Iesaki rakstu: 
Tieši pirms diviem gadiem Eiropas Komisija deva atļauju Latvijai Parex bankas pārņemšanai. Atzīmējot šo savdabīgo jubileju, mēs publicējam apgāda Atēna izdotās grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki pēcvārdu: nesen izziņotais prokuratūras lēmums, ar kuru visas šajā mūsdienu Latvijas vēsturē lielākajā finanšu katastrofā iesaistītās amatpersonas atzītas par čaklām, kompetentām un valstiski atbildīgām, rāda, ka pirms gada izdotās grāmatas secinājumi joprojām ir vairāk nekā aktuāli.
„Šo pēcvārdu mēs rakstām savdabīgā jubilejā: precīzi pirms gada pārdesmit cilvēku Latvijas vārdā izlēma ņemt un izglābt valsts finanšu sistēmu.
Nav īsti skaidrs, vai valsts finanšu sistēma labāk būtu jutusies glābta vai neglābta, taču pilnīgi droši, ka šie „valstsvīri” no milzīgām, ne tikai makam, bet arī veselībai draudošām nepatikšanām izglāba divus savā alkatībā un lielummānijā aizspēlējušos cilvēkus, kam pašiem sevi labpatika saukt par „baņķieriem”.
Šī glābšana sekoja - kā tagad tas redzams pilnīgi skaidri - vārdā un uzvārdā nosauktu amatpersonu pilnīgas un totālas nolaidības mēnešiem, pat gadiem.
Pati „valsts finanšu sistēmas glābšana” notika bez jebkādas nopietnas analīzes, bez jebkādas rūpīgas izsvēršanas, bez jebkādas personiskas atbildības.
Savukārt bijušā premjera gadu vēlāk izteiktā gatavība uzņemties pilnu atbildību ir tikai tukši vārdi - tikpat tukši kā drīz pēc bankas pārņemšanas izteiktais solījums nodot sabiedrībai pilnu informāciju par šo „glābšanu”.
Tagad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc solījums ir izrādījies nepatiess un visa šī informācija ir tikusi tik rūpīgi slēpta. Pat tādā valstī kā mūsējā lēmumu pieņēmējiem šādas lietas labāk ir neatklāt vispār, bet, ja nu nekas neatliek, izsniegt tās rūpīgi dozētas, pa pilītei vien, pa pilītei vien.
Un te nu mēs esam: gadu pēc Parex bankas „glābšanas” visi nelgas, nejēgas un varbūtējie noziedznieki ir saglabājuši savus krēslus vai atraduši citus - reižumis pat vēl siltākus.
Toreizējam valdības vadītājam Ivaram Godmanim tauta ir pateikusies, ievēlot viņu labi atalgotajā eiroparlamentārieša postenī. Banku uzraugi no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ar Irēnu Krūmani priekšgalā turpina „uzraudzīt”. Atis Slakteris bez kādas sarkšanas apgalvo, ka „pilnīgi droši tajā momentā netika pieļauta neviena kļūda”.
Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis sēd uz savu bērnu vārdiem pārrakstītajās villās. Bet kādreizējais kaismīgais Parex bankas glābšanas aizstāvis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tagad tikpat enerģiski, kaut varbūt ne tik spiedzīgi apgalvo: „Cita ceļa nav - Parex banka ir jāpārdod, un tas ir jādara pēc iespējas ātrāk!”
Bet tas vēl nav viss. Trakākais, ka nejēgas, nelgas un noziedznieki no šā Latvijas valstij miljardu izmaksājušā gadījuma ir mācījušies tikai to, ka - tā taču var un drīkst turpināt. Nav īpašas jēgas ne domāt, ne strādāt, - jo, ja kas, pie atbildības neviens saukts netiks. Un vienmēr varēs aizbildināties ar - ziniet, mēs taču visu darījām pēc labākās sirdsapziņas.
Ko tas nozīmē mūsu valstij? 2009. gada oktobra vidū it kā atbildīgajām amatpersonām uzdevām jautājumu - vai speciāli izveidotā Latvijas pastāvīgā darba grupa iespējamās finanšu krīzes vadības jautājumos vismaz pēc Parex bankas kraha ir izstrādājusi rīcības plānu lielas bankas kraha gadījumam?
FKTK atbildēja vismaz tik daudz, ka tagad „likumdošana ir tāda, ka lielu banku var pietiekami ātri nacionalizēt, sadalīt, pārnest labo daļu kopā ar noguldītājiem uz kādu citu banku utt.”. Savukārt Ilmārs Rimšēvičs izvēlējās par labāku vienkārši paklusēt.
Un tas nozīmē tikai vienu - mums atliek tikai ar bažām gaidīt nākamo katastrofu, kurā Latvijas valsts gaišākie prāti jau atkal demonstrēs Parex bankas pārņemšanas laikā krāšņi demonstrēto nolaidību un vienkārši stulbumu. Jo mācīties no kļūdām viņi nav spējīgi kaut tāpēc vien, ka pirms mācīšanās tās ir jāatzīst.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
