Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Pārdomas, noklausoties Anitras Toomas raidījumu „Zaļais vilnis”

Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
22.08.2016.
Komentāri (37)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajā raidījumā tā vadītāja Anitra Tooma, jau piesakot tēmu, informēja, ka viņa kopā ar zoologu Vilni Skuju šausmināsies par putnu medīšanas izpriecas stulbumu. Gribu uzsvērt, ka raidījums skan Latvijas Radio 1. programmā. Tātad sabiedriskajā medijā.

Sabiedriskā medija statuss un žurnālista ētika prasa objektīvi atspoguļot dažādus viedokļus. Diemžēl šajā gadījumā tas tā nenotika. Tā vietā tika pausts raidījuma vadītājas un īpaši šim mērķim izvēlēta raidījuma viesa personiskais viedoklis. Turklāt šis viedoklis tika pamatots, absolutizējot un vispārinot dažādus pieņēmumus un puspatiesības, kā arī 15 un vairāk gadus senus notikumus.

Kaut arī šis konkrētais raidījums bija veltīts putnu medībām, ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir vērsts pret medībām kā tādām. Ar tieši tādiem pat argumentiem medību noliedzēji citos gadījumos ir vērsušies pret vilku, lūšu, bebru, āpšu, pārnadžu un citu dzīvnieku medībām.

Arī šajā, līdzīgi kā citos gadījumos, argumentācija bija bezgala prasta un sekla. No sērijas – „kas jūs badā esat”, „kāpēc šaujat, tos jau nevar ēst”, „vai tad cita nekā vairs nav ko šaut” un tamlīdzīgi. Visi mednieki tika iedalīti stulbajos, labi situētajos resnvēderos un slinkajos. Katrs pats var izvēlēties kurai no grupām sevi pieskaitīt.

Tāpat ne pirmo reizi medījamās sugas pēc nezin kādiem principiem, neatkarīgi no populācijas stāvokļa tiek dalītas tajās, ko drīkstētu, un tajās, ko nedrīkstētu medīt. Nezinātājiem gribu atgādināt, ka medījamās sugas Latvijā nosaka MK noteikumi „Medību noteikumi” un pamatojums kādas sugas iekļaušanai medījamo sugu sarakstā vai izslēgšanai no tā ir populācijas stāvoklim, nevis tam, vai konkrētais dzīvnieks ir ēdams vai saimnieciski nozīmīgs.

Diemžēl šis nav ne pirmais, ne arī vienīgais gadījums, kad medniekiem tiek ierādīta vienīgi dzīvnieku skaita kontrolētāja funkcija. Klausoties Viļņa Skujas prātuļojumos par to, kuras sugas tad mednieki drīkstētu medīt un kāpēc, prātā nāca aptuveni piecus gadus seni notikumi, kad līdzīgos prātuļojumos aizrāvās arī medību jomā krietni kompetentāki vīri. Pārlasot tā laika rakstīto, sapratu, ka tas gana labi atbilst arī šībrīža situācijai, tādēļ atļāvos negrozītu pievienot savu viedokli, kas savulaik tika publicēts žurnālā MMD.

Par dabas, tradīciju un cilvēku sabiedrības daudzveidību jeb, kas sagaida medniekus nākotnē – medīsim jeb nodarbosimies tikai ar „kaitēkļu kontroli”?

Pēdējā laikā man aizvien biežāk nākas saskarties ar dažādu cilvēku, pārsvarā nemednieku, viedokli par to, kāda tad ir medību vieta jeb nozīme mūsdienu sabiedrībā. Viena no šādām reizēm bija Medību likuma apspriešanā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kad kāds, ar dabas lietām saistīts deputāts, paziņoja, ka, viņaprāt, mūsdienās medības pieļaujamas vienīgi kā dzīvnieku skaita regulēšanas pasākums. Tajā pašā reizē no dzīvnieku aizsardzības organizāciju puses, attiecībā par medībām ar loku, izskanēja viedoklis, ka tas ir principa jautājums. Argumentu, kāpēc neatļaut, īsti nav, bet viņuprāt būtu jāaizliedz jebkuras medības. Ja to nevar izdarīt, tad uzdevums ir nepieļaut nekādu jaunu medību paņēmienu ieviešanu. Tas pats attiecībā uz mednieku vecumu – nedrīkst pieļaut, ka jaunieši aizraujas un sāk nodarboties ar medībām! Jo šādā gadījumā notiks, viņuprāt, ļaunākais – ar medībām joprojām nodarbosies pietiekami liela sabiedrības daļa. Pie kam ne tikai večuki, bet arī jauni, spēcīgi, aktīvi cilvēki.

Pēdējais piliens, kas arī izprovocēja šo manu pārdomu uzlikšanu uz papīra, bija raksts „Bebrs – neaizsargātais aizsargātais kašķu avots” MMD oktobra numurā, kurā Didzis Pakalns sarunājās ar VMD Medību daļas vadītāju Jāni Ozoliņu. Kaut arī labi pazīstu un patiesi cienu abus minētos kungus, šajā gadījumā man nebija pieņemams tas, kā tika spriests par beru medībām. Un proti, tikai un vienīgi no viena aspekta – postījumu novēršana. Rakstā gandrīz neparādās vārds „medības”, bet ik pa brīdim skan „postījumu kontrole”, „bebraiņu vai apmetņu likvidēšana”, „dambju jaukšana”, „efektīva postījumu samazināšana” utt..

Lai cik skumji tas nebūtu, bet sarunas tēma patiesībā atbilda nevis tematam medības, bet gan angļu valodas terminam „pest control” jeb kaitēkļu ierobežošana. Šajā gadījumā par bebru tika runāts tāpat kā par peļu vai žurku izķeršanu mājā vai kūtī. It kā jau sarunas iemesls bija bebru medīšana pavasarī jeb precīzāk aprīlī. Tomēr atzīstot, ka jautājums patiesībā vairāk ir ētiskas dabas un šādas medības populācijai nekādu būtisku ietekmi nenodara, sarunas biedri šo medību laiku pasludina kā nepieņemamu jo tas lūk neesot visefektīvākais no postījumu ierobežošanas viedokļa.

Šobrīd pasaulē aizvien populārāk kļūst runāt par daudzveidību. Visdažādāko – bioloģisko, dabas, sabiedrības, kultūras un citu. Un vienmēr tiek uzsvērts, ka tieši daudzveidība ir tā, kas dara stipru, bagātu un nodrošina ilgtspēju. Šajā gadījumā es saskatu, ka ir cilvēki, kas visādi cenšas samazināt tieši medību daudzveidību. Kā tas izpaužas? Kaut vai šis, iepriekš minētais raksts par bebru medīšanu. Man visiem spēkiem tiek potēts, ka vienīgais pareizais bebru medīšanas veids ir vasaras beigās ar suņiem alās, jo tas lūk esot visefektīvāk. Bet ko darīt upēs vai ezeros, kur ar suņiem medīt nav iespējams? Vai ja man nav šāda apmācīta suņa? Vai tādā gadījumā, ja man ar mietu nosist no alas izraktu suņu noturētu bebru šķiet vēl krietni neētiskāk nekā aprīlī ar ieroci nomedīt pērno jaunuli?

Un kā rīkoties, ja manā medību iecirknī nav pēc kāda „speciālista” domām likvidējamu bebru apmetņu? Vai šādā gadījumā man bebru medības ir liegtas vispār? Un vai medību efektivitāte jāvērtē tikai no likvidēto apmetņu viedokļa? Varbūt šeit jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, tas, ka augustā nomedīta bebra ādai faktiski nav nekādas kažokādas vērtības atšķirībā no ziemas beigās nomedītā? Medības ar slazdiem tiek aizmirstas vispār. Šobrīd visā pasaulē tiek uzsvērts, ka medības ir dažādu tautu kultūras un tradīciju mantojums. Manuprāt, medības kā šī kultūras un tradīciju sastāvdaļa, tieši ar to ir bagātas, ka mums ir šī daudzveidība un katram medniekam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko un piemērotāko medību veidu un paņēmienu.

Diemžēl aizvien biežāk šāda pati attieksme („pest control” medību vietā) parādās arī runājot par meža cūkām, staltbriežiem, aļņiem un citiem dzīvniekiem. Un ne tikai no īpašnieka puses, kuram, iespējams, kādreiz nodarīti postījumi, bet arī no valsts institūciju, „dabas speciālistu” un citu vidus. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka medniekiem medību iecirknī ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Tomēr, ja tiek mēģināts visu nonivelēt vienīgi līdz pienākumu līmenim, man tas nav pieņemams. Ja tas tiešām ir „sabiedrības vairākuma” viedoklis un tas, kā nākotnē izskatīsies medības, tad es palieku pie savas pārliecības, kuru paudu arī minētajā Saeimas komisijas sēdē – tādā gadījumā mednieki sabiedrībai sniedz dzīvnieku skaita regulēšanas pakalpojumu jeb servisu. Un par jebkuru servisu ir jāmaksā. Tādēļ aicinu medniekus aizstāvēt savas tiesības medīt sugas, kuru populāciju stāvoklis to atļauj, ar visiem atļautajiem medību paņēmieniem. Savukārt tos, kuri cenšas panākt dažādus medību ierobežojumus, padomāt, vai tas tiešām ir tas, kas mūsu sabiedrībai ir visvairāk vajadzīgs un vai beigās necietīs pati sabiedrība. Jo spēks un bagātība taču ir daudzveidībā, nevis vienlaidus pelēkā masā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....