Pārdomas par mūsdienu pasauli, ilūzijām un kolektīvo domāšanu
Vilors Eihmanis24.11.2025.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Šīs ir dažas pārdomas par to, kā mainās sociālās mijiedarbības un viedokļu veidošanās mūsdienu digitālajā un pārlieku informētajā pasaulē.
1. Sirreālais “abonēšanas laiks” un digitālā piederība
Mēs dzīvojam sirreālā un pilnīgi neīstā pasaulē, kur sociālo mediju rādītājiem tiek piešķirta nesamērīga nozīme. Vidusmēra cilvēkam prioritāte ir cipari, kas atspoguļo viņa digitālo popularitāti — tas, cik cilvēku viņu ir “abonējuši” (seko). Šī virtuālā statistika nereti kļūst svarīgāka par reālu, kvalitatīvu saziņu ar šiem cilvēkiem.
Sekojumu cipars vs. Emocionālā saikne. Ja jūs kādu “atabonējat” (pārtraucat sekošanu), tas var tikt uztverts kā personīgs apvainojums vai noraidījums. Šis aizvainojums rodas pat tad, ja jūs nekad neesat normāli komunicējuši. Sāpina nevis dziļas emocionālas saiknes saraušana vai interesantas sarunas izbeigšana, bet gan cipara maiņa – tas, ka statistika ir samazinājusies.
Abonēšana kā piederības zīme. Atšķirībā no agrīnajiem sociālo tīklu gadiem (piemēram, Draugiem.lv sākumā), kur vismaz tika imitēta “draudzība” un notika kaut kāda mijiedarbība, mūsdienās “sekošana” bieži ir tikai tukšs formāts. Tās ir tikai aukstas, anonīmas abonēšanas, kas pašas par sevi nenozīmē neko būtisku. Tomēr indivīdam šis cipars kļūst par piederības apliecinājumu un sociālā statusa mēru viņa digitālajā pasaulē.
2. Pūļa viedoklis un individuālās domāšanas apspiešana
Vēl satraucošāk ir tas, kas notiek, ja tu uzdrošinies domāt citādāk.
Ja tu mēģini paust vai aizstāvēt savu viedokli, kas ir pretrunā ar valdošo (vispārpieņemto) naratīvu, uzreiz seko mēģinājums tevi apspiest. Bet mērķis nav atspēkot tavu viedokli; mērķis ir marginalizēt tevi pašu kā indivīdu.
Vienveidības kults. Cilvēku, kurš spēj argumentēti un loģiski izskaidrot savu pozīciju, kolektīvs bieži vienkārši izsmies, stigmatizēs vai ignorēs. Iemesls tam ir primitīvs: “viņš nav kā visi”.
Kas patiesībā ir “vispārpieņemtais viedoklis”? Tam nav nekāda sakara ar patiesu kolektīvo domāšanu. Tas nav pūļa paša radīts viedoklis. Patiesībā tas ir konkrētas reģionālās vai globālās elites, vai interešu grupas uzspiests un caur medijiem kultivēts naratīvs. Lielākā daļa sabiedrības locekļu fizioloģiski un psiholoģiski nav spējīgi patstāvīgi domāt kritiski un veidot savu neatkarīgu viedokli.
Tad kāpēc mēs uzskatām šo kolektīvi pieņemto pozīciju par būtisku vai patiesu atskaites punktu?
Bioloģiskais instinkts pret brīvību. Mūsu aizspriedumi ir dziļi iesakņoti. Bioloģiski agrākos laikos izdzīšana no cilts nozīmēja gandrīz drošu nāvi. Šis izdzīvošanas instinkts – būt daļai no bara – joprojām spēcīgi ietekmē uzvedību. Taču mūsdienu industriālajā un informācijas sabiedrībā tu esi brīvs sekot savām idejām.
Individualitātes spēks. Ja tev ir sava skaidra ideja, ja tu esi pārliecināts par savu taisnību un proti to loģiski izskaidrot, tev nevajadzētu ņemt vērā pūļa viedokli. Jo pūlim kā tādai bezzobainai, vadāmai masai nav sava oriģināla viedokļa.
3. Emocijas pirms loģikas
Viduvējais cilvēks vispirms sajūt, ka dzīvei un pasaulei jābūt tieši tādai, kā viņš to uztver (bieži vien balstoties uz savām emocionālajām vajadzībām vai iegūto informāciju). Tikai tad viņš atrod vai piemeklē argumentus, lai attaisnotu šo jau gatavo, emocionāli iekrāsoto sajūtu.
Tāpēc tu, izmantojot loģiku un faktus, nekad mūžā nepārliecināsi kādu par pretējo, ja tas ir pretrunā ar viņa emocionālo pamatu.
Galvenais jautājums paliek: vai vispār ir nepieciešams pārliecināt? Varbūt pietiek ar to, ka tu domā pats par sevi un saglabā savu integritāti?
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
