Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi un valdības rīcība krīzes pārvarēšanai. Mediķu pašaizliedzīgais darbs, epidemiologu ieteikumi un vadošo krīzes centru lēmumi ietekmē norises sabiedrībā, un tikpat svarīga ir arī mediju un žurnālistu iesaiste šajos procesos.

Šajā neziņas un šaubu pilnajā laikā tieši mediju un žurnālistu paveiktais sabiedrības informēšanā un notikumu izskaidrošanā ir tas, kas veido kopējo sabiedrības noskaņojumu un attieksmi. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, un medijiem tajā ir neatsverama loma, tādēļ notikumu un viedokļu atspoguļošana, it īpaši krīzes apstākļos, ir jāveic kritiski, profesionāli un ar lielu atbildību.

Pandēmijas laikā plašsaziņas mediji jau pierādījuši, ka ir neizvietojami un spēj pildīt unikālas funkcijas, nenogurstoši sniedzot un skaidrojot svarīgu informāciju, mobilizējot sabiedrību. Medijiem ir neapšaubāma vara ietekmēt sabiedrisko domu, un līdz ar varu nāk arī atbildība. Pirmkārt, tā ir operatīva sabiedrības informēšana.

Pandēmijas laikā mediji ar to ir veiksmīgi tikuši galā, krietni un detalizēti atspoguļojot ārstniecības iestāžu, epidemiologu ieteikumus un citu būtisku informāciju par slimības izplatības un ierobežošanas gaitu. Otrkārt, tā ir sabiedrības noskaņojuma un attieksmes veidošana, un, treškārt, medijiem ir jāuzrunā sabiedrība proaktīvai un saprātīgai rīcībai.

Visi šie virzieni ir cieši saistīti, proti, datu, informācijas un viedokļu atspoguļojums rada attiecīgu noskaņojumu un attieksmi, kas savukārt virza sabiedrību konkrētai rīcībai – vai nu saprātīgai un apdomīgai, saredzot krīzes pārvarēšanu kā ikviena Latvijas iedzīvotāja kopdarbu, vai arī baiļu pilnai un vieglprātīgai, kā tas bija redzams 12. decembra protestu laikā Krastmalā.

Tieši sabiedrības noskaņojuma uzturēšana un attieksmes veidošana ir viens no nepamanītākajiem aspektiem krīzes mediācijā, un diemžēl mediji tam šobrīd nepievērš pastiprinātu uzmanību. Tas var veicināt ne tikai vieglprātīgu attieksmi un patvaļīgu izturēšanos pret ierobežojumiem, vainīgā meklēšanu, valdības pieļauto kļūdu un nepilnīgās krīzes vadības komunikācijas pastiprinātu pārspīlētu izgaismošanu, bet arī sapratīgas rīcības trūkumu un viltus ziņu pieaugumu kā sociālajos tīklos, tā dažkārt arī pašos medijos.

Nav noslēpums, ka daļa sabiedrības atzīst vīrusa izraisītās krīzes informāciju par vienveidīgu, apgrūtinošu un sāk izvairīties no tās. Datos pārsātinātā informācija un racionālie fakti ir viens no cēloņiem, kādēļ medijiem ar sabiedrības noskaņojuma uzturēšanu rodas grūtības. Katru dienu tiek publicētas infografikas, veidotas līknes un ziņots par saslimušo un bojā gājušo skaita pieaugumu.

Tas, protams, ir nepieciešams, tomēr pandēmijas atspoguļošanai veltītajā mediju saturā salīdzinoši neliels, lai gan pakāpeniski augošs, ir emocionāli uzrunājošs, patiess saturs, kas atspoguļo pandēmijas skarto un tās seku likvidēšanā iesaistīto cilvēku ikdienas pieredzes. Latvijas Mediju ētikas padomes ieskatā tāds saturs varētu konkurēt ar dezinformācijas veidotāju emocionāli piesātinātajiem un maldinošajiem vēstījumiem, kas veicina dažādu sabiedrības grupu uzskatu polarizāciju.

Mediju ietekmē ir dezinformācijas, safabricējumu, manipulatīvu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanīšana un atspēkošana, un pret to ir jāizturas ļoti atbildīgi. Pēdējo mēnešu laikā novērojamas situācijas, kad mediji, tiecoties pēc daudzveidīga satura, mēdz nepārbaudīt vai nekritiski izturēties pret dažādiem viedokļiem un ziņām. Protams, dažādi un dažkārt krasi pretēji viedokļi sabiedrībā vienmēr ir un būs, tādēļ atšķirīgi viedokļi nav jāizslēdz, par tiem ir jādiskutē.

Tomēr, ja informācija netiek kritiski un profesionāli izvērtēta un mediji kļūst par kanālu, kurā atspoguļot pilnīgi jebkāda veida saturu, tad redaktoru, žurnālistu un mediju darbam zūd jēga. Tieši krīzes situācijas rada ētikas un atbildības noteikumus, kas ir daudz stingrāki nekā ikdienā, un tie ir nepieciešami, lai mediji netiktu diskreditēti, noturētu kvalitātes latiņu un veicinātu uzticību, nevis mazinātu to. Šajā laikā ir īpaši svarīgi rūpēties par mediju vides kvalitātes saglabāšanu un attīstīšanu sabiedrības interesēs, lai iedzīvotājiem būtu pamats medijiem uzticēties, nevis meklēt un vieglprātīgi noticēt informācijai nepārbaudītās sociālo tīklu "ietekmētāju" jeb influenceru publikācijās.

Neraugoties uz to, ka valdība mēdz pieļaut kļūdas un ka žurnālistiem, redaktoriem un medijiem var būt kritiska attieksme pret krīzes vadību, valdības pieeju un komunikāciju, šajā kritiskajā un nepārtraukti mainīgajā situācijā, pirmkārt, ir jāpiedāvā risinājumi un atbalsts, nevis tikai jāmeklē vainīgie. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, kurā jāpiedalās ikvienam Latvijas iedzīvotājam un kurā liela, atbildīga loma ir arī medijiem.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina medijus saglabāt profesionalitāti un atbildību par vārda brīvību it visos aspektos, tostarp arī kritikas paušanā, un pandēmijas atspoguļojumā priekšplānā izvirzīt sabiedrības ieguvumus un sabiedrības intereses. Medijiem šajā laikā ir jābūt konstruktīvajai balsij, lai sabiedrību saliedētu sekmīgai krīzes pārvarēšanai, jo tikai kopīgiem spēkiem mums tas izdosies.

* Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018.gada 12.decembrī, apvienojoties kopumā piecpadsmit mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies divdesmit septiņi biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. Biedrībā apvienojušies šādi biedri:

Latvijas Raidorganizāciju asociācija; Latvijas Preses izdevēju asociācija; Latvijas Žurnālistu asociācija; Latvijas Reklāmas asociācija; SIA "LETA"; AS "Cits Medijs"; SIA "Novadu ziņas"; AS "Latvijas Mediji"; AS "DELFI"; VSIA "Latvijas Vēstnesis"; VSIA "Latvijas Televīzija"; VSIA "Latvijas Radio"; SIA "ŽURNĀLS SANTA"; SIA "TV NET"; SIA "All Media Latvia"; SIA "Reģionu Mediji"; SIA "STOCKHOLM SCHOOL OF ECONOMICS IN RIGA"; SIA "Firma ZEMGALE"; AS "Radio SHW"; SIA "Staburags"; SIA "BAUSKAS DZĪVE"; SIA "Cēsu Druva"; SIA "JAUNAIS KURZEMNIEKS"; SIA "VALMIERAS TV"; SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA"; SIA "RED DOT MEDIA";  AS "TV LATVIJA".

Novērtē šo rakstu:

8
57

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

15

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

FotoPirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
Lasīt visu...

21

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

Foto“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Lasīt visu...

20

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

FotoLabas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts pārvaldības sistēma nekad nav pilnībā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizē, gan novēršot apzinātās nepilnības, gan ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldības vājās vietas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....