat nelietis, protams, ja vien nav pieķerts. Vara var pieņemt jebkādus lēmumus ar jebkādu pamatojumu - un tas ir tas, ko mēs uzskatāmi varam redzēt caur tādiem notikumiem kā  Liepājas metalurga glābšana, Pasažieru vilciena iepirkums, Citadeles pārdošana, tagad arī AirBaltic sāga.

Šis monopols ir tik tālu degradējis varu, ka lēmumus var pieņemt arī vispār bez jebkāda pamatojuma – kā, piemēram, tas bija saistībā ar bēgļiem, kad valdība jau pirms pusgada paziņoja par savu lēmumu uzņemt 250 “bēgļus”, bet joprojām nav spējusi atbildēt, kā tad tos uzņems, kur izvietos, kā tos integrēs?

Vienkārši totāla bezatbildība, nekompetence, kas sakņojas varas monopola visatļautībā un līdz ar to pilnīgā demotivācijā īstenot uzņemtos pienākumus.

Savulaik, pēdējās Saeimas priekšvēlēšanas debatēs mūsu premjerei tika uzdots jautājums: vai kaut kas būtu mainījies, lemjot par Liepājas metalurgu, Pasažieru vilcienu, Citadeli, ja uzraksts Ministru kabinetā uz sienas “Viens likums – viena taisnība visiem” atrastos nevis aiz muguras, bet premjeres acu priekšā? Uz to atbilde bija : “Nē, nekas nemainīsies! Kamēr Saskaņas nebūs, nekas nemainīsies...”

Ironiski, bet Straujumas kundzes vārdos ir dziļa patiesība, ko uzskatāmi apliecina ne tikai tas, kas tagad notiek nu jau ap AirBaltic (vismaz šo pirmsvēlēšanu solījumu valdība ir turējusi: nekas tiešām nav mainījies – turpinās varas bezatbildība un mazspēja… ). Jo turpinās šis varas monopols.

Lai to saglabātu tiek izmantoti visnekrietnākie meli – piesaucot ģeopolitiskos draudus, kuri sagaida Latviju, ja tiks zaudēts esošais varas monopols. Lai gan, kā to uzskatāmi parāda pēdējie notikumi, kaut vai tajā pašā bēgļu jautājumā - vislielākais ģeopolitiskais apdraudējums Latvijas valstij nāk no pašas valdības. Esošās varas mazspēja un nekompetence ir lielākais drauds Latvijas valstij un Latvijas tautas nākotnei.

Kāpēc tomēr kaut kas beidzot var mainīties, kā to atzina premjere – ja Saskaņa būtu valdībā?

Premjerei ir taisnība, bet ne jau tāpēc, ka Saskaņa būtu labāka par saviem politiskajiem konkurentiem, ne jau tāpēc, ka sociāldemokrātija ir atbildīgāka politika pret savu tautu, nekā ilgstoši piekoptais liberālisms, bet, pirmkārt, tāpēc, ka Saskaņa ir vienīgais politiskais spēks, kas var radīt reālu konkurenci esošajām varas monopolu baudošajām partijām, un izjaukt šo monopolu, liekot politiskajām partijām konkurēt par savu vietu pie varas. Tādējādi partijām beidzot nāktos parādīt labāko, ko tās spēj (nevis pašas priekš sevis, bet gan valsts un sabiedrības labā) – tām nāktos atbildēt par saviem solījumiem vai zaudēt savu varas pozīciju.

Arī Saskaņai tā būtu iespēja un izaicinājums parādīt savu labāko sniegumu un pierādīt, ka tieši tā ir tas iztrūkstošais posms (nevis apdraudējums, kā to saprotamu iemeslu dēļ cenšas pasniegt varas partijas), kas ir vajadzīgs Latvijai, lai tā beidzot varētu īstenot patiesu veiksmes stāstu, saliedēt Latvijas tautu kopīgiem centieniem labākai Latvijas nākotnei. Bet Saskaņas nelabvēļiem tā būtu iespēja cerēt un pierādīt, ka tā nav uz to spējīga, un aizsūtīt to politiskajā mēslainē.

Uzskatāms piemērs ir mūsu ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Tai ir izdevies pārvarēt šo politisko Rubikonu – tur politiskā konkurence notiek pa visu spēles laukumu, tur nav malā noraidīto. Līdz ar to arī lēmumi tiek pieņemti pārdomātāki un atbildīgāki, jo par tiem ir jānes lielāka politiskā atbildība – var pazaudēt savu varas pozīciju.

Savukārt, ja par pieņemtajiem lēmumiem būs jāatbild, tas veicinās politisko līderību (kuras tā pietrūkst mūsu valstī) – partijas būs spiestas virzīt amatos tos, kas ir spējīgi arī ko paveikt, nevis tikai aizpildīt vietu un netraucēt patiesajiem “darboņiem” aizkulisēs īstenot to, par ko valdība uzzina (ja vispār uzzina) pēdējā brīdī, bet sabiedrībai tas viss ir jāapmaksā. Pēc būtības pie varas Latvijā politiķi – cilvēki, kam ir vīzija par valsts attīstību, un vismaz vēlme (ja ne gatavība) to īstenot – gandrīz nemaz nav atrodami. Jo vajadzīgi ir tikai izpildītāji un, vēlams, paklausīgi, vēlams, tādi, kas īsti neapjēdz, ko dara. Tāpēc tik daudz par “politiķiem” ir iecelti bijušie ierēdņi. Rezultātā Latvijas politika ir saindēta ar nīkuļu filozofiju – nevis kā kaut ko paveikt, bet kā tikai neko nedarīt, lai neradītu problēmas (sev).

Pieminot Latvijai zīmīgos novembra notikumus, rodas pamatotas pārdomas - ja toreiz Latvijai būtu bijusi tāda pati valdība kā tagad – vai tā celtos, lai aizstāvētu Latviju, vai arī ar trīcošām rokām un drebošu lūpu ar cipariem un tabulām mums pārliecinoši  pierādītu, ka mēs neko nevaram darīt? Ar tādu valdību mums tagad nebūtu savas valsts…

Mēs bijām stipri, kad mūs vienoja vīzija un kopīgs mērķis, kad mēs ticējām tam, ko mēs darām, lai to sasniegtu, un tāpēc mēs to paveicām, lai cik tas kādam likās neiespējami. Tad kāpēc mēs tagad ļaujam visam notikties citādāk?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....