Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izbeidzot kriminālprocesu par valsts amatpersonu iespējamām noziedzīgajām darbībām vai nolaidību saistībā ar Parex bankas krahu un tās pārņemšanu, Ģenerālprokuratūra izlēma noticēt ministru un citu amatpersonu vienbalsīgajiem apgalvojumiem – visi lēmumi pieņemti labākajā iespējamā veidā. Pietiek šodien publicē izteiksmīgākos fragmentus no bijušo ministru, kā arī Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju prokuratūrā sniegto liecību atreferējuma.

Ivars Godmanis:

- Bijušajiem lielajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, paliekot bankas valdē, pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas bijis uzdevums nodrošināt, lai noguldījumu aizplūšana samazinātos. Tas, ka nerezidenti nepieprasīja visu savu noguldījumu atmaksu pirmajās dienas pēc bankas pārņemšanas, varētu būt bijušo akcionāru darbības rezultāts, taču pilnībā apturēt noguldījumu aizplūšanu no bankas nav izdevies.

- 8. novembrī valdības sēdē pret ierobežojumu uzlikšanu bankas saistību izpildei laikā, kad valsts pārņem banku, iebilda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un valdības locekļi šādu lēmumu nepieņēma. FKTK tika uzdots turpināt sekot situācijai bankā un sagatavot atkārtotu šī jautājuma skatīšanu, ja strauji sāk samazināties bankas aktīvi.

- Gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ nesniegtu valsts atbalstu Parex bankai un tā bankrotētu, problēmas būtu citām bankām ar Latvijas kapitālu, jo arī tām būtu problēmas ar sindicēto kredītu devējiem.

- Pats personīgi nekādu labumu no valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā neesot saņēmis un neesot guvis nekādu labumu, kā arī neesot zināmi šādi fakti par kādu citu valdības locekli vai kādu citu personu.

Atis Slakteris:

- Raksturojot finanšu situāciju valsti laikā, kad kļuvis finanšu ministrs, norādīja, ka visiem bijis iespaids, ka valsts ekonomikas attīstība turpināsies. Tomēr jau bijis redzams, ka nodokļu iekasējumi samazinās un jau pieņemtais 2008.gada budžets nepildās, un rodas nepieciešamība grozīt šo budžetu, to samazinot.

- 2008. gada 8. oktobrī starpinstitūciju dienesta sanāksmē FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane informējusi, ka ik dienu notiekot operatīva banku likviditātes uzraudzība un intensīva kapitāla pietiekamības kontrole, norādot, ka abi šie rādītāji turoties virs noteikto normu robežām visām bankām.

- Valdības uzdevumā vadījis sarunas ar Parex bankas pārstāvjiem. Pirmā tikšanās 3. novembrī bijusi īsa - izzināta abu pušu pozīcija un pilnvaras. Sajās sarunās Kargins norādījis, ka akcionāri atbalsta Parex bankas un Hipotēku bankas apvienošanu, un apstiprinājis, ka Parex bankai ir vajadzīga finansiāla palīdzība no valsts - gan bankas pamatkapitāla palielināšanai, gan valsts palīdzība depozītam.

- Valdības pārstāvjiem nav bijis iespēju uzspiest tikai savu pozīciju akcionāriem, tādēļ sarunās nofiksējuši tos nosacījumus, kādus sarunās spējuši panākt un kas bijuši maksimāli tajā brīdī izdevīgāki valstij, kaut arī ne visi nosacījumi bijuši tādi kā Ministru kabineta 04.11.08.g. sēdes protokollēmumā. Pēc tam uz valdības 08.11.08.g. sēdi sagatavots ziņojums par šo sarunu rezultātiem.

- Arī tagad uzskata, ka, pārņemot Parex banku, tūlītēja ierobežojumu uzlikšana būtu kļūda, kuras sekas būtu bankas lielāka nestabilitāte un neprognozējamas sekas Latvijas banku sistēmā.

- Arī pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas turpinājušās sarunas ar Parex bankas lielākajiem akcionāriem Karginu un Krasovicki, panākot izmaiņas šajā līgumā. Šīs izmaiņas arī bijušas tikai valsts interesēs un tās nav bijušas labvēlīgas Karginam un Krasovickim.

- Sarunu laikā ticis veikts maksimāli iespējamais, lai akcionāru noguldījumu procenti būtu samazināti līdz tādam apmēram, kādi vidēji bija tirgū šādiem noguldījumiem, bet tas nenozīmē, ka bija iespējams panākt vienošanos, ka šos procentus nemaksā nemaz.

Kaspars Gerhards:

- Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs akcentējis to, ka Parex banka ir sistēmiska banka, kura ļoti integrēta Latvijas tautsaimniecībā, un tās darbības apturēšana novestu pie nopietnām negatīvām sekām Latvijas tautsaimniecībā un liela daļa Latvijas uzņēmumu vienkārši nevarēja funkcionēt. Stabilizējot bankas darbību, tas pozitīvi ietekmētu arī uzņēmējdarbību un uzņēmumi varētu turpināt darboties.

- Tai pašā laikā bijis skaidrs, ka nepieciešamo līdzekļu nevienam no scenārijiem valdības rīcībā nav. Tas esot atsevišķa pētījuma jautājums, kādas bijušas iespējas valdībai aizņemties naudu, izņemot to, kādu valdība pieņēma - par aizņemšanos no SVF.

- Valdība nolēmusi sniegt valsts atbalstu Parex bankai, jo tā bija sistēmiska banka, kura nodrošina valsts un pašvaldību darbību un šīs bankas glābšana ļāvusi izvairīties no straujiem satricinājumiem Latvijas ekonomikā, kas, sliktākā scenārija gadījumā, atstātu smagu iespaidu uz Latvijas ekonomiku, ieskaitot Latvijas maksātspēju un citas sekas.

- Par ierobežojumu uzlikšanu banku saistību izpildei diskusijas notikušas vairākās valdības sēdēs. Ierobežojumu uzlikšana radītu aizdomu ēnu par to, ka ar banku kaut kas nav kārtībā un bankas resursi ir limitēti, tādēļ tos sargā. Tieši šī iemesla dēļ - lai neradītu šo aizdomu ēnu - ticis nolemts ierobežojumus neuzlikt vienlaicīgi ar Ieguldījuma līguma parakstīšanu, kā to ierosināja FKTK.

Mareks Segliņš:

- Godmaņa viedoklis bijis, ka Parex banka ir jāglābj, nevis sargājot tās lielāko akcionāru intereses, bet gan domājot valstiski - domājot par Latvijas banku sistēmu kopumā un iespējamo Latvijas banku sistēmas problēmu ietekmi uz valsts finansiālo stāvokli.

- No valdības sēdē Latvijas Bankas un FKTK vadītāju sniegtās informācijas bijis redzams, ka Parex bankas bankrota gadījumā no valsts budžeta varētu būt jāmaksā likumā paredzētā noguldījumu garantijas nauda - 660 miljoni latu, kā arī šis bankrots varētu izraisīt problēmas citām Latvijas bankām un arī Latvijas valsts budžetam nākotnē.

- Īpaši spraiga bijusi 08.11.08.g. valdības sēde, kurā apspriesta informācija par Parex bankas noguldījumu aizplūšanu un nepieciešamību parakstīt Ieguldījuma līgumu. Tā bijusi sestdiena un FKTK vadītāja Krūmane, ziņojot par noguldījumu strauju aizplūšanu, sacījusi, ka nepieciešams rīkoties, jo, ja valdība nepieņem lēmumu par Ieguldījuma līguma parakstīšanu, tad pirmdien - 10.11.08. g. Parex banka ir jāslēdz.

- Kategoriski pret ierobežojumu uzlikšanu bijis Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs. Tieši viņa stingrā pozīcija bijusi iemesls tam, ka Tautas partijā esošie valdības ministri valdības sēdes gaitā mainījuši iepriekšējo viedokli un nolēmuši balsot par Parex bankas pārņemšanu, bet nepieņemot lēmumu par ierobežojumu noteikšanu Parex bankas saistību izpildei.

- Arī no šodienas viedokļa skatoties, valdības pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai bankas kapitāla nostiprināšanā un bankas akciju iegādē bijuši pareizi lēmumi. Valdība lēmusi valsts interesēs, un nekādā gadījumā šie lēmumi nav bijuši pieņemti Kargina un Krasovicka interesēs.

- Pēc Parex bankas Juridiskās daļas vadītāja Jāņa Skrastiņa teiktā, Parex bankas finanšu problēmas nav apzināta ļaunprātīga rīcība, bet gan neveiksmīgs banku bizness, sevišķi iegādājoties vērtspapīrus.

Ainārs Baštiks:

- Visus lēmumus valdībā pieņēmuši vienbalsīgi, jo Ministru prezidenta Godmaņa uzstādījums jau pašā sākumā bijis, ka gadījumā, ja jebkurš no valdības sēdē klātesošajiem iebilst izskatāmā lēmumprojekta pieņemšanai, šo lēmumprojektu nepieņem. Izteikties valdības sēdē bijusi iespēja ikvienam valdības loceklim un klātesošai personai.

Vinets Veldre:

- Gan tajā situācija, gan no šodienas viedokļa lēmums sniegt valsts atbalstu Parex bankai bijis pareizs. Pašā sākumā starp valdības locekļiem vismaz 60% bijuši pret valsts piedalīšanos Parex bankas glābšanā, bet, uzklausot speciālistu, t.sk. Latvijas Bankas un FKTK viedokli, ministri pieņēmuši lēmumu tomēr glābt Parex banku.

Mārtiņš Roze:

- Arī no šodienas viedokļa jautājumu risināšana par Parex bankas pārņemšanu valsts kontrolē notikusi maksimāli ātri, nodrošinot maksimāli iespējamo dokumentu sagatavošanas kvalitāti pie šī pārņemšanas tempa.

- Saprotams, ka dokumenti varētu būt sagatavoti arī kvalitatīvāk, bet tad zustu šo lēmumu pieņemšanas ātrums.

Ivars Eglītis:

- Valdības sēdēs uzklausītā informācija bijusi pietiekama, lai izšķirtos par to, ka valdībai ir jādara viss, lai Parex banku pēc iespējas ātrāk pārņemtu, jo Parex bankas bankrota gadījumā, valstij no budžeta trīs mēnešu laikā būtu jāizmaksā apmēram 660 miljoni latu noguldītajiem, kā arī būtu citas negatīvas sekas.

- Izbrīnu radot, kāpēc masu mediji skaidri un saprotami nepastāsta par iemesliem, kāpēc Parex banka bija jāpārņem, jo daudzi materiāli, kas tika skauti valdības sēdēs 2008.gada novembrī, jau ir publiskoti.

- No sniegtās informācijas sapratis, ka Parex bankas bankrota gadījumā problēmas varētu būt arī sešām bankām ar Latvijas kapitālu, kurām nebija mātes bankas ārzemēs.

- Valdības pilnvarotās personas finanšu ministra Slaktera vadībā veda sarunas ar bankas akcionāriem un valdes pārstāvjiem, informējot par šo sarunu gaitu un rezultātiem. Sarunas bijušas smagas, jo akcionāri centušies iegūt sev pēc iespējas vairāk labuma no šī līguma, tomēr principiālos jautājumos valdības pārstāvji nav piekāpušies.

- Valdībā pieņemtie lēmumi Parex bankas jautājumā pieņemti valsts interesēs, ņemot vērā to informāciju, kuru sniedza speciālisti. Ņemot vērā tajā laikā strauji mainīgo situāciju Parex bankā, gan Latvijas banku sistēmā, lēmumi tikuši pieņemti savlaicīgi un ātri.

Ilmārs Rimšēvičs:

- FKTK viņam kā Latvijas Bankas prezidentam regulāri sniegtā informācija par likviditāti līdz 2008.gada oktobra mēneša beigām liecinājusi, ka Parex bankai likviditāte atbilst noteiktajām prasībām. 22.10.08. g. Kargins lūdzis papildu resursus bankai pret ķīlu noguldījumu aizplūšanas gadījumā. Informējis, ka no Parex bankas aizplūst noguldījumi, bet nav zināms kāpēc. Noguldījumu aizplūde bijusi vērojama ne tika Parex bankā.

- Uzskata, ka noguldījumu aizplūšanai bijuši trīs faktori - cīņa starp bankām par noguldījumu piesaisti, vispārējā tirgus situācija pasaulē, kad finanšu līdzekļu izsīkums finansu tirgos notika visā pasaulē, un presē parādījusies informācija, ka Latvijas valdība budžetā plāno paredzēt sniegt garantijas bankām un tam sekojošās baumas par bankām, kurām šādas garantijas būtu nepieciešamas.

- Latvijas valsts institūcijas konkrētai banku krīzes situācijai bijušas gatavas.

- Valsts atbalsts būtu jāsniedz sistēmiskai bankai, paskaidrojot, ka pēc būtības sistēmiska banka ir banka, kuras aizvēršana un apstādināšana varētu izraisīt ļoti nopietnas un tālejošas sekas Latvijas tautsaimniecībai. Latvijā nav noteikts, kuras bankas ir sistēmiskas bankas, un tas ir ar nolūku, lai šīs bankas neuzņemtos neattaisnoti riskantas operācijas, zinot, ka valsts tās glābs. Uzskata, ka bankām nav jāzina, vai valdība krīzes situācijā to glābs vai neglābs.

- Valdības lēmumi par ierobežojumu nenoteikšanu Parex bankas saistību izpildei bijuši pareizi, norādot, ka ierobežojumu uzlikšana Parex bankai tomēr bijusi kļūda, kura ir viens no iemesliem, kādēļ valdība nevar pārdot Parex banku pašlaik.

Irēna Krūmane:

- Pēc ASV bankas Lehman Brothers bankrota 2008.gada 15.septembrī visā pasaulē pastiprinājusies noguldītāju vēlme izņemt savus noguldījumus no bankām un aktualizējies valsts garantēto noguldījumu apjoma jautājums. Šajā laikā iestājusies pilnīga likviditātes krīze finanšu tirgos, bet no 2008.gada oktobra beigām faktiski nav bijusi iespējama nekāda aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos. Tas art bijis tas iemesls, kāpēc vēlāk Latvijai vienīgā iespēja bijusi griezties pēc finanšu palīdzības pie starptautiskajām finanšu institūcijām.

- Pēc banku atskaitēm bijis redzams, ka 2008.gada septembra otrajā pusē - oktobra sākumā sākusies strauja noguldījumu izņemšana skandināvu bankās Latvijā. Atsevišķās bankās noguldītāju vēlme izņemt noguldījumus beidzās tikai brīdī, kad Saeima pieņēma likumu par valsts garantēto noguldījuma summas palielināšanu un izmaksas termiņa saīsināšanu, harmonizējot to ar citām Eiropas Savienības valstīm.

- Parex bankā noguldījumu aizplūšana bijusi saistīta gan ar noguldītāju uzticības zudumu un bažām par bankas nespēju aizņemties naudas līdzekļus, gan arī pašu lielāko akcionāru rīcību nepalielinot bankas kapitālu ievērojamā apmērā un izņemot savus naudas līdzekļus. Ņemot vērā radušos situāciju, FKTK Padome 31.10.08.g. pieņēmusi lēmumu par ierobežojumu uzlikšanu bankai, bet 03.11.08.g. par situāciju Parex bankā un iespējamiem riskiem gan bankas bankrota gadījumā, gan pārņemšanas gadījumā bijuši spiesti informēt valdību un finanšu ministru, lūdzot sasaukt ārkārtas valdības sēdi šajā jautājumā.

Jānis Brazovskis:

- Pirmās indikācijas par problēmām pasaules banku sistēmā parādījušās 2008. gada vasaras sākumā, kad bijis skaidrs, ka lielākās problēmas varētu bankām, kurām nav ārvalstu mātes banku. Viena no tādām bankām bijusi Parex banka, kurai arī FKTK pievērsusi uzmanību

- Neskatoties uz to, ka 2008.gada pirmajā pusgadā Parex banka strādājusi ar peļņu, 2008.gada augustā bijis skaidrs, ka varētu būt problēmas ar aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos un bijusi iespēja, ka starptautiskie aizdevēji nepārfinansēs sindicētos kredītus. Sarunā ar Karginu un Ēriku Brīvmani 2008.gada augustā, atbildot uz šīm bažām, Kargins teicis, ka viņš apzinās, ka laiki būs grūtāki kā līdz šim, bet lielākie bankas akcionāri nedomā Banku pamest, atbalstīs ar viņiem pieejamiem līdzekļiem - runa bijusi par 20 miljoniem latu.

- Kargins solījis, ka viņi strādās ar noguldītājiem, piesaistīs noguldītāju buferi un līdz 2009.gada februārim viņi spēs uzkrāt likviditāti un norēķināties ar sindikātu. Tajā laikā netika runāts par noguldījumu aizplūšanu, jo tobrīd noguldījumi vēl būtiski neaizplūda.

Prokuratūras konstatētais:

- Nopratināšanā Ministru kabineta locekļi nolieguši, ka būtu saņēmuši kādus prettiesiskus labumus par valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā, un viņiem neesot arī zināmi fakti, ka kāds cits valdības loceklis vai cita persona tādus būtu saņēmusi.

- Nopratināšanā Kargins un Krasovickis liecinājuši, ka ne viņi, ne viņu uzdevumā kāda cita persona neesot valsts amatpersonām devusi kādus kukuļus, lai pieņemtu lēmumus viņu labā, un neviena valsts amatpersona viņiem arī neesot prasījusi dot kādus materiālus labumus par gatavotiem un pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas jautājumos.

- No Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildēm redzams, ka šo operatīvās darbības subjektu rīcībā nav informācijas un faktu par to, ka amatpersonas, kuras piedalījušās lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu, būtu šos lēmumus pieņēmušas mantkārīgā nolūkā vai par to prettiesiski pieņēmušas materiālas vērtības, mantiskus vai citāda rakstura labumus.

Trešdien Pietiek publicēs pārskatu par tiem būtiskajiem faktiem saistībā ar amatpersonu darbību un bezdarbību, kurus Ģenerālprokuratūra uzskatīja par labāku neņemt vērā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...