Pāreja uz attālināto mācību modeli beigu beigās negatīvi ietekmēs valsts kopējo stabilitāti
Izglītības darbinieku atklātā vēstule02.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, izglītības eksperti, skolotāji, augstskolu docētāji, interešu izglītības skolotāji, uzskatām par savu pienākumu pievērst uzmanību potenciāliem riskiem, kas ir saistīti ar tā saucamu “attālinātu mācību” ieviešanu izglītības standartā. Mēs uzskatām, ka valdības lēmums par visu Latvijas skolu pārvešanu uz attālinātajām mācībām un Saeimas izskatāmais likumprojekts “Par grozījumiem Izglītības likumā” par klātienes izglītības jēdziena papildināšanu ar attālinātām mācībām nav pamatots ar pierādīto jauna modeļa efektivitāti. Tas ir pretrunā ar MK noteikumos Nr. 747 minētajiem pamatizglītības satura īstenošanas mērķiem.
Šī gada pavasarī notika pasaules mēroga bezprecedenta eksperiments izglītības jomā: bez metodoloģiska pamatojuma, bez atbilstošas sagatavošanās un bez tehniskā atbalsta skolotāji tika spiesti realizēt mācību procesu attālinātā režīmā. Šobrīd esam gatavi atklāti ziņot par savu pieredzi un novērojumiem, ko būtu jāņem vērā, lemjot par “attālinātu mācību” pielīdzināšanu pilnvērtīgām klātienes mācībām.
Lai nodrošinātu izglītojamo intelektuālu attīstību, ir jāattīsta skolēna zināšanas, izpratne un pamatprasmes mācību jomās. To var panākt pilnvērtīgā un dinamiskā mācību procesā ar nepārtrauktu atgriezenisko saiti.
Mēs izmēģinājām esošos attālinātās apmācības tehniskos risinājumus un redzējām, ka tie noteikti var bagātināt mācīšanas procesu, bet ne aizvietot klātienes izglītību, jo ierobežota audiovizuālā saziņa neļauj ātri un adekvāti izvērtēt skolēnu reakciju uz jauno mācību vielu, nerosina skolēnus uz aktīvu savstarpējo saziņu un apgrūtina zināšanu tūlītējo pielietošanu praksē, kas sasaucas ar ārzemju kolēģu pieredzi.
Eiropas Komisijas veiktais pētījums apstiprina mūsu novērojumu, ka attālināti ir spējīgs mācīties tikai neliels skolēnu skaits ar augstāku pašmotivācijas līmeni un labāku tehnisko aprīkojumu, kas padziļina socioekonomisko nevienlīdzību izglītībā.
Lai nodrošinātu skolēnu sociāli emocionālo attīstību, ir jāattīsta skolēnu sadarbības un pilsoniskās līdzdalības prasmes, skolēna izpratne par vērtībām un tikumiem. LR Izglītības likums nosaka, ka "izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums".
Attālinātās mācīšanas formāts izslēdz skolēnu socializēšanos cilvēkam raksturīgajā veidā, proti, pastāvīgu kontaktu ar vienaudžiem, prasmi atrast savu vietu sabiedrībā, spēju pielāgot savu uzvedību un komunikācijas veidu atbilstoši situācijai, pārvaldīt savu uzvedību un emocijas.
Mēs redzam, ka, atgriežoties skolās pēc gandrīz pusgada pārtraukuma, bērniem ir grūti koncentrēties un komunicēt ar citiem cilvēkiem. Cilvēka sociāli emocionāla attīstība ir tikpat nozīmīgs sabiedrības pastāvēšanas faktors kā viņa fiziskā veselība. Aicinām kritiski izvērtēt skolēnu emocionālo stāvokli attālinātās mācīšanās periodā.
Mēs arī paužam savu dziļo satraukumu par skolēnu fizisko attīstību, jo ilgstošs darbs pie datora ekrāna neatbilst bērna normālās fiziskas attīstības nosacījumiem.
Ņemot vērā izglītības būtisko lomu sabiedrības pastāvēšanā, jaunajam mācību modelim, ko plaši ievieš praksē, būtu jābalstās uz stingriem pamatiem. Izglītības jomā tas ietver pilnu zinātnisku ciklu - no teorētiskās izpētes līdz ilgtermiņa aprobācijas rezultātu izvērtēšanas. Attālinātā apmācība tika ieviesta force majeure apstākļos, ignorējot šo prasību, taču ir jāapzinās, ka pēc pandēmijas beigām pie šī jautājuma būtu jāatgriežas, kritiski izvērtējot rezultātus.
Pamatojoties uz pieredzi, ko mēs ieguvām 2020. gadā, varam apgalvot, ka pāreja uz attālināto modeli draud ar zināšanu līmeņa pazemināšanos, prasmju attīstības pasliktināšanos, socioekonomiskās nevienlīdzības padziļināšanos, emocionāla stāvokļa nestabilitāti, skolēnu fiziskā stāvokļa pasliktināšanos, kas nākamajos gados negatīvi ietekmēs valsts kopējo stabilitāti.
Seko mums 
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.
RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst ~6 miljardu eiro Latvijas posmam (~puse Latvijas budžeta) un Eiropa visu naudu 100% nedos. Ko darīt?
