Iesaki rakstu: 
Skatoties mītiņu un cilvēku emocijas, es neviļus aizdomājos – vai mēs vispār saprotam, par ko cīnāmies? Stambulas konvencija jau ir spēkā, un tā bija spēkā arī tad, kad pirms mēneša vīrietis nosita savu dzīvesbiedri un pats nošāvās. Tā bija spēkā arī tad, kad pazīstams uzņēmējs – tā dēvētais “naftas karalis” – smagi piekāva savu partneri un šobrīd turpina smaidīt reklāmās, esot tikai mājas arestā. Kur toreiz bija šie desmit tūkstoši cilvēku, kas vakar izgāja ielās? Kāpēc viņi toreiz neizgāja un nepiekrita kliegt: “Pietiek! Policijai ir jārīkojas!”?
Vai šie cilvēki saprot, ka ar viņiem tiek manipulēts? Es arī esmu pret jebkāda veida vardarbību – gan pret sievietēm, gan bērniem, gan pret vīriešiem. Bet es redzu, ka vardarbība šodien notiek arī citur – skolās, ģimenēs, starp bērniem. Bērni tiek pazemoti, apcelti, spiesti sacensties par atzīmēm un izpildīt vecāku nereālās ambīcijas. Tā arī ir vardarbība, tikai klusāka – bez asins pēdām, bet ar dziļām rētām dvēselē.
Un vai nav vardarbība arī tā, ko veic pati valsts? Vai tā nav vardarbība, ka vēža pacientiem netiek nodrošinātas dzīvībai nepieciešamas zāles? Vai tā nav vardarbība, ka bērni gaida rindā pie ārsta nedēļām vai mēnešiem, kamēr viņu veselība pasliktinās? Vai tā nav vardarbība, ka veci cilvēki dzīvo nabadzībā – bez normālas pārtikas, bez siltuma, bez pienācīgas medicīniskās aprūpes? Vai šī vienaldzība nav smagāka par jebkuru deklarāciju, ko politiķi paraksta skaļi, bet tukši?
Vai tie, kas vakar izgāja ielās, saprot, ka prezidentam bija iespēja šo konfliktu apturēt un ļaut sabiedrībai pašai lemt referenduma ceļā? Vai viņi redz, ka šis strīds tiek kurināts apzināti – lai novērstu uzmanību no valdības nespējas risināt patiesās problēmas: ekonomiku, veselību, izglītību, nabadzību, drošību?
Reālā situācija ir tāda, ka referendums netika izsludināts tāpēc, ka tad nevarētu notikt politiskā tirgošanās – nevarētu pirkt un pārdot viedokļus, ietekmes un klusēšanu. Tas ir veids, kā saglabāt varu, nevis rūpēties par cilvēkiem. Šis process ir kļuvis par tirgu, kur tirgojas tie, kas ir “par” un tie, kas ir “pret”, bet neviens nedomā par cilvēkiem. Ja kāds patiešām vēlētos skaidrību, būtu referendums. Bet tas nav izdevīgi tām organizācijām, kas saņem miljonus “vardarbības novēršanas” aizsegā. Referendums būtu risks – jo cilvēki varētu lemt paši, un tad šie miljoni būtu apdraudēti.
Neviens no viņiem mūs neaizstāv. Mēs neesam vajadzīgi. Un šausmīgākais ir tas, ka mēs šodien plēšamies savā starpā, nevis pieprasām no politiķiem atbildību un skaidrību. Referendumu, kur tauta pati lemj. Cilvēki taču ir saprātīgi.
Abnormāli ir tas, ka tie, kas šo visu vājprātu ir ievārījuši un nav pieņēmuši atbildīgus lēmumus, vakar iznāca pie tautas kā uzvarētāji. Viņi izstiepa rokas gaisā kā triumfētāji, un tauta kliedza sajūsmā. Es to skatījos ar nožēlu – jo tieši šie cilvēki ir tie, kas mūs līdz šim ir noveduši. Un mēs, agonijā kliedzot atkārtojam iestudētos saukļus kā aitubars, absolūti nepieslēdzot kritisko domāšanu un analīzi, bet, iespējams, nevar pieslēgt to, kas nav.
Es esmu 100% pret jebkādu vardarbību un vēl vairāk pret masu stulbumu un aklumu!!!
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
