Iesaki rakstu: 
Ilgi apsvēru, vai faktus, ko ieguvu, izpētot publiski pieejamo informāciju, aktualizēt pirms vēlēšanām, taču nolēmu, ka sabiedrībai ir jāzina, kādā veidā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda – šajā gadījumā Pārgaujas novadā.
Kad izlasīju Valsts kontroles sniegto informāciju par trūkumiem valsts un pašvaldības iestāžu finanšu uzskaitē un naudas izlietojuma atbilstībā mērķim, ienāca prātā pagājušā gada aprīļa notikumi Pārgaujas novada domes sēdē.
Īpaši uzrunāja valsts kontrolieres E.Krūmiņas teiktais: “Piemaksu piešķiršanas process par personisko darba ieguldījumu vai kvalitāti daudzās iestādēs ir formāls un nerada pārliecību, ka izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķa sasniegšanā. Ir arī gadījumi, kad šīs piemaksas tikušas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei.”
2016.gada 21. aprīlī notika Pārgaujas novada domes sēde, kurā tika pieņemti visai interesanti lēmumi, piešķirot iespaidīgas prēmijas par darbu, kas, manuprāt, personām jāveic saskaņā ar saviem amata pienākumiem. Domes sēdē tika pieņemts lēmums pateikties galvenajai grāmatvedei un pēc tam arī domes priekšsēdētājam par apjomīgu dokumentu sagatavošanu – „Pārgaujas novada pašvaldības 2015. gada konsolidētais pārskats un pašvaldības budžets 2016. gadam”.
Šī dokumenta sagatavošana, manuprāt, ir abu amatpersonu pienākums, un par to tiek saņemta alga, tādēļ rodas jautājums – vai tiešām nodokļu maksātājam ir jāmaksā dubultā?
Interesanti noritējusi arī pati domes sēde, kurā, iespējams, pieļauti vairāki būtiski pārkāpumi, turklāt, iespējams, viltots domes sēdes protokols, jo tajā, manuprāt, nekorekti atspoguļota informācija un deputātu balsojums. Vēl pārsteidzošāks šķiet fakts, ka publiskajā telpā izplatītajā domes sēdes protokolā piemaksu piešķiršanas fakts vispār nav minēts.
Viens no iespējamiem pārkāpumiem - ne pirms sēdes, ne sēdē netika sagatavots lēmuma projekts, kas nepieciešams, lai izskatītu, apspriestu un pieņemtu lēmumu par piemaksu piešķiršanu. Tāpat šis jautājums netika iekļauts dienas kārtībā. Deputāti jautājumu par pateikšanos galvenajai grāmatvedei iekļāva pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma, priekšsēdētājam - pēc ieteikuma no telpas.
Kā liecina audio ierakstā pieejamā informācija, nenotika arī izvērtēšana vai šīs amatpersonas ir veikušas darbu ārpus amata aprakstā minētajiem pienākumiem. Kā pamatojums tika norādīts, ka tā ir tradīcija!!!
Klausoties sēdes audio ierakstu, secināju, ka faktiski notikuši ir trīs balsojumi, kas nav atspoguļoti sēdes protokolā. Pēdējiem diviem nav veikta balsu skaitīšana, un protokolā tie ir apvienoti vienā balsojumā, kas neatspoguļo sēdes gaitu. Audio ierakstā dzirdams, ka dokumentus sakārtos, kā vajag!
Sašutumu raisa vieglprātīgā attieksme, lemjot par diezgan lieliem līdzekļiem. Domes priekšsēdētāja alga kopā ar piemaksu 2016. gada aprīlī bija 3242.48 EUR, kas tik mazai pašvaldībai ir liela nauda, jo Pārgaujas novadā dzīvo nedaudz vairāk nekā 4000 iedzīvotāju.
Tāpat piemaksu piešķiršanu novada pašvaldība nav uzskatījusi par vajadzīgu publicēt novada avīzē „Pārgaujas novada vēstis”, kas, manuprāt, nav nejaušība, jo lielākā daļa esošās koalīcijas atbalstītāju ir tieši pensionāri, kas, visticamāk, šo nesaprastu.
Ne visi pensionāri var piekļūt internetam vai aizbraukt uz pašvaldību Stalbē, lai iepazītos ar domes sēdē lemto, turklāt nav pamata to darīt, viss taču uzrakstīts avīzē. Realitāte diemžēl ir cita - informācija, iespējams, tiek slēpta un apzināti sagrozīta par labu vadībā esošām amatpersonām.
Šos faktus iespējams pārbaudīt Pārgaujas novada mājas lapā (http://www.pargaujasnovads.lv/lv/domes-sedes_7/ Sēdes audio ieraksts Nr.4 no 59 min.).
Ne velti ir teiciens - apetīte rodas ēdot. Pavisam nesen publiskajā telpā izskanējis vēl kāds fakts, kas apliecina vietējās pašvaldības vadītāja negausību – novada domes priekšsēdētāja sievai piederošais mēbeļu ražošanas uzņēmums nodrošina novadam piederošo telpu mēbelēšanu.
Šā gada 25.maija laikrakstā “Druva” esošais novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents atzīst, ka “dzīvesbiedres uzņēmumā ražotās mēbeles ir arī pašvaldības iestādēs”. Izpētot šo jautājumu, esmu noskaidrojis, ka mēbeles iegādātas vairākās novada iestādēs – Tautas namā Plācī, novada Sociālajā dienestā, novada domes izpilddirektores kabinetā, kā arī Stalbes un Auciema pirmsskolas izglītības iestāžu telpās.
Domāju, ka iedzīvotājiem ir jāvērtē, vai šāda novada vadības darbība ir pieļaujama. Aicinu arī tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai manis aprakstītie fakti nav pretrunā ar Latvijas likumiem. Vai šis uzņēmums ir vienādās pozīcijās ar citiem šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem novadā?
Manuprāt, nav, jo informācija par nepieciešamo pakalpojumu pat nenonāk līdz šiem uzņēmumiem, turklāt priekšsēdētājs, iespējams, nonāk patiesā labuma guvēja statusā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
