Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bieži tos, kuri kritizē valdību vai izsaka savu neapmierinātību ar valstī notiekošajām nejēdzībām, valdošās varas aizstāvji ar dažādiem demagoģiskiem paņēmieniem cenšas apklusināt. Viņu teiktais skan apmēram šādi: “Latviija ir demokrātiska valsts, kuru vada pilsoniskās sabiedrības vairākuma intereses pārstāvoša, demokrātiski ievēlēta valdība. Kāda tauta, tāda valdība. Valsts – tie esam mēs paši. Ja kāds no mums te grib kaut ko kritizēt, tad vispirms viņam ir jāsāk pašam ar sevi.”

Vai tiešām vēlēšanas mūsu valstī ir demokrātiskas – tādas, kas atspoguļo pilsoniskās sabiedrības vairākuma gribu? Neiedziļinoties uzskaitīšu tikai pašas galvenās Vēlēšanu likumā iekļautās normas, kas būtiski ierobežo valsts pilsoņu iespējas izteikt savu gribu.

Pirmkārt, tas ir partijām piešķirtais monopols deputātu kandidātu izvirzīšanā. Otrkārt, tā ir vēlēšanu kārtība, kas paredz nodot balsis nevis par deputātu kandidātiem, bet par partiju sastādītiem deputātu kandidātu sarakstiem, liedzot iespēju nodot balsi par deputātiem, kuri atrodas dažādos partiju sarakstos. Treškārt, tā ir partijām izvirzītā 5% barjera un prettiesiskā par šīm partijām nodoto balsu pieskaitīšana barjeru pārvarējušām partijām.

Šādas vēlēšanas demokrātijas ziņā ir ļoti līdzīgas padomju laikos notikušajām vēlēšanām. Arī toreiz cilvēki bija spiesti mest urnās jau gatavus partijas un bezpartejisko bloka kandidātu sarakstus. Un arī toreiz cilvēkiem bija tiesības šajos sarakstos izdarīt svītrojumus un labojumus.

Saprotama lieta, ka pēc šāda antidemokrātiska Vēlēšanu likuma rīkotu vēlēšanu iznākums arī nevar būt demokrātisks. Pavisam nedaudz aplūkosim kaut vai tikai pēdējās 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Pēc CVK datiem vēlēšanās piedalījās 56,4% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē, ka no katriem desmit balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem tikai seši ir piekrituši piedalīties šajā antidemokrātiskajā vēlēšanu farsā. 12,05% vēlētāju savas balsis ir nodevuši par partijām, kas nepārvarēja 5% barjeru. Tas nozīmē, ka no tiem katriem sešiem, kas piedalījās vēlēšanās, katra desmitā vēlētāja balss ne tikai nav ņemta vērā, bet ir pat tikusi prettiesiski pieskaitīta barjeru pārvarējušām partijām. Visbeidzot, pašreizējo jeb Kariņa valdību sastāda partijas, kuru deputāti ir saņēmuši tikai 57,58% no visām vēlētāju balsīm, tātad tikai nedaudz vairāk nekā pusi.

Kopumā ņemot, mūsu “demokrātiski ievēlēto valdību” no katriem desmit balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ar savām balsīm ir atbalstījuši tikai trīs. Un tad arī vēl liels jautājums rodas par to, kāda daļa no šiem vēlētājiem tiešām atbalstīja partijas kā sev tuvu politisku spēku, bet cik no viņiem vienkārši atdeva savas balsis, naivi noticot partiju priekšvēlēšanu programmās sarakstītajiem melīgajiem solījumiem attīstīt, pilnveidot, sakārtot, uzlabot, atbalstīt, veicināt, nodrošināt...

Un vēl. Vai tos veidojumus, ko pie mums ir pieņemts uzskatīt par politiskajām partijām, tiešām šādi var saukt? Nu nevar savākties viena ļaužu grupa, izdomāt sev skaistu nosaukumu, uzrakstīt uz papīra jaukas apņemšanās, dāsnus solījumus un sevi pasludināt par politisku partiju.

Politiskās partijas galvenā pazīme ir kāda noteikta ideoloģija, saskaņā ar kuru šī partija konsekventi veido un realizē savu politiku. Ja partijas reālie darbi atšķiras vai ir pretēji pašas sludinātajām ideoloģiskajām nostādnēm, tad tā nav politiska partija, bet tikai ekonomiskais grupējums, kurš ideoloģiskus saukļus izmanto vienīgi kā instrumentu varas iegūšanai un savtīgu, materiālistisku mērķu realizēšanai. Un šādu piemēru Latvijas politikā ir ne mazums. Visai pamatoti var teikt, ka Latvijā notiekošajās Saeimas vēlēšanās par varu savā starpā cīnās nevis politiskie spēki, bet gan ekonomiskie grupējumi.

Varbūt kāds man šeit iebildīs, ka arī nedemokrātiski ievēlēta valsts vara var darboties valsts un tautas labā? To, cik graujoša ir šāda darbošanās, uzskatāmi liecina gan pa šiem gadiem sakrātais mūsu valsts milzīgais ārējais parāds, gan bēdīgais ekonomiskais stāvoklis valstī. Bet šoreiz pie tā sīkāk nekavēsimies. Tāpat nespriedīsim par to, cik lielā mērā mūsu valstiskumam, neatkarībai, suverenitātei un valsts teritorijas sargāšanai atbilstoša ir mūsu valsts varas atteikšanās no savas valūtas, iestāšanās globālā savienībā, gatavība uzņemt šeit ekonomiskos migrantus no Āfrikas un valsts teritorijas daļas atdāvināšana Krievijai. Padomāsim par tām savstarpējām attiecībām, kas izveidojušās starp valsts varu un valstī dzīvojošajiem cilvēkiem.

Visi Latvijā dzīvojošie, arī tie, kuri nekur nestrādā, bet pērk preces Latvijas veikalos, maksā nodokļus valstij. Laikam jau grūti ir atrast vēl kādu nodokli, kurš pasaulē būtu izdomāts, bet Latvijā vēl nebūtu ieviests. Mēs valstij maksājam par visu – par savu mājvietu, par savu auto, ja mums tāds ir, par to, ka ēdam, dzeram, pērkam zāles lai ārstētos, pērkam grāmatas, lai izglītotos, izmantojam friziera, kurpnieka vai ārsta pakalpojumus... Arī kaut ko vērtīgu uzdāvinot vai atstājot mantojumā saviem pēcnācējiem, daļu no šīs vērtības sev nodokļu veidā pieprasa valsts.

Ja mēs kopā sarēķināsim visus tos nodokļus, ko maksājam valstij (ieskaitot PVN un nodokli ko par mums maksā darba devējs), tad iznāks, ka nodokļos valstij mēs atdodam aptuveni 70% no visa nopelnītā. Var jau strīdēties par to, vai tas ir daudz vai maz. Var strīdēties arī, piemēram, par to, vai tas ir normāli, ja mums nekustamā īpašuma nodokļa veidā sava uzceltā vai mantotā mājiņa savas dzīves laikā (60 gados) no valsts ir vēlreiz jāatpērk.

Taču, kā jau mēs zinām, nodokļi ir jāmaksā, lai valsts varētu pildīt savas valsts pamatlikumā noteiktās funkcijas. Iekšēji tās ir ekonomiskā, sociālā, kultūras, tiesiskā, nodokļu un finanšu kontroles, kā arī ekoloģiskā funkcija. Ārēji tā ir miera uzturēšana, neatkarības un valsts teritorijas sargāšana kā arī pilsoņu tiesību starptautiskā aizsardzība.

Vērtējot valsts un iedzīvotāju attiecības no tirgus ekonomikas viedokļa, valsts mums ir pakalpojumu sniedzējs, bet mēs ar saviem nodokļiem maksājam valstij par visiem tās sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc valsts varas un iedzīvotāju attiecību vērtēšanā svarīgs ir ne tikai nodokļu lielums, ko mēs maksājam valstij, bet arī tas, cik kvalitatīvu un plašu pakalpojumu klāstu mēs par savu nomaksāto naudu no valsts saņemam pretim. Un te nu jāsaka, ka, neskatoties uz lielajiem nodokļiem, mūsu valsts varai visus šos gadus “nav pieticis naudas” ne normālas veselības aprūpes, ne izglītības sistēmas izveidošanai un uzturēšanai. Naudas trūkst gan sociālajām vajadzībām, gan zinātnei, gan nacionālajai kultūrai un valsts aizsardzībai.

Vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju ir pametuši šo valsti. Vesels bariņš par nodokļu maksātāju naudu labi algotu “pētnieku” meklēja iemeslus, kādēļ tā ir noticis un kā panākt, lai aizbraucēji atgriežas. Atbilde ir ļoti vienkārša. Tie pakalpojumi, ko sniedz mūsu valsts nenormāli uzpūstais birokrātiskais aparāts, cilvēkiem ir pārāk dārgi un nekvalitatīvi, tādēļ viņi dodas projām uz tām valstīm, kur valsts sniegtie pakalpojumi ir pieejami par saprātīgu cenu un atbilstošā kvalitātē. Jā, var teikt, ka arī tā sauktajās bagātajās valstīs ir lieli nodokļi. Taču tur no valsts puses iedzīvotājiem ir arī liels atvieglojumu un pakalpojumu klāsts.

Vēl tikai ļoti īsi par mūsu valsts pārvaldi. Uzsākot darbu Saeimā, visi simt deputāti nodod svinīgu zvērestu godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas strādāt Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts labā. Un tad pēkšņi izrādās, ka Saeimā ir izveidojusies pozīcija un opozīcija, kas savā starpā cīnās. Kā var būt kaut kāda opozīcija starp tiem, kuri ir zvērējuši darīt vienu kopīgu lietu?! Tas var būt tikai tad, ja vieni pilda savu tautai doto zvērestu, bet otri nē. Vai arī ja neviens no tur iekļuvušajiem partiju deputātiem pat nedomā strādāt valsts un tautas labā, bet savstarpēji tirgojoties dala barotnes un ietekmes sfēras savu ekonomisko grupējumu interesēs.

Interesantas attiecības ir izveidotas arī starp mūsu valsts varu un vietējām, reģionālajām pašvaldībām. Masu saziņas līdzekļos pašvaldības tiek attēlotas kā tādi patstāvīgi, neatkarīgi veidojumi, kas pilda iedzīvotājiem svarīgas funkcijas pašu iedzīvotāju ievēlētu pašvaldības deputātu vadībā. Valsts ar likumu ir deleģējusi pašvaldībām šo svarīgo funkciju izpildi un pašvaldības par to ir pilnā mērā atbildīgas.

Ja paskatāmies šo likumu, tad pašvaldībām tiešām ir uzlikti lieli pienākumi. Tur ir gan vispārējās izglītības politikas īstenošana, gan veselības politikas īstenošana un pienākums nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, gan pienākums nodrošināt sociālo aprūpi un veicināt uzņēmējdarbību...

Tur ir vēl minēts daudz kas cits, kas pašvaldībām ir jādara un kas jānodrošina. Ja kaut kas no tā visa nav izpildīts, tad taču katram jāsaprot, ka vainīga nav vis mūsu labā valdība, bet gan sliktās pašvaldības, ko paši vietējie cilvēki no sava vidus ir ievēlējuši. Ja kādā pašvaldībā ir vāji attīstīta uzņēmējdarbība, tad vainīga ir pašvaldība, kas to nav pietiekami veicinājusi. Ja medicīna vai izglītība vietējiem iedzīvotājiem ir grūti pieejama, tad atkal vainīga ir pašvaldība, kas nepārdomāti likvidējusi skolas un medicīnas iestādes vai nav parūpējusies par pienācīgu transporta nodrošinājumu iedzīvotājiem.

Formāli ne jau valsts likvidē, piemēram, lauku skolas - to izdara pašvaldības. Valstij vienīgi “pietrūkst” līdzekļu, no kā maksāt algas skolotājiem, bet tāpēc jau neviens nav aizliedzis tās skolotāju algas no sava budžeta maksāt pašvaldībai. Tas, ka pašvaldībai vienkārši nav tādu līdzekļu, valsti neinteresē.

Presē plaši runājot par pašvaldību pienākumiem, kļūdām, neizdarībām un korupcijas gadījumiem, veikli tiek apiets tas fakts, ka īstenībā pašvaldības ir tikai valsts pārvaldes sastāvdaļa, kas realizē valsts varu reģionos. Tās ne tuvu nav patstāvīgas un neatkarīgas savā darbībā. Pašvaldību politika ir tā pati valsts politika. Ir pašvaldības, kuru ģeogrāfiskais stāvoklis vai vadības “pareizā” partijas piederība ļauj piesaistīt lielākus līdzekļus un veiksmīgāk veicināt uzņēmējdarbības attīstību savā teritorijā un ir pašvaldības, kur tā visa pietrūkst.

Taču pamatā reģionu attīstība ir atkarīga no valsts politikas, nevis reģionālās vadības rīcības. Lai kādā valsts reģionā arī cilvēki nedzīvotu, viss tas, kas skar iedzīvotāju pamatvajadzības un valsts attīstību ir valsts varas atbildība. Arī to, kādas struktūras veidot, kādus šo struktūru darbības regulējošus normatīvos aktus izdot, lai to visu nodrošinātu, nosaka valsts. Ja kaut kas kaut kur pienācīgi nefunkcionē, tad valsts varas ziņā ir to izlabot, nevis vainot un kritizēt.

Šobrīd valsts vara diezgan veiksmīgi no iedzīvotāju neapmierinātības ir noslēpusies aiz pašvaldību mugurām. Un, pašvaldībām piedēvējot neesošu patstāvību un neatkarību, tās bieži tiek padarītas par grēkāžiem valstisku pienākumu sliktā izpildē. Turpretim pašvaldības, pārzinot vietējos apstākļus un cilvēku vajadzības, bieži vien griežas pie valsts ar ierosinājumiem, lūgumiem un pat protestiem, bet lielāko tiesu viss paliek bez atbildes.

Nenoliedzami, tas arī pašvaldību vadībā rada kārdinājumu īpaši nesaspringt rūpēs par saviem iedzīvotājiem, bet izmantot savu ieņemto stāvokli personīgā labuma gūšanai. Pašvaldības pēc valsts parauga veido tikpat uzblīdušu birokrātisko aparātu ar labi atalgotām darba vietām savējiem un vienkārši eksistē pēc principa “diena vakarā un putra vēderā”.

Lai kā arī valstsvīri un viņu pakalpiņi atbildību par sastrādātajām nejēdzībām un situāciju valstī necenstos uzvelt pašvaldībām, tautai, lielajam ēnu ekonomikas īpatsvaram vai ārējiem apstākļiem, vainīgi ir tie, kas valsts mērogā radījuši un uztur šādu noziedzīgu sistēmu, ar kuras palīdzību tiek bremzēta valsts attīstība, aplaupīta tauta un par izsmieklu padarīts Ministru kabinetā uz sienas esošais uzraksts “Viens likums, viena taisnība visiem”.

Tāpēc, kritizējot valsti, mums ir tiesības sākt nevis ar sevi (kā to mums cenšas iestāstīt demagogi), bet gan ar tiem, kuri, tiecoties pēc varas, mums melo, lauž dotos zvērestus un netur solījumus. Jāsāk ar tiem kuri, sēžot augstos valsts amatos, nepilda savus darba pienākumus vai nelietīgi izmanto savu dienesta stāvokli.

Neviena partija savā priekšvēlēšanu programmā nav rakstījusi, ka gatavojas valsti iedzīt arvien lielākā ārējo parādu jūgā, neracionāli šķērdēt un piesavināties nodokļos nomaksāto naudu, ar dažādu OIKu un banku glābšanas kampaņu palīdzību graut Latvijas ekonomiku un ignorēt iedzīvotāju pamatvajadzības pēc medicīniskās aprūpes, izglītības un sociālās aizsardzības. Bet tieši tas ir noticis un notiek. Un tur vainojams nevis mazais cilvēks, bet tie, kuri ļaunprātīgi, gadiem ilgi ir pievīluši šī mazā cilvēka uzticību.

Novērtē šo rakstu:

200
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

12

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

FotoSakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā - iesaku turpināt "rakt" netradicionālā veidā! Konkrēti - piereģistrēties iLOTO lietotāju profilā un sākt "laimēt" (reāli - zaudēt!) momentloterijās, profila skrīnšotu, kā pierādījumu pievienojot publikācijai. Ir informācija, ka šajā "zaudētavā" pārsvarā tiek tiražētas TUKŠAS/BEZLAIMESTU biļetes.
Lasīt visu...

12

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

FotoTiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija nolēmusi, ka Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai vairāk jaunu un vieglāk slimu cilvēku iegūtu piekļuvi, iespējams, dzīvību glābjošai terapijai.
Lasīt visu...

12

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

FotoUzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...